Pielietojam praksē medijpratību!

2019. gada 12. februāris 16:23

Tā varētu būt sava veida interesanta prāta spēle – lasīt laikrakstus, klausīties radio, skatīties informatīvos raidījumus televīzijā un sērfot internetā ar konkrētu mērķi. Un šis mērķis ir pamanīt, atklāt un analizēt maldinošu, manipulatīvu, tendenciozu informāciju, informāciju ar propagandas, aģitācijas, negodīgas reklāmas saturu un arī viltus ziņas. “Ar vienu universālu viltus ziņu atpazīšanas šablonu nepietiek. Medijpratība nozīmē spēt adekvāti izvērtēt jebkādu mediju saturu,” paudis Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs (“https://ec.europa.eu”).

Manipulēts saturs: lāči izmisīgi rāpjas kalnā
2.novembrī vietnē “Facebook.com” mediju uzņēmums “NTD Life” savā profilā publicēja aizkustinošu video par to, kā lāču mamma un lācēns izmisīgi rāpjas sniegotā kalnā, kopā ar sniega nogruvumu šļūc lejā un rāpjas no jauna. Pieraksts zem video vēstīja, ka lācēna neatlaidība atmaksājas, sekojot savai mammai. Video filmēts Krievijas Tālo Austrumu piekrastes pilsētas Ohotskas apkārtnē. Video ticis filmēts ar dronu. Tas, kā vēsta “National Geographic”, savvaļas dzīvniekus izbiedējis, dzenot panikā, un eksperti to vaino lācēna neveiksmīgajos mēģinājumos uzrāpties nogāzē. Lūk, arī pavisam cits ziņas saturs, kas vēsta nevis par lāču privāto dzīvi, bet gan par cilvēku bezatbildību un savtību, par katru cenu gribot dabūt sensacionālu video un nerēķinoties ar savvaļas zvēru dzīvībām.

Gandrīz genocīds Krievijas raidījumā “60 minūtes”
Krievijas televīzijas kanāla “Rossija” darbdienu raidījums “60 minūtes” sistemātiski organizē diskusiju starp krievu un ukraiņu sabiedriskajiem aktīvistiem, politiķiem. Studijā šo divu tautību un divu valstu pārstāvji ir nošķirti un pretnostatīti cits citam kā divas grupas. Vada sarunas divi moderatori – dzīvesbiedri Olga Kabejeva un Jevgēnijs Popovs. Vienmēr viņiem izdodas savu uzdevumu pildīt tā, lai ukraiņu pusi laikus pārtrauktu, apsauktu un neļautu tai diskusijā gūt virsroku. Debatējot krievu un ukraiņu pārstāvji ķildojas, ļaujas emocijām, bet vienmēr ukraiņi paliek zaudētāji, jo viņiem neļauj savu viedokli izteikt līdz galam un viņos arī neklausās, pārtrauc, runā virsū. Tādējādi ukraiņi sistemātiski tiek rādīti kā muļķi, neprašas, korumpanti, fašisma atzinēji un ASV pakaļskrējēji. Raidījuma “60 minūtes” saturs ir tik izteikti manipulēts, ka to nevar nosaukt par informatīvu, tas drīzāk ir propagandas raidījums, kas gandrīz izskatās pēc genocīda pret ukraiņu tautu, jo, kā zināms, notiek arī pavisam reāls karš.

Maldināšana ar vietu: “KPV LV” virtuālā reklāma
Daudzi gulbenieši augustā savā “Facebook.com” ziņu plūsmā vai pat vēstuļu sadaļā pamanīja 13.Saeimas priekšvēlēšanu politisko reklāmu – it kā fotogrāfiju, kurā uz Gulbenes veikala “Santa”, Gulbenes viesnīcas fasādes un citām ēkām izvietots partijas “KPV LV” plakāts ar līderu portretiem un raksturīgo saukli. Taču ēkas īpašnieki to nemaz nebija pamanījuši. Dabā šādu reklāmas plakātu nebija! Tie bija tikai virtuālajā vidē. Izvērtās diskusija, vai tas ir korekti no juridiskā un no ētikas viedokļa. Tika secināts – tā darīt drīkstot, šobrīd likumi valstī šajā sakarā klusē. Faktiski šādas virtuālas reklāmas izvietošana uz reāliem objektiem bija savā ziņā maldinoša un, iespējams, arī ar partijai “KPV LV” vien saprotamu un zināmu zemtekstu, kāpēc tieši uz šīm un ne citām ēkām. Piemēram, kāpēc ne uz novada pašvaldības administrācijas, pašvaldības policijas, Valsts policijas vai pasta ēkas?

