Sirdsdarbs motivē augt un attīstīties

2019. gada 22. februāris 00:00

2358

Tieši pirms nedēļas Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja mākslas un komunikācijas nodaļas vadītāja Iveta Petrovska saņēma balvu “Gada muzejnieks”, tāpēc emocijas nav vēl noplakušas. “Biju pārsteigta, jo nebiju to gaidījusi! Gatavojos apsveikt kolēģi dizaineru Ivaru Vecānu, kas ir plaši pazīstams un arī bija ieteikts nominācijai,” pauž Iveta.

Maina priekšstatu par muzeju
I.Petrovska spriež, ka iedzīvotāju balsojumā par pretendentiem nominācijai acīmredzot nozīme bijusi muzeja sadarbībai ar skolām, kas ir atzinīgi novērtēta. “Ceru, ka tas liecina – tagad muzejs cilvēkiem nozīmē vairāk. Acīmredzot mainās iesīkstējis priekšstats, ka muzejā ir vecas lietas, kuras skatīties ir garlaicīgi,” saka Iveta.
Viņa atzīst, ka daudz ir paveikts programmā “Latvijas skolas soma”, kas ļauj skolēniem kopā ar pedagogiem izzināt kultūras un dabas vērtības, iepazīt dažādas inovācijas un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus. “Muzeja krājums ir bagātīgs izziņas avots, lai stāstītu par vēstures notikumiem. Ja to dara atraktīvā veidā, tad bērni atveras. Esmu mudinājusi novērtēt to, kas mums ir bijis un ko esam ieguvuši. Ir svarīgi iepazīt, no kā mēs esam izauguši, lai saprastu, kas mēs esam. Tikai cilvēki, kas to spēj, novērtē mūsu pilsētu un vidi,” ir pārliecināta Iveta.
Viņa uzsver, ka ne velti ir atgriezusies dzimtajā Gulbenē. Arī studiju gados Vidzemes augstskolā Iveta vienmēr atcerējās pilsētas vēsturiskā centra sirdi – Vecgulbenes muižu. “Man šī ir vislabākā vieta, kur dzīvot, strādāt un radoši izpausties,” uzsver muzejniece.

Ar festivālu gūst starptautisku atzinību
Iedvesmojošs bija muzeja organizētais festivāls “Divi Jūliji”, kurš guvis starptautisku atzinību. Otra līdzīga pasākuma Latvijā nav. “Tagad daudzi gribētu nozagt mūsu ideju, kas rosina daudzveidīgām aktivitātēm ilgākā laika periodā. Tajā ir viss, kas vajadzīgs cilvēka attīstībai – radošums, tradīcijas, baudas... Atceros, kā cilvēki vērtēja festivāla norises, cik tās visas ir foršas, tāpēc vēlamies saglabāt festivāla vērtību un turpināt iesākto,” atklāj Iveta. Viņa uzsver, ka idejas autore ir muzeja direktore Valda Vorza, bet pati ir viens no zobratiem, kas virzīja un īstenoja to: strādāja ar dokumentiem, projektiem, veidoja kontaktus un sadarbību ar māksliniekiem, zinātniekiem, arī vēstniecībām. “Tas ir milzīgs komandas darbs, kam ir paredzams turpinājums nākamajiem pieciem gadiem. Šis ir lietišķās mākslas meistara Jūlija Straumes jubilejas gads, bet nākamais – gleznotāja un izcila ornamenta meistara Jūlija Madernieka gads. Tas nozīmē, ka viss turpinās, jo Gulbenes novads ir ārkārtīgi bagāts ar izcilām personībām – varam lepoties ar vismaz “padsmit” izciliem māksliniekiem. Mākslas izpausmes formas ir gan tradīcijas, gan senie arodi. Minkas ķieģelis, (sens ķieģelis ar kaķa attēlu), kas ir muzeja krājumā, ir viena no pirmajām cilvēka radošajām izpausmēm. Māksla ir arī runāt, sadarboties, visas iespējamās formas,” atzīst Iveta.

