Kā neuzķerties uz meliem?

2018. gada 14. decembris 16:20

711

Ja netiek kādu dienu internetā, iespējams, daļu sabiedrības pārņem sajūta, ka dzīve ir apstājusies. Internetā tagad notiek viss - iepirkšanās, iepazīšanās, dažādu spēļu spēlēšana, sazināšanās, aktuālāko ziņu lasīšana un vēl daudz kas cits, bet trauksme, īpaši pēdējā laikā, tiek celta par tendenciozām interneta vietnēm, sociālo tīklu profiliem, kuros ar mērķi tiek nomelnota mūsu valsts. Kā neuzķerties uz šiem meliem? Kā spēt orientēties un neapjukt informatīvajā telpā?

Viens no galvenajiem aktivitāšu avotiem - Krievija
Drošības policija pēdējo gadu laikā ir novērojusi pret Latvijas valsts interesēm vērstas aktivitātes informatīvajā telpā. Drošības policija “Dzirkstelei” stāsta, ka viens no galvenajiem šādu aktivitāšu avotiem ir Krievija, kas propagandu definējusi kā vienu no būtiskākajiem instrumentiem savu politisko mērķu sasniegšanai. Informatīvās ietekmes pasākumi tiek vērsti uz tendenciozu un reizēm klaji nepatiesu vēstījumu izplatīšanu informatīvajā telpā, lai, pirmkārt, vājinātu Latvijas sabiedrības ticību savai valstij un spējai to nosargāt, otrkārt, mazinātu uzticēšanos starptautiskajām institūcijām (NATO, ES) un to lomai starptautiskā miera uzturēšanā, treškārt, izplatītu diskreditējošus mītus par Latviju kā valsti, kurā it kā atdzimst fašisms un valda rusofobija, ceturtkārt, radītu citu, Krievijai labvēlīgu vēstures ainu, kas noniecina Latvijas neatkarības centienus un noliedz okupāciju, piektkārt, slavinātu PSRS un padomju laikus un mūsdienu Krieviju kā valsti, bez kuras labvēlības Latvijas iedzīvotājiem nav nākotnes.

Minētais tiek izplatīts arī ar interneta vietņu starpniecību – izmantojot Krievijas valsts finansētus un Krieviju atbalstošus informācijas resursus. Piemēram, savu darbību Latvijā turpina “Rossiya Segodnya” finansētās multimediju platformas “Sputnik” Latvijas versijas latviešu un krievu valodas interneta vietnes, kas Drošības policijas vērtējumā ir tiešs Krievijas interešu rupors Latvijas informatīvajā telpā. Vienlaikus arvien būtiskāka loma Krievijas informatīvās ietekmes pasākumos tiek atvēlēta arī šķietami neatkarīgām informācijas apmaiņas platformām kā, piemēram, populārākajiem sociālajiem tīkliem. Drošības policija sociālajos tīklos ir identificējusi arvien jaunus lietotājus ar patiesām vai viltus identitātēm, kuri tiek izmantoti Krievijas propagandas mērķiem sagatavotas informācijas regulārai izplatīšanai. Drošības policijas vērtējumā šīs aktivitātes nav nejaušas, bet ir savstarpēji pakārtotas, gan lai izplatītā informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju, gan lai radītu priekšstatu, ka ir pieprasījums pēc šāda veida informācijas.

Par identificētajiem apdraudējumiem un riskiem valsts drošībai informatīvajā telpā, tajā skaitā arī interneta vidē, dienests informē ikgadējos publiskajos pārskatos (elektroniski pieejami Drošības policijas mājaslapā “https://www.dp.gov.lv/lv/noderigi/gada-parskati/”).
Drošības policija aicina būt vērīgiem, darbojoties interneta vidē – ne tikai attiecībā pret kiberdrošības jautājumiem, bet arī no saturiskā viedokļa. Proti, izvērtēt interneta vietņu un to autoru uzticamību, kā arī kritiski vērtēt dažādās interneta vietnēs pieejamo informāciju, bet pirms tālākas dalīšanās – pārbaudīt un pārliecināties, vai tālāk netiks izplatīta, iespējams, citā valstī pret mūsu valsti sagatavota informācija.

