Piedāvā slēgt trīs skolas un reorganizēt četras

2019. gada 15. februāris 00:00

5999

Piedāvā slēgt trīs skolas un reorganizēt četras

Apliešanai ar aukstu ūdeni līdzinās pašvaldības darba grupas izbraucieni uz septiņām Gulbenes novada skolām. Iedzīvotāji ir satriekti pēc šonedēļ notikušajām sanāksmēm Stāmerienas un Galgauskas pamatskolās, Lejasciema vidusskolā un Gulbenes sākumskolā. Nākamnedēļ vēl priekšā trīs citās novada vietās, kur vizīti pieteikusi pašvaldības darba grupa: 18.februārī - Lizuma vidusskolā, 19.februārī - Jaungulbenes bērnudārzā, kur pulcēties aicināti arī Gulbīša pamatskolas pedagogi un skolēnu vecāki, 21.februārī – K.Valdemāra sākumskolā. Tikšanās laiks visur vienāds – pulksten 17.00. Emocionālā spriedze ir milzīga. Kāda mamma no Kalnienas 11.februāra tikšanās laikā ar pašvaldības darba grupu Stāmerienas pamatskolā, aizlūstot balsij, teica: “Jūs par mums nemaz nedomājat!” Viņa solījās iet projām no laukiem uz pilsētu un prasīt pašvaldībai dzīvokli, jo neredz citas iespējas, kā pēc skolu reformas vienai tikt galā ar saviem diviem skolas vecuma bērniem un maizes darbu.

Pašvaldība gribēja rīkot sapulces, plaši neafišējot
Kāpēc tādā steigā un slepenībā tiek organizētas pašvaldības sapulces skolās? Sabiedrība par šīm aktivitātēm uzzināja no “Dzirksteles”. Redakcijai savukārt pirmie informāciju padeva Stāmerienas pamatskolas pedagogi, kuri bija šokā par notiekošo un aicināja atbraukt pie viņiem un paklausīties, ko teiks pašvaldības darba grupa, kas veidota speciāli skolu tīkla optimizācijas izpētei.
Kāpēc pašvaldība jau laikus nepubliskoja savas vēlmes attiecībā uz skolu tīkla optimizāciju? Pašvaldības darba grupu sapulču grafiku novada skolās pirmā publiskoja “Dzirkstele”. Tikai pēc tam šāda informācija parādījās pašvaldības mājaslapā.
“Ja mēs publicētu šo piedāvājumu bez komentāra un izdiskutētām lietām, tad jau šī versija katram rastos pēc savas izpratnes. Bez argumentācijas. Ja sabiedrība informāciju uztver kā jau nolemtu faktu, kāda tad jēga vairs diskutēt par kaut ko?!” tagad “Dzirkstelei” skaidro pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls. Viņš saka – sabiedrība tiekot sagatavota pakāpeniski. Pašvaldība vispirms rīkojot tikšanās ar pagastu pārvalžu darbiniekiem, pašvaldības iestāžu vadītājiem, ar vecāku pārstāvjiem un tikai pēc tam rīko lielās sapulces skolās.
Agrāk vai vēlāk tiks pieņemti reāli lēmumi, taču tagad ir kļuvis skaidrs, ka pašvaldības redzējums paredz ar laiku skolas ārpus Gulbenes saglabāt tikai Rankā, Jaungulbenē, Strados, Tirzā, Lejasciemā un Lizumā. Iemesls? To izskaidro tikai 13.februārī pašvaldības mājaslapā ievietotā informācija: “Ņemot vērā Saeimā apstiprinātos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz izglītības reformas īstenošanu, no 2020.gada pakāpeniski ieviešot skolās kompetenču pieejā balstītu saturu, Gulbenes novada pašvaldība ir uzsākusi vietējā skolu tīkla plānošanu. Tas nepieciešams, lai mūsu vispārējās izglītības iestāžu audzēkņiem piedāvātu kvalitatīvu izglītību, mūsdienīgu skolas vidi un atbilstošu pedagogu resursu.”

