“Ciltsmežā” iezīmē 170 dzimtas

2019. gada 22. februāris 00:00

577

Dzimtas vēstures izzināšana ir nebeidzams process, kas var ilgt visu mūžu. Diez vai kādam izdodas uzzināt visu, taču noteikti atklājas stāsti, kurus piedzīvojuši un atceras senči no paaudzes paaudzē. Tie ļauj lepoties un labāk izprast sevi. Par ceļu, kā top dzimtas koks, saruna ar rancēnieti Emīlu Rusovu.
- Pēdējos gados dzimtas koka veidošana ir kļuvusi par tādu kā modes lietu. Cik tā, jūsuprāt, ir vajadzīga?
- Latvijā dzimtas koka veidošanā patiešām iesaistās arvien vairāk cilvēku. Apmēram pirms 25 gadiem tas tika darīts galvenokārt, lai apstiprinātu tiesības uz mantojamo īpašumu, bet tagad dzimtas kokus veido ar mērķi izzināt sevi un savus priekštečus. Padomju okupācijas gados tas nebija aktuāli vai pat nevēlami bija zināt, no kā esi cēlies. Cilvēks netika uzskatīts kā personība. Vēl viens iemesls, kāpēc dzimtas pētīšana kļūst aktuāla, ir veco radu meklēšana starp trimdas latviešiem. Pēc Otrā pasaules kara ievērojama daļa latviešu devās prom no Latvijas – dzimtas sašķēlās. Trimdas latviešiem saiknes uzturēšana ar dzimtenē palikušajiem radiem bija svarīga visu laiku, kamēr pastāvēja tā saucamais dzelzs priekškars. Tagad, valsts neatkarības gados, šīs divas nu jau krasi atšķirīgās dzimtas daļas no jauna apvienojas. Pagājušajos sociālisma gados nereti cilvēki tik ļoti nonivelējās, ka izdzisa saikne pat ar tuviem radiem. Kad pēc ilgāka laika pēkšņi rodas atziņa, ka pasaulē esi palicis viens, atsākas radu meklējumi. Vai tas būtu vajadzīgs visiem? Mana pārliecība ir pret to. Dzimtas koks visiem bija vajadzīgs nacistiskajā Vācijā, kur tādā veidā personas pierādīja savu ārisko izcelsmi vismaz divās iepriekšējās paaudzēs. Tagad viss ir atkarīgs no paša cilvēka – grib viņš to vai ne. Manuprāt, ir jāciena tas, no kā tu esi cēlies, sākot kaut ar vecāku cienīšanu. Dzimtas apzināšana ir ļoti intīma lieta, nevis lēts romāns, kas lasāms jebkurā kaktā.
- Vai ir svarīgi, cik dziļi un nopietni tiek veikti pētījumi?
- Ja savu dzimtas koku veido patiesi dziļu, ir jāsaprot jēga šim darbam. Veidojot dzimtas koku, ir jārēķinās, ka gribot negribot uzpeld ne tikai tīkami stāsti un fakti par radiem, uz kuriem jāprot skatīties objektīvi. Protams, pētījumos ir jārēķinās, ka ne uzreiz izdodas atrast vajadzīgo informāciju. Ir jautājumi, uz kuriem nevar rast atbildi pat vairāku gadu laikā. Tādā gadījumā nevajag baidīties un uztraukties, bet paļauties, ka tādā vai citādā veidā atbilde atradīsies.
- Kāda ir jūsu pieredze un ieteikumi?
- Dzimtu pētniecībā savu pieredzi lēšu apmēram desmit gadu garumā. Sākotnēji tā bija vēl dzīvo dzimtas vecāko cilvēku iztaujāšana un zināmas informācijas vākšana. Tā var iegūt pirmo informāciju, ko tālāk apaudzēt ar faktiem un skaitļiem. Brīdī, kad sāku dzimtu izzināšanu, aktualizējās mājaslapa “www.lvva-raduraksti.lv”, kas dzimtas pētnieku starpā vienkārši saukta “Raduraksti”. Šī Latvijas Valsts vēstures arhīva veidotā datubāze ļauj pilnīgi brīvi (iepriekš reģistrējoties) aplūkot visu ticīgo konfesiju Latvijas baznīcu grāmatas laikā līdz 1999.gadam. Kā zināms, baznīca senāk bija galvenā vieta, kur reģistrēja dzimšanu, laulību, miršanu un citu svarīgu informāciju par cilvēku. Atzīšos, ka konkrētu dzimšanas ierakstu meklēšana “Radurakstos” bija ļoti grūta – vajadzēja atšifrēt rokrakstus krievu un vācu valodā, arī saīsinājumus un tamlīdzīgi. Vēlāk parādījās mājaslapa “www.ciltskoki.lv”, kas piedāvā palīgus rokrakstu atšifrēšanā, datubāzi ar konkrētā draudzē jau atšifrētiem vārdiem un uzvārdiem no baznīcu grāmatām, kā arī cita veida informāciju.
