Aptiekāri, stiklinieki un tirgotāji

2019. gada 19. februāris 00:00

Mencendorfa nams ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle un atrodas Grēcinieku ielā.
Ar savu 17.–18. gadsimta mājokļa noskaņu tas ir vienīgais šāda tipa muzejs Baltijā un apmeklētājiem atvērts kopš 1992. gada 18. maija. Rīdzinieku māja–muzejs iepazīstina apmeklētājus ar turīga rīdzinieka sadzīves kultūras tradīcijām. Ekspozīcijas lielāko daļu veido unikāli 17.–18. gadsimta griestu un sienu gleznojumi. Tiem ir pieskaņoti vēsturiski interjera priekšmeti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma, radot katrai telpai citādu raksturu un noskaņu. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 2000 vienību – liecības par ēkas vēsturi un tajā dzīvojušo cilvēku likteņiem.
Ekspozīcija iekārtota 1695. gadā celtā namā, kurš līdz pat 1939. gadam bija dzīvojamā māja ar veikalu un noliktavu stāviem. Muzejs nosaukts nama pēdējo īpašnieku – tirgotāju Mencendorfu ģimenes – vārdā.
Apmeklētājiem iespējams paciemoties senajā veikala telpā, kur apskatāms senākais Rīgas galds, kas datējams ar 17. gadsimtu un pie kura Rīgas kungi skaitījuši pilsētas naudu. Šeit var iepazīties ar dažādiem mēriem un svariem, uzzināt, cik liela bijusi čarka.
Svarīga vieta mājā bijusi priekšnams – pēc tā nama viesi sprieduši par saimnieku rocību, tāpēc tas senākos laikos bagātīgi rotāts, šeit izvietotas dārgas mēbeles, naudas lāde. Tāpat muzeja apmeklētājiem ir iespēja ieskatīties virtuvē ar manteļskursteni, viesu salonā, deju zālē, dzejnieka istabā, kur atrodams sens sekretārs ar slepenu nodalījumu, kuru gan neviens vēl nav atradis, ģimenes kapelā, saimnieka istabā, meitenes istabā, kur viens no interesantākajiem priekšmetiem ir līgavas galvasrota no zivs zvīņām, kā arī ielūkoties vēsturiskajās pagraba velvēs un romantiskajos bēniņos, kur mājvietu radušas izstāžu zāles. No stāva uz stāvu ved restaurācijas gaitā izbūvētas vītņkāpnes.

Vecākais aptiekas nams Latvijā
1677. gada 21. maijā uguns nopostīja gandrīz visu apbūvi pie Grēcinieku ielas, arī ēkas Kungu ielas stūrī. To īpašnieks pēc ugunsnelaimes savu gruntsgabalu tagadējā Grēcinieku ielā 18 pārdeva Jirgenam Helmam, kurš jau 1695. gadā šeit uzcēla vienu lielu un tai līdzās vienu mazu ēku. Gandrīz 300 gadu ēkas piederējušas dažādiem īpašniekiem, kuri tās pārbūvējuši un remontējuši, sekojot modei un laika garam.
Pēc J.Helma abas ēkas savā īpašumā ieguva Mazās ģildes vecākais Andreass Štefans, bet 1722. gadā tās nopirka Melngalvju brālības vecākais Reinholds Šlefogts, kurš namā iekārtoja sesto vecāko Rīgas aptieku – Brieža aptieku. Mainoties īpašniekiem, tā tur darbojās līdz 1902. gadam.
Pēc vecāku nāves ēka nonāca Jakoba Šlefogta un aptiekas provizora Simona Hopes īpašumā. 1755. gadā abi līdzīpašnieki sāka būtiski uzlabot telpas un izbūvēja jaunu, labu pagrabu. Iespējams, šajā laikā apgleznotas arī otrā stāva zāles sienas. Acīmredzot to veicis kāds Rīgas meistars, vadoties pēc franču mākslinieka Antuāna Vato darbu motīviem.
Vēlākie ēku īpašnieki tajās veica ievērojamus būvdarbus, nemitīgi ceļot ēku vērtību. Nami piederējuši arī Annai Sofijai Brandtai, kura par aptiekas pārvaldnieku pieņēma izcilo farmaceitu Kārli Frederkingu. Viņa vārds zinātnes vēsturē iegājis ar izstrādātajām ārstniecisko preparātu sagatavošanas metodēm un ieguldījumu farmācijas tehnikas pilnveidošanā.
Līdz 1883. gadam aptieka bija Deringeru dzimtas īpašumā. Šī ģimene lielu uzmanību veltīja tālākai ēkas labiekārtošanai. Taksācijas protokolā, kas datējams ar 1863. gadu, saglabājies nama apraksts. Trīs stāvus augsto dzīvojamo namu sedza kārniņu jumts, pagrabu aizņēma preču noliktava. Pirmajā stāvā atradās aptieka ar trim telpām un laboratorija, vēl divas istabas un kalpotāju kambaris. Otrajā stāvā bijuši divi dzīvokļi – viens četristabu, otrs trīsistabu. Abos bija arī virtuve un saimes kambaris. Tādi paši dzīvokļi aizņēma arī nama trešo stāvu.

