Divi vienā – Gulbenes scenārijs

2019. gada 19. februāris 00:00

2150

Laikam neviena skola novadā nav piedzīvojusi tik daudz pārveidojumu kā Gulbenes sākumskola. Atjaunotās Latvijas brīvvalsts laikā tā šķelta, apvienota un atkal šķelta jau trīs reizes, mainot arī nosaukumu un statusu. Izskatās, ka tas notiks atkal.
Tagad tiek piedāvāts pievienot sākumskolu novada valsts ģimnāzijai jau ar 31.augustu. Protams, ka šai iestādei būs tikai viens vadītājs. Noskaidrojies, ka tā būs ģimnāzijas direktore Lidija Ķeķere. Sākumskolas un novada valsts ģimnāzijas savienošana kādam no pedagogiem nozīmēs arī darba zaudēšanu. Par to tika runāts pašvaldības darba grupas tikšanās laikā ar Gulbenes sākumskolas kolektīvu un skolēnu vecākiem 14.februārī. Pasākums bija “šķidrs”, stundas laikā viss tika izrunāts, jautājumu, tāpat kā sapulces apmeklētāju, nebija daudz, un kāda balss no zāles pat sacīja paldies novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājam Arnim Šķēlam par padarīto darbu. Par to izbrīnīts, šķiet, bija viņš pats, jo reti nākoties dzirdēt ko tādu. “Šī absolūti nav Šķēla reforma. Man ir uzlikts tas grūtais pienākums vadīt šo darbu,” vien piebilda A.Šķēls.
Ne tik padevīgi un rāmi Gulbenes sākumskolas nākotnes scenāriju vērtē sociālo tīklu lietotāji. Tur ir gan asa diskusija, gan sašutums, gan neizpratne.

Gulbenē grib divas skolas no 1. līdz 12.klasei
Ja pašvaldības darba grupas piedāvājums tiks akceptēts ar novada deputātu balsojumu (iespējams, jau 28.februāra domes sēdē!), Gulbenē nākamajā mācību gadā vienlaikus darbosies divas izglītības iestādes no 1. līdz 12.klasei: novada valsts ģimnāzija un 2.vidusskola.
Vakara (maiņu) vidusskolas ne Gulbenē, ne novadā vairs nebūs, jo ar 2020.gadu šāda veida izglītības iestādes pastāvēšanu vairs neparedz Izglītības likums. Neklātienes programmas turpmāk tikšot īstenotas 2.vidusskolā.
Svarīgi esot saprast, ka bērni, kuri pēc reformas apmeklēs ģimnāziju posmā no 1. līdz 9.klasei, varbūt neturpinās šajā pašā iestādē mācīties vidusskolas klasēs, kur ir un būs paaugstinātas prasības.
Tad novadā atliks izvēlēties 2.vidusskolu vai Rankas arodskolu (paredzams, ka vidusskolas posms Lejasciemā un Lizumā tiks slēgts) vai doties mācīties uz citu novadu. Tomēr vienai daļai skolēnu mācīšanās ģimnāzijā varēs turpināties “bez pārrāvuma”.
Taču ģimnāzijā posmā no 1. līdz 9.klasei būs jārēķinās ar tādu skolēnu kontingentu, kāds tas būs. Tiks sniegts atbalsts arī bērniem ar mācīšanās traucējumiem. Pieļaujot, ka notiks arī lauku skolu tīkla optimizēšana (iecerēts slēgt Stāmerienas, Galgauskas pamatskolas un K.Valdemāra sākumskolu Beļavā), mācību process ģimnāzijā no 1. līdz 9.klasei būs jāorganizē, ņemot vērā arī specifiskās lauku ģimeņu vajadzības (mācību stundu sākums, piedāvājums interešu izglītībā).
Gulbenes sākumskolas skolotāja Biruta Rukmane ieminējās, ka jau šobrīd nav sakārtoti skolēnu pārvadājumi virzienā no Ozolkalna uz Gulbeni. Jāatgādina, ka Ozolkalna pamatskola ir slēgta jau pirms septiņiem gadiem, tātad pa šo laiku pašvaldībai bija jāaprod ar domu, ka Ozolkalna bērniem jānodrošina ērtas iespējas nokļūšanai uz pilsētas skolām. Iespējams, problēmas ar atkļūšanu uz Gulbeni un atgriešanos mājās ir un būs vēl citiem skolēniem novada lauku teritorijā.