Štamps: demonstrēt politiķu sportisko formu
Krievijas medijos un arī Latvijas medijos palaikam parādās fotoattēli, video, kā arī raksti par to, cik sportisks un fiziski spēcīgs savos 66 gados ir Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins. Krievijas televīzijas raidījumos V.Putina sportiskumam mēdz pretnostatīt 72 gadus vecā ASV prezidenta Donalda Trampa vecišķumu, kā arī 57 gadus vecā iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas ierobežotās fiziskās spējas. Šajā kontekstā kā līdzināšanās zināmam piemēram izskatās sociālajos tīklos (“Facebook.com”) pirms trim mēnešiem ZZS Gulbenes nodaļas profilā publiskotais video ar 52 gadus veco Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Normundu Audzišu, kurš demonstrē labu trenētību, cilājot svarcelšanas stieni Latvijas stiprinieku sacensībās Gulbenē. Tā kā šis video ir parādījies publiski pieejamos sociālajos tīklos un to ievietojuši N.Audziša partijas biedri, tam noteikti nav nejaušs vēstījums. Neatbildēts šajā kontekstā ir jautājums, vai politiķa jaudīgums ir saistāms ar fizisko trenētību.

Inscenēts saturs: bīstamo zirnekļu plakāti
Plašu rezonansi sabiedrībā bija izraisījusi bīstamo zirnekļu plakātu izlīmēšana Rīgas pilsētas sabiedriskajās vietās 30.jūlija rītā, kas izrādījās anonīma mākslinieka Some1 projekts. Videonovērošanas kameras galvaspilsētas ielās bija fiksējušas mākslinieka darbošanos. Pretenzijas cēla aplīmēto objektu īpašnieki. Vēlāk mākslinieks nāca klajā ar vēstījumu, ka akcija esot bijusi ievads izstādei, ar kuras tematiku pēdējos četrus gadus viņš strādājis, proti, viņu interesējot tēma, kā informācija ietekmē cilvēkus un sabiedrību kopumā. Savu redzējumu uz šiem procesiem mākslinieks apkopošot izstādē-akcijā. Šajā gadījumā indīgo zirnekļu plakāti ir ne tikai viltus ziņa, bet arī sava veida joks, satīra un eksperiments ar māksliniekam vien zināmu mērķi.

Kādas viltus ziņas jūs sāpinājušas, smīdinājušas, piemuļķojušas?

Māris Ruks, publicists no Rīgas:
- Ir vairāki piemēri. Kā vienu no būtiskākajām viltus ziņām varu minēt dažu sabiedrībā pazīstamu cilvēku - žurnālistu sociālajos tīklos un saziņas līdzekļos intensīvi izplatīto “ziņu” pirms un pēc ASV prezidenta vēlēšanām, uzstājīgus un “pārliecinošus” apgalvojumus, ka
D.Trampu neievēlēs, bet viņa ievēlēšanas gadījumā sāksies gandrīz vai “apokalipse”, tūlīt “Krievija okupēs Baltiju” utt. Tas stipri nervozēja un uztrauca sabiedrību, turklāt ļoti daudzi Latvijā tam noticēja. Tāpat viltus ziņu izplatīja LR Aizsardzības ministrija saistībā ar Rimšēviča aizturēšanu - vainojot Rimšēviča krimināllietā ārzemju specdienestu vēlmi ietekmēt Saeimas vēlēšanas. Viltus ziņa bija arī Līgas Rimšēvičas ksenofobiskais paziņojums presē “ziņas” formātā, ka Rimšēviča krimināllietā vainojama “slāviskā mentalitāte”. Tā ir nopietna Latvijas iedzīvotāju maldināšana ar vēlmi nervozēt un šķelt sabiedrību.

Guna Pūcīte no Lizuma, novada deputāte: - Jau plaši iztirzāta veikala “Alfa” it kā sabrukšana Rīgā - skumji un traģiski tā jokot. Bet tas, ko visi atceras kā visspilgtāko viltus ziņu, manuprāt, ir „Tele2” reklāma par it kā uzietu “meteorīta” krāteri, kuru patiesībā bija izrakuši. Un gandrīz vai visa Latvija ticēja!