Labākā kafija pilsētā
1782. gadā Johans Gotlībs Brandts kļuva par ēkas līdzīpašnieku un aptiekas vadītāju. Savukārt Hermans Reinholds Harmens nodarbojās galvenokārt ar garšvielu tirdzniecību un savā īpašuma daļā izveidoja tirdzniecības telpas. H.R.Harmens ap 1809. gadu īpašumu pārdeva tirgotājam Gračovam. 1815. gadā viņš vērsās pie Rīgas ķemerejas un amatu tiesas ar lūgumu atļaut pārveidot pret Grēcinieku ielu vērsto nama fasādi un saņēma tam atļauju. Vai iecere īstenota, nav zināms.
1884. gadā ēkas nopirka Rīgas tirgotājs Augusts Mencendorfs. Viņa dzimta ir pēdējā, kurai šis nams piederējis līdz 1939. gadam, kad ģimene izceļoja uz Vāciju.
Laikā, kad nami piederēja Mencendorfu dzimtai, tos arvien vairāk pielāgoja tirdzniecības vajadzībām. Pēc tam, kad 1902. gadā Brieža aptieku pārcēla uz citu vietu, A.Mencendorfa mantinieki arī tās telpas pārveidoja par veikalu. Gadsimta mijā A.Mencendorfa veikalā varēja iegādāties labāko kafiju Rīgā. 1920. un 1930. gados ēka pārbūvēta un labiekārtota.

Stikla darbnīca - arī šodien
Pēc Otrā pasaules kara ēkās ierīkoti dzīvokļi. 1982. gada 1. februārī, kad māja jau bija avārijas stāvoklī un iedzīvotāji no tās izlikti, uzsākta ēkas izpēte. Zem tapešu kārtām tika atklāti unikāli sienu un griestu gleznojumi. Nams 1980. gadu beigās atdzimis poļu restauratoru un arhitekta Pētera Blūma vadībā. Restaurētās ēkas atslēgas Rīgas kuģniecības un vēstures muzejs saņēma 1991. gada nogalē. Tā kā tagadējais Mencendorfa nams ir vecākais aptiekas nams, kas saglabājies Latvijas teritorijā, bijusi arī doma tajā ierīkot farmācijas muzeju. Tomēr visvairāk materiālu atrasts par pēdējo saimnieku, tāpēc nams nosaukts tirgotāja vārdā. Taču šodien muzejā var aplūkot priekšmetus, kas liecina – šeit dzīvojuši un strādājuši kā stiklinieki, tā aptiekāri un tirgotāji. Ēku pēdējie pirmskara īpašnieki – Mencendorfu dzimta – dzīvo Vācijā. Kopā ar Kārļa Ernsta fon Bēra fondu Mencendorfu dzimta noslēgusi sadarbības līgumu ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju. Tas sniedz ievērojamu finansiālu palīdzību nama iekārtošanai un uzturēšanai. Ar šīs vācbaltu organizācijas atbalstu turpinās labiekārtošanas darbi jaundibinātajā mājā–muzejā. 17. gadsimtā šajā namā atradās Jirgena Helma stiklinieku darbnīca, un, turpinot tradīcijas, arī šobrīd Mencendorfa namā darbojas mūsdienu stikla mākslas darbnīca – Stikla mākslas un studiju centrs.

+ 4

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Aptiekāri, stiklinieki un tirgotāji

Kategorijas