Lielveikali būtu jāslēdz

2019. gada 15. februāris 00:00

2142

Kopš pats cenšos ievērot iespējami veselīgāku dzīvesveidu, uztura jautājumi ir vieni no svarīgākajiem ikdienā. Lai arī pasaulē, Latvijā daļa sabiedrības cenšas mainīt domāšanu un pierīšanās vietā izvēlas organisma bagātināšanu ar tam nepieciešamajām vielām, diemžēl lielākoties Latvijā joprojām ir maz iespēju paēst veselīgi, nepiestampājot kuņģi ar miltos un eļļā ceptu gaļu un pārsālītiem ēdieniem. Šī saruna ar uztura speciālisti Ilzi Začesti varētu būt mazs solis cīņā ar šo problēmu.
- Kas bija tavās šārīta brokastīs?
- Amaranta biezputra ar riekstiem, paipalu olas un tēja. Kafiju parasti dzeru pēcpusdienā.
- Kādēļ profesijas izvēle par labu uztura konsultantei?
- Ilgu laiku dzīvē darīju to, kas ne sevišķi patika. Saistībā ar grāmatvedību, loģistiku. Līdz man tas apnika un sapratu, ka vēlos darīt to, kas man patīk. Jau iepriekš mani interesēja dažādas receptes, bet pats sākums bija saistīts ar fitoterapiju. Tā saistīta ar ārstniecības augiem, to ietekmi uz cilvēka organismu, ar uzturu kā zālēm, sulu dziedniecību. Mierīgā tempā lasīju dažādu ar to saistītu literatūru, līdz sapratu, ka jāmeklē iespēja mācīties šajā jomā. Tādu lēmumu pieņēmu pirms aptuveni desmit gadiem. Sākotnēji izskatījās, ka fitoterapiju var studēt tikai Lietuvā, bet atradu Rīgas Stradiņa universitātē diētas ārstu Lolitas Neimanes un profesora Zigurda Zariņa izveidotu uzturzinātnes programmu Rehabilitācijas fakultātē. Mācības ilga četrarpus gadus. Piecus gadus strādāju šajā profesijā. Esmu uztura speciāliste Ogres veselības centrā.
- Vai viegli dot padomus, cenšoties mainīt cilvēka ēšanas ieradumus? Cik nopietni viņš tos ievēro?
- Sākumā ilgi runāju, cenšos saprast, kādas kļūdas pieļauj. Tas gan atkarīgs no viņa jautājuma - atnācis ar nopietnu veselības problēmu vai vēlas koriģēt svaru un savus uztura paradumus. Tālāk - darbs viņam pašam ar sevi. To saucu par pacienta līdzatbildību, jo es dodu norādes, informāciju, bet tālāk viņam jāstrādā pašam ar sevi. Tas ir grūtākais posms, jo daudzi uzskata, ka visu zina, bet līdz galam, līdz rezultātam patstāvīgi neprot nonākt. No kopējā sūdzību daudzuma apmēram 70 procenti ir saistībā ar uzturu. Pārējās risināmas ar aktivitātēm, sportu, sakārtojot savu skatījumu uz notikumiem, jo stress ir ļoti daudzu saslimšanu cēlonis. Tas nozīmē, ka cilvēkiem jāiemācās mainīt attieksmi pret notikumiem.
- Vai uztura speciālists visu dzīvē skata caur ēdienu?
- Protams, ka arī manī ir kāda daļa profesionālā kretīnisma, veikalā mēdzu skatīties citu cilvēku iepirkumu groziņos un novērtēju, vai viņam vajadzētu visu to, kas tur salikts, noskatos, kur stāv rindas gadatirgos u.tml. Mans uzskats, un to nebaidos paust – 90 procenti visu veikala produktu nav vajadzīgi. Visi rūpnieciski pārstrādātie produkti skaistos, krāsainos iepakojumos ir ar ļoti zemu uzturvērtību. Pilni ar E-vielām, sāli, hidrogenētajām eļļām utt. Plaukti, pie kuriem mums veikalā būtu jāuzturas, - svaigi dārzeņi, augļi, varbūt arī gaļas stends, skābpiena produkti, graudaugi un pākšaugi. Tas ir pamatu pamats. Protams, mēdzu nokaitināt arī savus radus, piemēram, meitu, kad viņa atbrauc ciemos un ierauga, ka manā ledusskapī nekā nav. Ir tikai dārzeņi, pākšaugi, piena produkti. Nesen skatījos kādu ASV zinātnieku pētījumu, kur bija secināts, ka visveselīgākie cilvēki dzīvo Islandē. Viņi uzturā lieto daudz dabīgu produktu, zivis, maz rūpnieciski pārstrādātu. Daudz gatavo mājās, ko arī mums, latviešiem, vajadzētu iemācīties - ar ģimeni vismaz reizi dienā kopā gatavot.
