Melnā Valentīndiena

Pagājusī nedēļa Valentīndienas noskaņās varēja būt sapratnes un mīlestības nedēļa visiem cilvēkiem, bet tā izvērtās par skumju nedēļu, īpaši divām skolām: skolēnu vecākiem, skolotājiem un pagasta iedzīvotājiem. Tie ir satraucoši jaunumi par skolu tīkla optimizāciju Gulbenes novadā, ko gatavojas realizēt Gulbenes novada dome.
Pēc 11.februāra notikumiem ar Stāmerienas pamatskolu nebija ilgi jāgaida, ka tas pats lielā steigā, noslēpumainībā atkārtojās Galgauskas pamatskolā 13.februāra pēcpusdienā. Skolēnu vecāku zibenssanāksmes 1-2 dienu intervālā divās novada lauku pamatskolās radījušas aizdomīguma ēnu par šo pārsteidzīgo lēmumu pieņemšanu. Abas skolas strādājot pēdējo mācību pusgadu un šajā vasarā tikšot slēgtas. Kāpēc tik pēkšņa steiga, dziļāk nepaanalizējot situācijas, kopā nemeklējot kompromisus? Ja nebūs skolas, nebūs iedzīvotāju, nebūs arī, kas strādā pagastu saimnieciskajos sektoros.
Šādu domes un pašvaldības speciālistu steigu raksturo vienīgi auksta vienaldzība, bez saimnieciskiem aprēķiniem, bez iespēju meklēšanas, kā ietaupīt naudu, neizniekot, neizšķērdēt miljonus, bet ielikt to skolu saglabāšanā. Šī steiga atbrīvoties no tik daudzām skolām apstiprina mēģinājumu nenokavēt vai nomaskēt aizgājušās valdības melnos termiņus, maskējoties ar atrunām par saimniecisko neizdevīgumu.
Vairāk skaidrības šajā mīklainajā rīcībā man ieviesa “Latvijas Avīzē” publicētā intervija ar jaunās valdības izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku. Tur ir runa ne tikai par skolu slēgšanu, bet arī skolotāju algu problēmu. I.Šuplinska saka: “Mēs esam ķīlnieku lomā, jo iepriekšējā valdība pieņēmusi tādus lēmumus, ka visa šāgada valsts nauda jau sadalīta, tostarp arī budžeta pieaugums.” Un arī satraucošā atziņa: “Ir lietas, kas mani pat šokē, piemēram, nozarē ieviestais “burkanizācijas princips”.” Ministre ir vairākkārt uzsvērusi, ka neatbalsta mehānisku skolu slēgšanu. Novada domes steidzīgā rīcība apstiprina aizdomas, ka ir bailes nokavēt optimizāciju, realizējot, pieņemot lēmumu jau februārī, jo ministre atklāj: “(..) pērn 8.augustā izdots Māra Kučinska rīkojums, kura izpilde ir šā gada janvārī: pašvaldībām tiek pusmiljons eiro par to, ka tās virzīs uz skolu tīkla optimizāciju; (..) tās ir jau daudz apspriestās bēdīgi slavenās prēmijas par skolu slēgšanu! Piesolīja “burkānu”, ja izdarīs to vai ko citu. Nu šīs prēmijas jau izmaksātas.”
Vai novada dome šo faktu mūsu novada skolām un iedzīvotājiem ir atklājusi? Kā deputāti A.Caunītis un A.Šķēls tik kategoriski var pastāvēt uz nevainīgu optimizāciju? Tātad par likvidēšanu jau samaksāts! Kur šī nauda palikusi, kādām vajadzībām izmantota? Tas domes deputātiem saviem pagastu iedzīvotājiem būtu jāatklāj!
Mana sāpe ir arī citu likvidēto un likvidējamo lauku skolu, pagastu iedzīvotāju sāpe. Galgauskas pamatskola ir manas ģimenes trīs paaudžu dzimtā skola, kurā es esmu aizvadījusi 7 skolas gadus un 48 darba gadus; manu bērnu un mazbērnu skola. Bet iepriekšējās divas skolas ēkas saistās ar manas dzimtas cilvēkiem, kuri rūpējās par pagasta iedzīvotāju bērnu izglītību: vecvectēvs 11 gadus (1868-1879) bija pagasta vecākais, bet vectēvs 4 gadus (1883-1887) bija pagastskolas palīgskolotājs.
Es ļoti cienu un apbrīnoju mūsu novada vecās lauku skolas, kas ar labu izglītības bagāžu izvadījušas dzīvē savus skolēnus, spēcīgus sava aroda speciālistus. Tās gadu desmitiem un ilgāk bijušas kā gaismas avoti daudzām pagasta iedzīvotāju paaudzēm, vēl arvien ir savu bijušo skolotāju un absolventu mīlētas. Ir nekorekti un aplami pārmest mazajām skolām par izglītības kvalitāti vai uzvedības kultūru. Vai lielajās skolās nav krietni daudz šo trūkumu? Bet par to nezin kāpēc izvairās runāt. Mazajās skolās cilvēkmīlestības un siltuma skolēnu un skolotāju attiecībās ir daudz vairāk, tāpat arī individuālā darba iespēju. Un katrā skolā netrūkst arī tādu skolēnu, kuriem nekāda motivācija mācīties nelīdz.