Var vai nevar zaudēt valsts ģimnāzijas statusu?
Mehāniska skolēnu skaita palielināšana, sapludinot divas izglītības iestādes, nemazina risku zaudēt valsts ģimnāzijas statusu. Arī par to bija jautājumi skolēnu vecākiem, jo šajās dienās visi Latvijā dzirdējuši ziņu, ka četras valsts ģimnāzijas, Gulbenē esošo ieskaitot, neatbilst kritērijiem, tajā skaitā ir nepietiekams audzēkņu skaits. A.Šķēls gan šādam publiski izskanējušam paziņojumam piekrist negribēja. Viņš uzskata, ka izskanējis ir tikai vēstījums, “uz ko pašvaldībai vairāk ir jāvērš uzmanība” sadarbībā ar valsts ģimnāzijas vadību. Taču nekāda reāla apdraudējuma patiesībā neesot. Noteicošā tomēr esot izglītības kvalitāte, centralizēto eksāmenu rezultāti, kur viss esot kārtībā.
Viens no skolēnu vecākiem – Atis Jencītis – ieminējās, ka jau no sākta gala divas blakus pastāvējušās skolas bija jāveido kā vienota ģimnāzija. Kāpēc tas notiek tikai tagad? A.Šķēls skaidroja, ka šāda iespēja radās līdz ar grozījumu pieņemšanu Izglītības likumā. Tagad valsts ģimnāzijām atļauts īstenot arī pamata izglītības programmu, kas ilgu laiku bija liegts.
A.Jencītis ritināja diskusiju tālāk, vai valsts ģimnāzijas nosaukums novadā vajadzīgs priekš reklāmas. Viņaprāt, novadā notiek spēlēšanās ar šo nosaukumu.
“Ja kāds uzskata, ka valsts ģimnāzija ir tikai nosaukums, tad es varu izteikt līdzjūtību,” sacīja A.Šķēls. Viņš uzsvēra, ka valsts ģimnāzijai posmā no 10. līdz 12.klasei mērķi un uzdevumi esot atšķirīgi no vienkāršas vidusskolas. Atšķiroties piedāvājums, prasības un galarezultāts, kas ir jāsasniedz.
Vēl kāda balss no klausītāju zāles vaicāja, kāpēc vispār vajadzēja pārveidot vidusskolu par sākumskolu. Taču par to turpināt sarunu netika uzskatīts lietderīgi. A.Šķēls vien bilda, ka neesot bijis prātīgi veidot “mākslīgu, neveselīgu konkurenci starp skolām, redzot, ka bērnu skaits sarūk”. Viņš pat šo konkurenci nodēvēja par netīru, argumentējot – kur ir bērni, tur ir finansējums.