Jautājumā par praktiskiem piemēriem, kā atpazīt viltus ziņas, kam pievērst uzmanību un kā neuzķerties uz meliem, Drošības policija vērš uzmanību, ka ar medijpratības veicināšanas projektiem nodarbojas Kultūras ministrija, piesaistot arī mediju ekspertus un organizējot dažādus izglītojošus pasākumus. Drošības policijas vērtējumā iedzīvotāju izpratne un medijpratības līmeņa paaugstināšana ir vitāli svarīgi elementi Latvijas informatīvās telpas aizsardzībā.

Ļoti spēcīgs ierocis - internets
Publicists no Rīgas Māris Ruks piekrīt, ka mūsdienās internets ir ļoti spēcīgs ierocis un daudzas valstis pamatoti raizējas par savu drošību. Kā vienu no būtiskākajām viltus ziņām viņš min dažu sabiedrībā pazīstamu cilvēku - žurnālistu sociālajos tīklos un saziņas līdzekļos intensīvi izplatīto “ziņu” pirms un pēc ASV prezidenta vēlēšanām, uzstājīgus un “pārliecinošus” apgalvojumus, ka Donaldu Trampu neievēlēs, bet viņa ievēlēšanas gadījumā sāksies gandrīz vai “apokalipse”, tūlīt “Krievija okupēs Baltiju” un tālāk. “Tas stipri nervozēja, un uztrauca sabiedrību un ļoti daudzi Latvijā tam noticēja. Turklāt Aizsardzības ministra savādie paziņojumi tā paša Rimšēviča sakarā centās mest šaubu ēnu un vājināt KNAB darba nozīmi objektīvā izmeklēšanā. Šādi iekšējie kašķi un dažādu arī korupcijā pieķertu politiķu un ierēdņu “attaisnojumi” arī vājina valsts drošību,” uzskata M.Ruks.

Novadniece “Latvijas radio” žurnāliste Paula Gulbinska zina teikt, ka noteikti jāuzmanās ar vietnēm, kas ikdienā izplata jokus, skaļus, skandalozus ziņu virsrakstus vai skaistas dabas bildītes, jo nereti šādas it kā anonīmas lapas slēpj konkrētas intereses, kuras nereti ir viltus ziņas. Tās pelna ar klikšķiem un “laikiem”, savācot ap sevi sekotāju un domubiedru masu, kas tālāk šo ziņu nodod pārējiem sociālo tīklu lietotājiem.

Starptautiski visiem “iet kā pa celmiem”
Piemēram, Latvijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” publikācijā “Nevienam nav aizliegts būt stulbam”, analizējot, ko policija var izdarīt ar viltus ziņu publicētājiem, Ministru prezidenta padomniece Stratēģiskajā komunikācijā Guna Šnore, kura aktīvi seko līdzi cīņai ar viltus ziņām un vajadzības gadījumā komunicē ar “Facebook” un “Google”, stāsta, ka starptautiski visiem “iet kā pa celmiem”. Skaļiem paziņojumiem par apkarošanu seko nepārliecinošas darbības praksē. Arī jaunu likumu pieņemšana tikai sākotnēji var šķist labākais risinājums. Somija ar dezinformāciju cīnās, vadošajiem medijiem vienojoties caur savu redakciju “sietu” neizlaist viltus ziņas un propagandu, tās vienkārši ignorējot. Vācijas parlaments pirms gada atbalstīja normu, ar ko “Facebook” un “Twitter” var tikt piemēroti pat 50 miljonus eiro lieli sodi, ja tie neizdzēsīs naida runas, arī viltus ziņas saturošus ierakstus. Malaizija šopavasar pārsteigusi ar īpaši bargu normu, kur par viltus ziņām pienākas pat sešu gadu cietumsods.

Latvijā viltus ziņu ažiotāžu cer noslāpēt ar speciālu operatīvo tālruni, uz kuru piezvanot cilvēkiem būtu viegli pārbaudīt – ziņa ir īsta vai nav.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā neuzķerties uz meliem?

Kategorijas