Kā var balstīties tikai uz sausiem skaitļiem, ka skolā maz skolēnu, ka ir ekonomiski neizdevīgi! Bet neviens no daudzajiem gudrajiem speciālistiem nav vēlējies izskaitļot un nolikt uz svaru kausiem īstos ekonomiskos un emocionālos rādītājus! Dzirdam, ka nav izdevīgi maksāt algas šādu skolu skolotājiem, nav izdevīgi pārvadāt skolēnus. Salīdziniet arī citas izmaksas, kas radīsies pēc tā saukto mazo skolu slēgšanas! Vai ir izdevīgāk:
1) vadāt ar tiem pašiem autobusiem skolēnus uz vēl tālākām kaimiņu skolām?
2) maksāt bez darba palikušajiem skolotājiem un skolu darbiniekiem bezdarbnieku pabalstus?
3) miljonus ieguldīt pārbūvei, pielāgošanai citam statusam izdemolēšanai atstātās skolas?
4) maksāt psihoterapeitam par stresam pakļauto 1.-4.klašu bērnu ārstēšanu, kas no rīta agri aizvesti uz tālo, lielo skolu, kur simtu vidū jāpavada gara diena līdz vēlam vakaram?
5) algot pēc vecāku pieprasījuma bērnu uzraugu mazo nokļūšanai no svešās vietas uz mājām vai policistus pazudušo bērnu meklēšanai?
6) saņemt pārmetumus no stresam pakļautajiem bērnu vecākiem, kuriem normāli strādāt traucēs domas par savu bērnu svešajā skolā?
7) bez sirdsapziņas pārmetumiem nolemt bojāejai pagasta lepnumu un kultūras mantojuma pieminekli?
Neizprotama ir arī novada pašvaldības bezatbildība par slēgtās skolas likteni. Kad vajag slēgt, tad rosinātāja un lēmumu pieņēmēja ir novada dome. Kad jāpasaka redzējums, kas notiks ar pamesto skolu, kas par to būs atbildīgs, tad šiem pašiem varasvīriem vairs nav nekādas daļas – tad lai bēdā un apsaimnieko pagastu pašvaldības!
Galgauskas pamatskolas ēka ir vēstures un kultūras mantojuma piemineklis. To kā gaismas pili un brīnumu uzcēla tikai skolas vajadzībām pagasta zemnieki viena gada laikā – no 1936.gada vasaras līdz 1937.gada 24.oktobrim, ar zirgiem pievedot kokmateriālus no saimnieku mežiem; ķieģeļus, ko atsūtīja pa dzelzceļu no tuvējās Ieriķu dzelzceļa līnijas, arī atveda ar zirgiem. Celtniecības darbus izcili vadīja toreizējais pagasta vecākais J.Drīzulis un Sarmulis. Vēl tagad stipri un izturīgi ir tolaik liktie logi un durvis, klašu sienas, pagrabs, apkures un ūdens sistēma. Gaiši un plaši izplānotas klašu telpas un gaiteņi, kāpnes no 1. līdz 3.stāvam. 81 gada pastāvēšanas laikā skolas vadība allaž rūpējusies par kosmētiskajiem remontiem. Tā ir ulmaņlaiku skola, modernākā tālaika lauku skola Madonas apriņķī, celta kā gaismas pils stāvajā Vijatas upītes krastā.
Nenoniecinu nevienu citu lauku skolu (pat vecāku), bet gribu uzsvērt Galgauskas skolas priekšrocības – gaišās, plašās klašu telpas, zāli, gaiteņus, aprīkojumu, sporta halli. Kā novada pašvaldība noslēps tos trūkumus, kas sagaida skolēnus pasargātajās skolās ar mazām, tumšām klašu telpām, šauriem, tumšiem gaiteņiem? Vai tur skolēnu veselīgām higiēnas prasībām atbildīs kvadratūras prasības uz vienu skolēnu klasēs un gaiteņos?
Nevienam pagasta iedzīvotājam negribētos pieredzēt, ka Galgauskas skola pārvērstos par graustu kā kādreizējās kolhoza fermas un kaltes. Negribētos, ka tā kļūtu par “prihvatizācijas” objektu, atdodot to par “sviestmaizi”.
Nu arī slēgšanai izraudzītās skolas ir ķīlnieku situācijā. To atzīst arī I.Šuplinska: “Kā izrādās, šajos 27 miljonos iekļauts algu pielikums, ko skolotāji jau saņēmuši no pērnā septembra. 2018.gada budžetā naudas tam nebija, aizņēmās no 2019.gada budžeta.”
Lūk, steigā optimizējot – slēdzot, vajag atrast naudu iztērētās vietā. Zemnieki cēla skolas pirms simts un vairāk gadiem, un šodienas “zemnieku” valdība tās uzsāka likvidēt.
Nepārmetiet tām lauku skolām, uz kurām tiek vesti skolēni (ne tie sekmēs un uzvedībā labākie) no citu pagastu teritorijām, kurus neņem pretī pilsētas un citas lielākās skolas! Kaut kur jau tiem bērniem arī ir jāmācās! Vai tajā noniecinātajā, bezcerīgajā nākotnē daži desmiti bērnu tā arī nepaliks bez skolas? Neslēpiet, ka lielākās skolās visi skolēni ir viegli motivējami mācīties. Bet par katru bērnu ir jādomā, katra tukšā skola arī ir vērtība! Padomājiet, apsveriet saprātīgi, cienījamie domes deputāti, domājiet par cilvēkiem – vēl līdz 28.februāra lēmumam ir laiks!
Tāpat kā, kad nesen iepriekšējie deputāti nobalsoja par Gulbenes rajona pagastu saglabāšanu kopīgā Gulbenes novadā, jums, deputāti, šoreiz vēl ir iespēja sevi pozitīvi parādīt iedzīvotājiem valsts līmenī, nobalsojot par lauku pamatskolu saglabāšanu, kuru uzturēšanai līdzekļus var atrast, saimnieciski domājot.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"