Ir vai nav jautājums galvenokārt par naudu?
Notiekošajā daudzi saskata apslēptu jēgu. To “Dzirkstele” saklausīja pašvaldības organizētās tikšanās laikā Stāmerienas pamatskolā, tas lasāms arī “Dzirksteles” portāla lietotāju komentāros par šo tēmu. Piemēram, stāmerenietis Dzintars Poļaks publiski ir izteicis aizdomas, ka pašvaldībai akūti vajadzīga nauda, lai pārņemtu un noturētu virs ūdens Rankas arodskolu. Citi izteikušies, ka pašvaldība par skolu slēgšanu var pretendēt uz papildu finansēm no valsts budžeta. “Ja kāds neko vairāk neredz kā tikai naudu, tas parāda cilvēka domāšanas un vērtību skalu,” “Dzirkstelei” saka novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs.
Arī A.Šķēls šādas sazvērestības teorijas nosauc par muļķībām. “Šie astronomiskie skaitļi, kuri kaut kur tiek saukti, - es īsti nezinu, no kurienes tie ir izķerti. Es neesmu valsts budžetu redzējis, vai tur tajā programmā ir kaut kas paredzēts vai nav. Tā jau ir Ministru kabineta kompetence,” viņš saka. A.Šķēls uzsver, ka Gulbenes novada pašvaldībā uzsāktā diskusija par skolu tīkla optimizāciju nav saistīta ar cerībām saņemt papildu finansējuma “burkānu”. Drīzāk runa ir par Izglītības likuma ievērošanu – ja ir doma kādu skolu reorganizēt, lēmums domes deputātiem ir jāpieņem pusgadu iepriekš. Tātad, lai 1.septembrī kādu skolu slēgtu vai mainītu tās statusu, deputātiem tas ir jāizlemj februārī vai marta sākumā.
Kā smagu misiju sapulču rīkošanu un apmeklēšanu optimizācijai paredzētajās skolās vērtē A.Šķēls. Viņš par to publiski izteicās Stāmerienā, sakot, ka šāda veida sanāksmes nekad nemēdz būt patīkamas un iedvesmojošas.
Galgauskas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Kupcis pēc 13.februāra lielās sapulces pagasta pamatskolā “Dzirkstelei” sacīja: “Emocijas taču sakāpj jebkuram cilvēkam... Ja tev pasaka, ka nebūs darba, ja nebūs savas skolas, kur bērnus laist.”
“Dzirkstele” redzēja, kā paaugstinātos toņos notika pašvaldības darba grupas tikšanās Stāmerienas pamatskolā. “Diemžēl dzīve pierāda – ik pa brīdim mums nākas slēgt skolas,” uzrunājot stāmereniešus, teica A.Šķēls. Viņš atgādināja, ka par sākumskolām pārveidotās Litenes un Druvienas pamatskolas salūza, kad 2016.gadā bija atstātas “izdzīvošanas režīmā”, rezultātā vēlāk jau pēc šo abu skolu kolektīvu lūguma pašvaldībā tika pieņemti lēmumi par minēto izglītības iestāžu slēgšanu 2018.gadā. Tagad A.Šķēls šādu “kaķa vilkšanu aiz astes” uzskata par nejēdzību. Tas esot nepareizi! Viņš redz tikai divas iespējas: vai nu normāli funkcionējoša skola ar atbilstošu atalgojumu pedagogiem, vai slēgšana. A.Šķēls informēja - pašvaldībai 2019./2020. mācību gadā būs jārēķinās ar nepietiekamo valsts finansējumu pedagogu algām skolās, kur skolēnu skaits ir kritiski mazs. Piemēram, Stāmerienas pamatskolā, ja tā turpinās pastāvēt, pašvaldībai būs jāpiemaksā pedagogu un direktores darba samaksas un sociālā nodokļa nodrošināšanai mēnesī 4836 eiro, bet gadā –
58 028 eiro. Un tā līdzīgi arī pārējās sešās novada skolās, ja tās netiks optimizētas atbilstoši plānotajam.