Novadniece Līga Virziņa, ārste Rīgā: - Visvairāk šokē viltus ziņas par pazudušiem bērniem. Arī par it kā sabrukušo veikala jumtu Valmierā. Sadusmo, ka cilvēki tam visam tic un vēl dalās tālāk, izplatot nepatiesu informāciju. Tāpat reizēm internetā klejo vecas ziņas (rakstam klāt ir datums, kas liecina, ka tas noticis pirms gada vai trim) par pazudušiem bērniem un citām tēmām. Cilvēki neizlasa visu līdz galam, bet dalās kā ar aktuālu informāciju. Tas liecina, ka cilvēki reaģē tikai uz virsrakstiem, vairāk neiedziļinās. Es personīgi ļoti ņemu pie sirds viltus ziņas par vakcinācijas kaitīgumu un sekām, ko popularizē daudzi, kas vispār nav iedziļinājušies šajā tēmā.

Iveta Adamoviča, uzņēmēja no Gulbenes: - Mani izbrīna cilvēki, kuri tic visam, ko izlasa internetā, kā arī foto vai video „šopam” un dalās ar tām muļķībām sociālajos tīklos! „Facebook.com” ar šāda veida melīgu informāciju ir piesātināts. Bieži vien arī nopietni masu mediji veic ne visai patīkamu taktiku, savā veidā paaugstinot reitingu - izveido rakstu, kam piešķir virsrakstu, kas būtībā nav tik kardināls kā vēstījums, ko pasniedz auditorijai, un kā odziņu piemeklē foto, kas ne tuvu nav vēstījumam, ar ko uzrunā lasītāju. Šādas melīgas ziņas pielīdzinu teicienam - viena tante teica... Nu gluži kā kaimiņu tantes atstāstījums par novērojumiem mājas pagalmā pareizināts ar trīs un piesātināts ar krāsām. Mums katram pašam ir jāizvērtē savs intelekta līmenis, vai ticēt visam, ko raksta, un nevajag kļūt par dzeltenās preses atbalstītājiem! Mani tas neuzjautrina, bet kaitina.

Mediju eksperti iesaka

Rita Ruduša: - Ar informāciju, kuru patērējam, ir līdzīgi kā ar ēdienu. Ja ēdienkartē ir daudz nekvalitatīvas pārtikas, tad mēs radām riskus veselībai - sirds slimības, diabēts. Ja patērējam nekvalitatīvu informāciju, no tā savukārt cieš mūsu pilsoniskā veselība un tie pamati, uz kuriem turas mūsu kopīgiem spēkiem izcīnītā neatkarība un demokrātija. Izprotot, ko nozīmē viltus ziņa, spējot to atpazīt, mēs stiprinām savu pilsonisko veselību un mūsu sabiedrības noturību pret manipulācijām.
Gunta Sloga: - Galvenais, kā noskaidrot informācijas ticamību, ir tās izplatītājs jeb avots. Respektīvi, vai tas ir zināms medijs, interneta platforma vai institūcija, kuras teiktajam var uzticēties. Piemēram, ja kāds ir dalījies ar informāciju, kas sākotnēji ievietota „Delfi” portālā vai Valsts policijas verificētajā kontā, tad ir skaidrs, ka es šādai informācijai uzticēšos. Ja avots ir mazpazīstams, es cenšos noskaidrot, kas ir autori, kāda ir viņu iepriekš izplatītā informācija. Nereti var izrādīties, ka informācija ir melīga. Tas attiecināms ne tika uz politikas vai ekonomikas jautājumiem. Nereti dažādos portālos un sociālajos tīklos tiek izplatīta informācija par brīnumainām ārstēšanas metodēm, kas bieži vien ir izdomājums. Te atkal ir jautājums, vai uz vārda ticēt šādai informācijai vai tomēr meklēt sākotnējo informāciju. Ja tiek vien vispārīgi minēti “britu pētnieki” vai kas līdzīgs, tad nevar runāt par to, ka šī ir vērā ņemama ziņa. Jo detalizētāka informācija par rakstā minēto tēmu un vairāk atsauču uz nopietniem avotiem, speciālistiem, jo lielāka iespējamība, ka šī informācija būs patiesa.

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pielietojam praksē medijpratību!

Kategorijas