Kā lauku bērni aklimatizēsies ģimnāzijas vidē?
Komentēt lauku skolēnu prognozēto pieplūdumu ar mērķi iegūt vidējo izglītību ģimnāzijā aicināja viens no skolēnu vecākiem – Uno Anže. Viņš uzskata, ka lauku bērniem būs vajadzīgs laiks un atbilstoša attieksme, lai aklimatizētos jaunā vidē.
L.Ķeķere sacīja – 7., 8. un 9.klašu skolēniem tiekot piedāvāta programma “MOT”. Ar tās palīdzību skolēniem tiekot dots tas, par ko varbūt viņi līdz tam nav pietiekami aizdomājušies. Tā ir sevis apzināšanās sabiedrībā, klases kolektīvā, draugu klātbūtnē un prasme dažreiz pateikt “nē!” situācijās, kas saistītas ar jaunā cilvēka drošību. Savukārt posmā no 10. līdz 12.klasei ģimnāzistiem jau esot spēcīga motivācija mācīties, apzinoties vidējās izglītības funkciju – sagatavošanos studijām augstskolā.
“Ģimnāzija nav tā vieta, kur trīs gadus deldēt bikses un sēdēt solā naivā cerībā kaut kā pabeigt 12.klasi. Ja šobrīd tas vēl ir iespējams, tad ar 2020./2021. mācību gadu jebkurā vidusskolā, ne tikai ģimnāzijā, sākot no 10.klases, skolēniem sāksies pilnīgi citāda pieeja mācību procesam. Ļoti liela atbildība gulsies uz ģimeni, uz to, kā ģimene plāno sava bērna nākotni. No tā būs atkarīgs, vai bērns būs spējīgs pabeigt 12.klasi,” teica L.Ķeķere.
Direktore nosauca konkrētu pedagogu vārdus, kuri jau šobrīd strādā vienlaikus gan sākumskolā, gan ģimnāzijā. “Tas nozīmē, ka šobrīd pat neapzināti ir notikusi abu divu skolu zināma veida saplūšana,” teica L.Ķeķere. Viņa to salīdzināja ar to, ko fizikā dēvē par “difūziju cietos ķermeņos, kad tiek saspiesti divi cieti ķermeņi un notiek molekulu pāriešana no viena ķermeņa otrā”. “Liekas – kā tas ir iespējams?! Redziet! Mēs šīs lietas esam sākuši darīt kopīgi,” viņa komentēja.
Runājot par valsts ģimnāzijas statusu un šobrīd tajā nepietiekamo audzēkņu skaitu, L.Ķeķere uzsvēra: “Sākumskolas pievienošana skolēnu skaitu mums tuvāko trīs gadu laikā neizmainīs (posmā no 10. līdz 12.klasei – red.).” Viņa sacīja, ka pārbaudījumu prakse iestājai ģimnāzijas 7.klasē turpmāk vairs nebūs aktuāla. Visiem, kuri ģimnāzijā mācīsies pamatskolā, būs tiesības iegūt pamata izglītību. Tajā pašā laikā L.Ķeķere neizslēdz iespēju, ka 7.klasē ģimnāzijā skolēniem varētu tikt piedāvāts apgūt programmas, piemēram, matemātikas, valodu vai dabaszinības priekšmetu padziļinātai apguvei.

Darba grupai pārmet sabiedrības neiesaistīšanu
Kāds ir darbības termiņš darba grupai, kura skolu tīkla optimizācijas nolūkā izveidota pašvaldībā? Kāpēc sabiedrība laikus netika informēta par šīm aktivitātēm, bet tiek nolikta fakta priekšā? Šādus jautājumus A.Šķēlam publiski uzdeva viens no Gulbenes sākumskolas skolēnu vecākiem Normunds Aizpurs.
Atbilde skanēja, ka darba grupa strādā kopš janvāra un tai jādarbojas līdz rezultāta sasniegšanai. Steiga esot skaidrojama ar to, ka jebkuras skolas slēgšanā vai statusa maiņā lēmums ir jāpieņem pusgadu iepriekš. Šobrīd mērķis ir paspēt, lai reālas pārmaiņas varētu notikt jau ar nākamo mācību gadu.
N.Aizpurs sacīja – savlaicīga sabiedrības neinformēšana rada aizdomas, kāpēc reforma vajadzīga. A.Šķēls noraidīja “sazvērestības teorijas” un pauda, ka atslēgvārds esot “kvalitatīva izglītība” novada skolēniem ilgtermiņā, ņemot vērā jaunākās valsts nostādnes mūsdienīga izglītības satura nodrošināšanā.
Izstrādāt skolu tīkla optimizācijas piedāvājumu, kā norādīja A.Šķēls, ir uzdevums, kas saņemts no deputātiem. Kāpēc dots šāds uzdevums? “Gan lauku, gan pilsētas iedzīvotāju skaits rūk. Tas atstāj iespaidu ne tikai uz izglītības segmentu,” viņš teica.
2001.gadā novadā esot bijuši 28 000 iedzīvotāju, taču tagad oficiālā informācija liecinot, ka novadā nav vairāk par 22 000 iedzīvotāju. A.Šķēls pieļāva, ka oficiālā statistika nav pārāk precīza un novadā faktiski ir vēl mazāk iedzīvotāju.
2008.gadā novadā bijuši vairāk nekā 3200 skolēni, bet 2018.gada 1.septembrī – aptuveni 2100 skolēni. “Vairāk nekā 1000 skolēnu faktiski nav! Šobrīd pa visu novadu 10.klasē mācās 80 skolēni, bet pirms gadiem desmit tikai 10.klasē vien novadā mācījās 268 skolēni. Redzam, ka skaitļi ir diezgan dramatiski,” teica A.Šķēls. Viņš akcentēja, ka līdzīgi ir kaimiņu novados. Tātad Gulbenes novads nebūt nav izņēmums. A.Šķēls uzskata, ka nereaģēt uz reālo situāciju nozīmējot gaidīt un cerēt uz kaut ko nezināmu. Esot tomēr jārēķinās ar sociāli ekonomisko situāciju, kā arī finansēm.

