Cope un zivis neparastā izstādē

2019. gada 15. februāris 00:00

Trešdien Gulbenes novada bibliotēkā tika atklāta neparasta izstāde, ko iekārtojusi grafiķe Kate Seržāne no Jelgavas.
Informācijas centra galvenā bibliotekāre-eksperte Indra Logina uzsvēra, ka sēpijas (brūna krāsviela) zīmējumi ir neparasti. “Jūtamies pagodināti, ka Kate Seržāne ir ļāvusies uzaicinājumam un piekritusi savus darbiņus izstādīt Gulbenē,” viņa teica.
Gadījās arī kuriozs - tieši pirms izstādes atklāšanas nokrita dažas gleznas. Tad operatīvi tika atnestas kāpnes un gleznas ieņēma savu sākotnējo vietu. “Vajadzēja kaut kādu notikumu - un ir!” smejot teica māksliniece.
Kates Seržānes darbi ir melnbalti, bet pirmais bijis krāsains, jo tajā izmantota sēpija, ogle un sangīna (mīksts, brūngani sarkans zīmulis bez ārējā apvalka). “Krāsainu uzzīmēt ir vieglāk nekā melnbaltu. Es vienkārši sev pateicu: nebūs krāsaini! Lai ir interesantāk, sarežģītāk!” viņa skaidroja.
Izstādē redzami darbi no sērijas “Cope” un “Draugi”. Darbi ir neparasti, tāpēc loģisks bija jautājums: kur rodas iedvesma? Māksliniece samulsusi teica, ka iedvesma jau nav nekur tālu jāmeklē. “Arī šodien cilvēki staigāja, priecājās, atpazina un iepazina, lielākā daļa vienkārši sagribēja skriet uzreiz uz copi. Un saimnieces domāja par zivju zupu - es pieļauju, ka kādā mājā būs zivju zupa,” viņa teica.
Iedvesma sēpijas darbiem radusies gan no citu makšķernieku stāstiem, gan arī pašas Kates iespaidiem, jo arī viņai patīk makšķerēt. Attēlotās situācijas viņai ir labi zināmas. “Tas nekas nav izdomāts, tas viss vienkārši ir tepat blakus. Jums taču arī ir apkārt cilvēki, kas mīl ķert zivis un arī ziemā. Šķiet, man lielākajā daļā darbu ir ziema, bet ir arī skati siltākā laikā. Arī “Draugu” sērijā iedvesma nav tālu jāmeklē. Zivis mēs pazīstam, bet reti kad mēģinām zivtiņai ieskatīties sejiņā. Zivtiņām ir sejiņas. Man ir daudz pazīstamu cilvēku, draugu. Es it kā zīmēju viņu portretus, bet caur šīm zivju sejiņām,” par saviem darbiem stāstīja māksliniece.
Uz izstādes atklāšanu bija ieradusies grupa mākslas skolas audzēkņu, kuriem Kate ieteica ielūkoties zivīm sejiņās. “Ja kādreiz noķersiet kaut kur zivtiņu vai veikalā pieiesiet pie akvārija, paskatieties zivtiņai tieši sejiņā! Tur ir tādas sejiņas! Viena smaida, viena miedz ar actiņu, viena kaut ko stāsta, viena dzied vai arī visas piecas karpas korītī laiž! Bet viņas runā savā valodā, tāpēc jums ir pašiem jāturpina,” skaidroja Kate.
Pēc tam sekoja meistardarbnīca, kurā mākslas skolas bērni izmēģināja zīmēt ar tušu tā, kā to dara Kate. “Tušu pazīstat? Tiem, kas - nē, būs - jā, tiem, kas - jā, būs vēl lielāks jā,” viņa smaidot teica un aicināja visus darboties. Bērnu emocijas bija dažādas: kāda meitenīte sabijusies raudāja, kāds cits iedvesmojoši dungoja dziesmu, vēl kāds nepacietīgi gaidīja, kad varēs uzvilkt pirmo strīpu. Tika izmantota dažādu krāsu tuša, otiņas un salmiņi. Vispirms tuša tika sajaukta ar ūdeni. Tad krāsa tika izpūsta pa lapu ar salmiņu vai vienkārši pūšot. Kate ieteica padomāt, ar ko zīmējumu varētu papildināt, piemēram, makšķerniekam laiva var sagāzties un viņš var savas kurpes un zābakus pazaudēt - zem ūdens var būt viss kas. Kāds uzzīmēja vali, cits – makšķernieku, vēl kāds sagribēja zīmēt pingvīnu. Kādam pūšot sareiba galva, cits jutās piekusis, tomēr zīmēt visiem patika.
Izstādi var aplūkot līdz 5.martam.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Cope un zivis neparastā izstādē

Kategorijas