Skolas nesteidzas pacelt baltos karogus
“Ceru, ka neatbraucāt ar domu, ka šodien piekritīsim Stāmerienas skolu slēgt,” 11.februārī Stāmerienas pamatskolas un pašvaldības darba grupas kopējā sanāksmē rezumēja pagasta tautas nama vadītāja Gaida Vīksniņa. Viņa pauda, ka iedzīvotājiem ir vajadzīgs laiks, lai visu pārdomātu. Pēc tam varēs organizēt vēl vienu tikšanos, lai atkal runātu par šiem pašiem jautājumiem.
Arī Lejasciema vidusskolā pēc 12.februāra kopsapulces un trīs stundas ilgušās diskusijas nav gatavi piekāpties. “Mums ir daudz argumentu,” “Dzirkstelei” teica vidusskolas direktore Ineta Maltavniece. Viņa akcentēja - skola ir ļoti saistīta ar pagasta pastāvēšanu. “Mēs un Lizums esam divi tādi lielākie pagasti, ar lielākām iespējām. Mēs gribam noturēt savas skolas, savus pagastus, savas ģimenes. Mūsu galvenais akcents ir uz to, lai novads nezaudē cilvēkus. Ģimenes ir ienākušas šeit ar domu, ka arī bērniem te būs iespējas. Cilvēki uz to cer un paļaujas,” teica Lejasciema vidusskolas direktore. Sanāksmes noslēgumā lejasciemiešos esot saglabājusies cerība, ka sliktākais nākotnes scenārijs var arī nepiepildīties. I.Maltavniece sacīja – viņa sapratusi, ka uzņemas mājasdarbu rēķināt un pierādīt iespēju saglabāt vidusskolu Lejasciemā.
“Dzirksteles” rīcībā ir informācija, ka pagastos gatavojas vākt iedzīvotāju parakstus savu skolu aizstāvībai. Vai un kādas būs šīs aktivitātes, to rādīs laiks. Bet pagaidām iezīmējas virkne būtisku jautājumu, kurus izteikuši skolēnu vecāki un uz kuriem atbildes ir jāmeklē pašvaldībai. “Dzirkstele” Stāmerienā saklausīja daudz problēmu, kas var “uzpeldēt” pēc skolu optimizācijas plāna realizācijas pilnā apjomā. Piemēram, pārāk lieli klašu kolektīvi pilsētas skolās, kā arī bērnu sarašanas grūtības jaunā kolektīvā un tas, ka mazināsies individuālais darbs ar katru skolēnu mācību procesa laikā. Satraukums ir par bērnu pārlieku garo darba dienu, par nedrošo stāvēšanu agrā rītā uz ceļa, lai nokļūtu uz skolu un iekāptu skolēnu autobusā (skaidrs, ka vajadzēs pavadoņus, bet par kādu finansējumu?!), par to, kurš pārskaitīs bērnus, atbildēs par viņiem, kurš izkontrolēs, lai katrs bērns patiešām atrastos skolā, nevis mācību stundu laikā aizietu ciemos pie draugiem vai slīpēt ielas.
Kāda māte vaicāja, vai nebūs tā, ka vakarā atklāsies – bērns nav pārbraucis mājās no skolas un viņš jāmeklē ar policijas palīdzību. Ar lielu sāpi vairākas mammas atklāja, ka viņām ir ļoti problemātiski pašām laikus būt savā darbavietā un parūpēties par savu bērnu drošu nokļūšanu skolā. Vecākus uztrauc arī tas, ka Gulbenē viņiem jāizšķiras – laist bērnu mācīties Gulbenes 2.vidusskolā vai sākumskolā, kuru plānots pievienot valsts ģimnāzijai, bet ģimnāzija taču esot paredzēta tikai izlases bērniem! A.Šķēls sacīja, ka mainās arī ģimnāzija, kurā kādreiz bija 400 audzēkņu, bet šobrīd ir 200. “Tur jāmācās strādāt ar skolēniem, kuriem vidējā atzīme nav 6-7 balles,” uzsvēra A.Šķēls.
Kāda Stāmerienas pamatskolas skolotāja jau pēc tikšanās “Dzirkstelei” teica: “Tas, ka likvidēs lauku skolas agri vai vēlu, ir skaidrs. Bet kāpēc Gulbenē veido iekšējo konkurenci sākumskolas un pamatskolas posmā? Kāpēc nevarētu pārņemt Balvu pilsētas modeli, kur ir viena sākumskola un divas izglītības iestādes, kur var apgūt vidusskolas programmu?”