- Zivis līdz šim sarunā neesam pieminējuši.
- Kā es smaidot parasti cilvēkiem saku: no zivīm vajadzētu izvēlēties lētākās - reņģes un līdzīgās, nevis treknās, mākslīgi audzētās, piemēram, lasi. Reņģēs atrodamas organismam labvēlīgās taukskābes, tās ir treknas un vērtīgas zivtiņas, turklāt dabiski augušas. Tāpat varam droši ēst butes, mencas, zandartus, brekšus. Nēģus, zušus, kas ir treknas zivis, daudz neēdīsim. Noteikti mazāk jāēd žāvējumi, kas satur sāli, kancerogēnās vielas. Vērtīgāki ir cepeškrāsnī cepti produkti, sautēti vai sutināti.
- Ziema ir laiks, kad imunitāte jāstiprina, bet svaigu dārzeņu, augļu, ogu nav daudz, jāiztiek ar tiem, kas veikalā nopērkami.
- Ja pagrabos salikti dārzeņi, ogas, tagad ir īstais laiks tos likt lietā. Tāpat noder rieksti, dažādas sēklas, kā arī sīpoli, ķiploki, melnie rutki, par kuriem vispār maz runā. Ķirbis, ja nav apstrādāts ar pesticīdiem, tad lietojams ar visu mizu, kurā ir organismam nepieciešamās vielas, tajā skaitā glukozamīns, kas nepieciešams locītavām, skrimšļiem. Tikpat noderīgi ir melnie rutki, kurus var gatavot salātos kopā ar burkāniem. Mārrutki ārstē elpošanas ceļus, bet, lai tiktu pie labiem mārrutkiem, vajadzētu sameklēt mājās gatavotus - spēcīgus, stiprus, kas iesnu gadījumā jau ar vienu tējkaroti dod efektu. Rūpēm par imunitāti jābūt visu laiku, nevis tikai panikas lēkmēs, kad jau esam slimi.
- Kā ar bišu produktiem?
- Visvērtīgākā ir bišu maize, kas satur daudzus imūnfaktorus. Nozīmības ziņā seko ziedputekšņi, propoliss, kas šķīdināts spirtā vai eļļā. Medus pats par sevi nav tik ļoti vērtīgs un to nevajadzētu patērēt lielos daudzumos, jo jāatceras, ka tas arī ir cukurs, un īpaši jāpiedomā tiem, kam ir liekais svars. Divas karotes dienā ir pietiekami.
- Vai arī mazāk tradicionāli produkti, piemēram, šitake, ir tavā ieteicamo produktu klāstā?
- Ir daudz šādu superproduktu, tajā skaitā godži ogas, bet es gan saviem pacientiem biežāk iesaku ko ierastāku, piemēram, smiltsērkšķus. Tie, kas atbalsta Austrumu filozofiju, mēdz aizrauties ar sēnēm, kas, protams, arī ir vērtīgs produkts, daudz un plaši pētīts, aprakstīts. Garšvielas ir nozīmīgs papildinājums mūsu ēdienkartē. Ziemas periodā ļoti ieteicams ir ingvers, kanēlis, muskatrieksts, krustnagliņas. Tās ir sildošās garšvielas ar brīnišķīgām antiseptiskām, pretmikrobu īpašībām, kuras ziemā var pievienot tējai, kafijai, putrai, salātiem. Pēc ājurvēdas mācības, lietojot šādas garšvielas pie kafijas, tās nomāc ne tik labās īpašības uz organismu, kas nedaudz, iespējams, palielina holesterīna līmeni. Kafijā ir vielas, kas bojā asinsvadus, veido nosēdumus. Tas īpaši jāņem vērā tiem, kas lieto apliešanas metodi un ļauj ilgstoši kafijai ievilkties. Jo ilgāk ūdens ir saskarsmē ar kafijas biezumiem, jo vairāk šīs vielas izdalās. Uzskata, ka visveselīgākā ir espreso automātā gatavotā kafija.
- Pastāsti par diedzētiem produktiem!