Vēlas panākt straujāku izaugsmi
Kopš pērnā gada nogales ir mainījušies Ivetas pienākumi, kļūstot par muzeja mākslas un komunikāciju nodaļas vadītāju. Tagad viņas galvenais uzdevums ir caur mākslu kā komunikācijas veidu parādīt vēsturi. “Lielāka ir atbildība, jo manā pakļautībā ir gan izstāžu dekorētājs, gan sabiedriskās attiecības. Tiesa, būdama muzejpedagoģe, arī strādāju ar sabiedrību – vadīju nodarbības, ekskursijas, īstenoju programmas. Šo funkciju neesmu zaudējusi, jo komunikācija ir svarīga arī tagad.”
Kad Iveta pēc studijām atgriezās Gulbenē un sāka strādāt muzejā, viņa vēlējās atrast savu sirdsdarbu. “Jā, šis ir tas sirdsdarbs, kas motivē augt un attīstīties. Nemitīgi ir daudz jaunas informācijas, radošas idejas un projekti. Gulbenes novadam ir tāds kultūras mantojums, ar kuru esam unikāli. Nav iemesla braukt citur un teikt, ka tur ir labāk. Vecgulbenes muiža ir tā vieta, kas būtu jāattīsta par radošu kultūras centru. Tā ir pilsētas sirds kopš senatnes, no kuras ir vēl daudz kas palicis,” vērtē Iveta.
Tagad viņai ir iedoti arī vadības groži, tāpēc ir vēlme papildināt redzesloku ar mākslas studijām. Muzeja perspektīva izaugsme tiek saistīta ar telpu paplašināšanu Sarkanajā pilī, ko cer sakārtot ar finansiālu atbalstu projektam. Šajā gadā tiks pabeigts projekts “Dārza pērles”, kurā labiekārto Sarkanās pils apkārtni un uzlabo infrastruktūru. “Sarkanajā pilī ir paredzētas telpas radošām aktivitātēm. Nākamnedēļ tur tiks iekārtota stikla un plastikas izstrādājumu izstāde. Ceram, ka Sarkanā pils būs vajadzīga visiem, ne tikai muzejam. Gribam, lai visi jūt, ka Gulbene attīstās. Diemžēl nereti gadās dzirdēt, ka cilvēki neredz jēgu tam, kas tiek darīts,” norāda Iveta.
Viņa atzīst, ka līdz šim Sarkanās pils attīstība notikusi gausi. Šo gadu laikā ir bijuši vairāki pils rekonstrukcijas tehniskie projekti. Tas nozīmē, ka saglabājas cerības īstenot senu sapni un sakārtot vēl vienu vietu muižas teritorijā. “Tā vieta ir tik skaista! Vecgulbenes muižas kompleksam ir pievilcības indekss numur viens. Tā savulaik bija visas Baltijas pērle un kā tāda tā jāsaglabā,” vēlas Iveta.
Dodoties izbraukumos pa Latviju un kaimiņu zemēm, Iveta skatās un vērtē, bet nekad nav tā, ka secinātu – citur ir labāk nekā pie mums. “Kad bijām pieredzes apmaiņā Igaunijā, salīdzināju, ka esam vēl ceļā. Mums laikam ir grūtāk pieņemt visai sabiedrībai svarīgus lēmumus, to vietā vilcinās un nogaida.”

Gulbenes dzimšanas dienā dāvina izstādi un spēli
Sagaidot Gulbenes 91.dzimšanas dienu, ir izveidota fotoizstāde par pilsētu, atklājot tās vēsturi caur pasākumu un notikumu prizmu. Izstāde ir redzama muzeja mājaslapā, kā arī “www.facebook.lv” un “www.draugiem.lv”. “Zīmīgi, ka 20.gadsimta sākumā pilsētas centrs bija ap Vecgulbenes muižu, kur notika visi pasākumi un pulcējās iedzīvotāji. Mani senie fotoattēli saista ar kopības sajūtu. Var redzēt, ka cilvēki grupiņās ir ļoti draudzīgi, gan pulcējoties tējas vakaros, gan iesaistoties meža dienās. Tagad tas nav vairs tik ierasti, jo vairāk jūtama nodalīšanās,” viņa salīdzina.
Iveta ir sagatavojusi arī spēli, kas rosina iepazīt Gulbenes vēsturi. Uz pilsētas kartes ar numuriem ir iezīmētas ēkas, kuras ir saglabājušās, tāpēc iespējams tās atpazīt. “Nav gan vienkārši vizualizēt pilsētas karti dabā un atrast apzīmētos objektus. Toties tas ir ļoti interesanti – iepazīt pilsētu no vēsturiskā un mūsdienīgā aspekta,” atzīst Iveta. Spēle būs muzeja vēstures ekspozīcijā. “Lai būtu plašāks priekšstats par Gulbeni un pilsētas attīstību, būs iespēja skatīties arī pirms 20 gadiem uzņemtās filmas materiālus, sākot ar 1998.gadu. Savulaik šie videosižeti tika demonstrēti Gulbenes televīzijā.”

Lauki ir kā maza oāze
Iveta dzīvo Beļavas pagastā, kur viņai kopā ar māti ir neliela piemājas saimniecība. Ne tikai sakņu dārzs, bet arī kazas un vistas. “Vienmēr esmu bijusi un joprojām esmu lauciniece. Laukos ir mana mazā oāze, kur gūstu atslodzi pēc dienas darbiem muzejā. Tiesa, līdz ar to manas mājas daļēji ir uz riteņiem, jo no rīta un vakaros braucu turp un atpakaļ,” viņa stāsta.
Arī Ivetas mamma strādā algotu darbu, tāpēc mājas rūpes ir dalītas – rīta un vakara programmā saimniecībā iesaistās abas. “Daudzi brīnās, kam mums tas vajadzīgs. Tas laikam ir asinīs, jo patīk. Patīk sevi nodarbināt. Ja tā nepatiktu, tad, protams, nebūtu ne kazu, ne vistu. Turklāt mums nav nekādu automatizētu iekārtu, kas atvieglotu kazu un vistu aprūpi. Vasarā, protams, problēmu ir maz – palaiž ganībās, ko iežogo elektriskais gans. Bet barības sagatavošana ziemai ir roku darbs. Kraujam sienu gubiņās, lai nebūtu jāmaksā par tehnikas pakalpojumu.”
Tiesa, Ivetai netrūkst ne piena, ne biezpiena, ne olu, ne gaļas. “Tam, ko esi pats izaudzējis, ir pilnīgi cita vērtība. Tagad to arvien vairāk novērtē, bet pirkt šos produktus būtu dārgi. Tiesa, arī uzturēt un rūpēties par saimniecību nav lēti. Var teikt, ka šiem darbiem aiziet gandrīz viss brīvais laiks,” salīdzina Iveta. Tomēr viņa nesūrojas, jo uzskata, ka katram ir jādara viss, ko var un spēj paveikt, nepārtraukti domājot par izaugsmi un attīstību.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sirdsdarbs motivē augt un attīstīties

Kategorijas