Kad jau bija savākts ievērojams daudzums informācijas, sāku prātot par tās atspoguļošanu. Kāds no radiniekiem ieteica sociālo portālu “www.geni.com”, kur digitālā veidā iespējams veidot savu dzimtas koku, dalīties par to ar radiniekiem vai citiem sadarbības partneriem. Būtībā šis portāls ir līdzīgs citiem sociālajiem tīkliem, piemēram, “draugiem.lv” vai “facebook.com”, bet atšķirība – tas ir paredzēts tieši ģenealoģijas jautājumiem. Sakarā ar to sākotnēji maz pievērsos dzimtas koka zīmēšanai uz papīra. Minētajos sociālajos portālos ir vairākas domubiedru grupas, kurās dzimtas pētīšanas amatieri dalās pieredzē, palīdz atrisināt problēmjautājumus. No savas pieredzes vairāk ieteiktu “facebook.com” atrodamās domubiedru grupas, piemēram, “Latvian Genealogy”, jo atšķirībā no “draugiem.lv” domubiedru grupām tām ir plašākas iespējas sazināties ar trimdas latviešiem no visas pasaules, tāpēc diskusijas ir konkrētākas.
Uz papīra zīmētiem dzimtas kokiem pievērsos pirms četriem gadiem, kad dzimtas koks tīmeklī sagādāja grūtības. Tikšanās brīžos, sevišķi ar vecākiem cilvēkiem, radās grūtības ar izpētītās informācijas atrādīšanu. Arī ģimenes vai dzimtas tikšanās laikā vizuālo materiālu ir grūtāk parādīt, turklāt noteikti ir vajadzīgs interneta savienojums. Papīrs ir tīkamāks apskatei, tāpēc sāku prātot par “ciltsmeža” izveidi – vairāku dzimtas koku apvienojumu uz papīra. Izstrādāju savu standartu un veidoju savdabīgu puzli – katrs dzimtas koks ir no vairākām daļām, lai labojumu gadījumā nebūtu jāpārzīmē viss. Ar roku zīmēto dzimtas koku viens no sākumiem ir Rusovu dzimta tāda, kāda tā izskatījās 2015.gada aprīlī. Tas ir salīdzinoši neliels koks, bet lielākie dzimtas koki aizņem 80 līdz 100 un pat vairāk standarta A4 lapas.
- Ko esat sapratis, izzinot savas dzimtas saknes?
- Pamatīgāk izpētot savu senču radurakstus, atradu, ka lielākā daļā nākusi no Rankas un Jaunpiebalgas pagastiem. Senāk abus pagastus dēvēja par Piebalgu kopīgās baznīcas draudzes dēļ, tāpēc lielākiem godiem sev pasūtīju Piebalgas novada tautas tērpu. Ja reiz esmu to sācis, tad arī jāturpina, jo šim darbam nav pabeigtības - allaž klāt nāk kas jauns. Esmu sapratis arī to, ka reizēm par daudz cildinām pagātni un zaudējam tagadni.
- Vai starp jūsu senčiem ir cilvēki, ar kuriem lepojaties?
- Ir, bet šoreiz es par viņiem nestāstīšu. Galu galā bez viņiem nebūtu manis.
- Kādu vēstījumu atstāsiet nākamajām paaudzēm?
- Savā dzīvē neesmu sasniedzis vēl ne pusi no tā, lai par to daudz spriestu. Atstāšu dzimtas izpētes sākuma pavedienu. Tālāk lai domā un dara paši. Man ar roku zīmēto dzimtas koku bibliotēkā “Ciltsmežs” ir izzīmētas 96 dažādas dzimtas. Manā “geni.com” profilā sakrājusies informācija par apmēram 170 dzimtām, tā ka vēl ir, kurp tiekties. Un informācija visu laiku tiek papildināta un aktualizēta.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Ciltsmežā” iezīmē 170 dzimtas

Kategorijas