Normunds Audzišs, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs: - Skolu tīkla reforma pilnīgi noteikti nav saistīta ar naudas ekonomiju, bet gan, pirmkārt un galvenokārt, ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu izglītību, samazinoties skolēnu skaitam. Šie lēmumi ir sarežģīti, bet ļoti nepieciešami, jo pie maza skolēnu skaita un apvienotajām klasēm nav iespējams piesaistīt un nodrošināt kvalitatīvu pedagoģisko sastāvu. Vidējais pedagogu vecums turpina palielināties, radot bažas par jaunu pedagogu piesaisti nākotnē. Koncentrējot izglītības iestādes ar lielāku skolēnu skaitu, ir iespējams nodrošināt nepieciešamos apstākļus bērnu kvalitatīvai izglītošanai ar mūsdienīgu apmācību un kompetenču pieejā balstīta izglītības satura ieviešanu. Domāsim par bērnu kvalitatīvu izglītību un iespēju nodrošināt nākotnes perspektīvu! Novēlu vecākiem būt stipriem un tālredzīgiem!

Arnis Šķēls, novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs: “Tās nav šaura cilvēku loka kaut kādas iegribas vai iedomas tagad kaut kādā veidā veikt skolu tīkla izmaiņas, kaut kādas ambīcijas apmierināt. Absolūti nē.”

Uzziņai

1. Pašvaldība piedāvās slēgt ar 31.augustu:
◆ Stāmerienas pamatskolu – 53 skolēni (neskaitot bērnudārza grupu);
◆ Galgauskas pamatskolu – 62 skolēni (neskaitot bērnudārza grupu);
◆ Beļavas K.Valdemāra sākumskolu – 16 skolēni.
2. Pašvaldība piedāvā pārveidot par pamatskolām ar 31.augustu:
◆ Lejasciema vidusskolu, kur 10.-12.klasēs – 22 skolēni;
◆ Lizuma vidusskolu, kur 10.-12.klasē – 27 skolēni.
3. Apvienot izglītības iestādes:
◆ Gulbīša pamatskolu, kur ir 67 skolēni, ar Jaungulbenes bērnudārzu;
◆ Gulbenes sākumskolu, kur ir 257 skolēni, ar novada valsts ģimnāziju.
(Saskaņā ar pašvaldības aktuālo informāciju)

◆ Skolu tīkla optimizācijas izpētes darba grupa Gulbenes novada pašvaldībā ir izveidota ar domes priekšsēdētāja Normunda Audziša rīkojumu. Šo darba grupu vada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls. Darba grupas sastāvā ir arī novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis, deputāts Anatolijs Savickis, kurš vada izglītības, kultūras un sporta komiteju, pašvaldības Juridiski administratīvās nodaļas juriste Laima Priedeslaipa, Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Lienīte Reinsone, ekonomiste Velga Apinīte, Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis, Izglītības, kultūras un sporta nodaļas speciāliste, vadītāja vietniece Anita Birzniece, šīs nodaļas lietvede Kristīne Akimova, pašvaldības darba aizsardzības vecākais speciālists un loģistikas vecākais speciālists Arnis Boldāns.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Piedāvā slēgt trīs skolas un reorganizēt četras

Kategorijas