- Tagad ir īstais brīdis, kad varam sākt diedzēt sīpollokus, kviešus un citas sēklas. Diedzēšanas procesā sēklās palielinās fermentu aktivitāte, ciete pārvēršas par organismam viegli pārstrādājamajiem cukuriem, olbaltumvielas - par aminoskābēm. Līdz ar to pats augs jau it kā mūsu vietā paveicis tos procesus, kas citkārt notiek gremošanas orgānos. Diedzēt var arī auzas, zaļos griķus, pākšaugus, redīsu sēkliņas, lucernu, ķirbju sēklas utt. Diedzēšanai vajag sēkliņas, kādu lēzenu trauku - paplāti, šķīvīti un marlīti. Sēklas pirms tam 24 stundas mērcē, tad izber traukā, pārklāj ar marles kārtu, kura palaikam jāsamitrina. Diedzējumus var likt salātos, pie biezpiena, biezputrās, uz maizes. Gribu atgādināt - dzeriet ūdeni! Mēs visi esam 80 procenti ūdens. Divi litri dienā ir jāizdzer katram pieaugušajam cilvēkam.
- Bērni un liekais svars.
- Pēc pēdējiem datiem, kas bija apkopoti rudenī, Latvijā apmēram 20 procentiem bērnu ir aptaukošanās - trešdaļai zēnu un 18 procentiem meiteņu. Vainojama ir pārstrādātā pārtika un viss, kas ir saldināts - dzērieni, jogurti, konfektes, konditorejas izstrādājumi. Nevienā cepumu paciņā 100 gramos nav mazāk par 300-500 kilokalorijām. Pareiza ēšana sākas ģimenē. Var mācīt, kaut kas jau prātā aizķeras, bet, ja bērnam ir kabatas nauda, kuru izmanto pusdienām, tad mani novērojumi rāda, ka bulciņas, čipsi, limonādes ir vienīgais, ko viņi veikalā nopērk. Cukurs samazina imunitātes faktoru, tās ir tukšās kalorijas, kas, pirmkārt, izraisa kariesu, 2.tipa diabētu, kas ir dzīvesveida slimība un kas šobrīd ir plaši izplatīta bērniem. Tāpat cukurs attīsta sirds slimības, veicina svara pieaugumu, izmaina izsalkuma un sāta sajūtas proporcijas. Cukurotie dzērieni bērnam rada palielinātu ēstgribu. Saldumi, tikko apēsti, uz laiku padara neaktīvas tās šūnas, kas cīnās pret vīrusiem, pastiprina iekaisuma procesus, sēnīšu infekcijas, ja organismā tādas jau ir. Aptaukošanās ir kā totāls organisma iekaisums. Apdominālā aptaukošanās - lielie vēderi ir ļoti bīstami, jo viscerālie tauki, kas uzkrājas ap orgāniem, rada tajos nevajadzīgu slodzi un negatīvi ietekmē arī mūsu kaulaudus.
- Cukurs rada atkarību. Ir vēl kāds līdzīgs produkts?
- Arī maizi ēst ir pieradums. Ja cilvēks ēstu kārtīgus pilngraudu ēdienus, piemēram, putras, maize lielos daudzumos nav vajadzīga. Reta maizīte ir dabīgi raudzēta, satur pietiekami daudz šķiedrvielu. Tā vietā maizē ir tukšās kalorijas. Pēc fizikas likumiem ne no kā nekas nerodas. Ja satraucamies par lieko svaru, tad tas ir visu pārtikā lietoto produktu kopums. Patiesībā bērnā atkarību ieliek jau ar pirmo piebarojumu, viņam esot vēl zīdainim, dodot saldinātu tēju, sulas. Cilvēks dienā drīkst apēst 25 gramus cukura jeb piecas tējkarotes. Citreiz vienā jogurta glāzītē jau ir 60 grami pievienotā cukura! Principā cilvēks varētu vispār iztikt bez cukura, iegūstot to no augļiem, graudaugiem un citiem dabiskiem produktiem, kas satur ogļhidrātus.

Padomi
Dienā nostaigāt vismaz 7 kilometrus jeb 10 tūkstošus soļu!
Ceļš sākas ar pirmo soli. Arī pretī veselīgam dzīvesveidam.
Kustības, askētisms ēšanā, labs garastāvoklis un mērķis dzīvē neatkarīgi no tā, cik cilvēkam gadu - pamatlietas, kas veicina ilgmūžību.
Nežēloties! Žēlošanās skābina organismu.
Tibetiešu teiciens: ēst divas reizes mazāk, staigāt divas reizes vairāk un smieties trīs reizes biežāk - lūk, laimīgas un veselīgas dzīves formula!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lielveikali būtu jāslēdz

Kategorijas