Deputāti diskutēs par 5 skolu pastāvēšanu
Rīt, 20.februārī, pulksten 15.00 notiks Gulbenes novada domes izglītības, kultūras un sporta komitejas sēde. Publiskotā darba kārtība liecina, ka deputāti ir aicināti gatavot lēmuma projektus 28.februāra domes sēdei par Gulbenes vakara (maiņu) vidusskolas likvidāciju, Gulbenes sākumskolas likvidāciju, Stāmerienas pamatskolas, K.Valdemāra sākumskolas un Galgauskas pamatskolas reorganizāciju un Gulbenes novada pirmsskolas izglītības iestādes “Ābolīši” izveidi.
Komitejas sēdē deputātiem tiks sniegta arī informācija par Gulbenes novada izglītības iestāžu tīkla perspektīvām.
Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēde notiks novada pašvaldības administrācijas ēkas 3.stāva zālē. Piedalīties šajā sēdē ka klausītājs ir tiesīgs ikviens interesents. Minētās komitejas priekšsēdētājs ir deputāts Anatolijs Savickis. Komitejas sastāvā darbojas arī deputāti Edīte Kanaviņa, Intars Liepiņš, Larisa Cīrule, Lāsma Gabdulļina, Stanislavs Gžibovskis un Gunārs Ciglis. Arī pārējie novada deputāti iespēju robežās piedalās visās komiteju sēdēs, kur tiek gatavoti lēmumu projekti domes sēdēm, kurās jau balsot un lemt ir iespēja visiem 17 tautas kalpiem.

Uzziņai
Skolēnu skaits Gulbenē šā mācību gada sākumā:
◆ novada valsts ģimnāzijā – 191,
◆ 2.vidusskolā – 625,
◆ sākumskolā – 257,
◆ vakara (maiņu) vidusskolā – 82.
(Pašvaldības informācija)

Vēsture
◆ Pirms 24 gadiem uz Gulbenes 1.vidusskola bāzes tika izveidota ģimnāzija (vēl ne valsts ģimnāzija), nodalot ēkas, sadalot skolēnus un pedagogus starp ģimnāziju un vidusskolu (tā atteicās turpmāk būt 1. un kļuva vienkārši par vidusskolu).
◆ Pirms 4 gadiem Gulbenē tika slēgta Bērzu sākumskola, faktiski sapludinot tās audzēkņus ar Gulbenes vidusskolu.
◆ Pirms 2 gadiem vidusskola tika pārveidota par sākumskolu, tādējādi tās audzēkņi pēc 6.klases beigšanas turpmāk var izvēlēties, vai mācības turpinās novada valsts ģimnāzijā, 2.vidusskolā vai kādā citā izglītības iestādē novadā vai ārpus tā.
(No “Dzirksteles” arhīva)

Cik tas maksās?
Ja skolu tīkla optimizācija Gulbenes novadā, kādu to iecerējusi pašvaldības darba grupa, tomēr ar 31.augustu veikta netiks, pašvaldībai 2019./2020. mācību gada pirmajos četros mēnešos būs jārēķinās ar papildu izdevumiem no sava budžeta. Tas nozīmē, ka skolotāju algām papildus, kā arī obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām četros mēnešos būs jāparedz 47 986 eiro no pašvaldības budžeta.
(Saskaņā ar MK noteikumiem numur 583.)

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Divi vienā – Gulbenes scenārijs

Kategorijas