Saistoši un izzinoši pavada brīvo laiku

2019. gada 22. februāris 00:00

Trešdien Gulbenes novada bibliotēkā finišēja erudīcijas spēle “Zini, mini, uzzini”. Konkurss noritēja četrās kārtās – katru mēnesi bija viena spēle par noteiktu tēmu: “Latvija”, “Vidzeme”, “Gulbenes novads” un pirms Gulbenes dzimšanas dienas - “Gulbene”. Gandrīz visas astoņas komandas - “Gulbēnieši”, “Kaimiņi”, “Bērzulejas”, “GNVĢ”, “Sēņotāji”, “Ancis”, “Putni”, “Vairāk kā 100” - piedalījušās visās četrās kārtās. Vienlaikus spēle notika arī Lizumā, Daukstēs un Strados.
Gulbenes novada bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne teica, ka reizē ir gan priecīgi, gan skumji, jo četru kārtu maratons, kas sākās novembrī, finišē. “Gatavojot katrai kārtai jautājumus un kopēji diskutējot, liekot kopā, mēs esam arī paši kaut ko uzzinājuši, atkārtojuši. Tas prasa arī laiku un enerģiju,” viņa teica.

Jautājumi bija ļoti interesanti
Tēma “Gulbene” var likties viegla, tomēr, kā izrādījās, tā bija pietiekami sarežģīta. Dalībniekiem vajadzēja parādīt ne tikai zināšanas, bet arī likt lietā erudīciju un visas parējās īpašības.
Domāju, tikai retais zina, cik sievietes ir bijušas Gulbenes pilsētas vadītājas. Izrādās - četras. Ne visiem izdevās senajās fotogrāfijās atpazīt Brīvības, Miera un Līko ielu. 1990.gadā notika plašākā ielu nosaukumu maiņa, kad pārdēvēja ielas, kuru nosaukumos bija ar padomju varu saistīti vārdi. Šeit vairāk bija jāpaļaujas uz intuīciju, lai pateiktu, ka Pavasara iela bija Pionieru iela, bet Draudzesskolas iela - Kolhoza iela. Lielākajai daļai grūtības nesagādāja jautājums, kurā ielā atrodas Paula Kundziņa projektētās ēkas. Tā ir Viestura iela. Klupšanas akmens tāpat kā bānīša svētkos daudziem bija gads, kopš kura notiek bānīša svētki. Atbilde ir 2000.gads. Pēc attēlu fragmentiem atpazīt ēkas pilsētā nebija sarežģīti, vienīgi autoostas jumts likās pasvešāks. Kad jautājumi bija par pieminekļiem pilsētā, likās, būs viegli, jo to taču nav tik daudz. Tomēr ne visi iedomājās, ka Jūlija Madernieka rakstu fragments redzams uz pieminekļa Ābeļu ielā, kas veltīts čekas upuru piemiņai. Grūtības sagādāja arī cilvēku atpazīšana pēc balss, jo ne visi ir kontaktējušies ar Egonu Kliesmetu un Mārtiņu Didrihsonu-Linardu, taču Antru Sprudzāni droši vien atpazina viegli. 1928.gadā Madonas apriņķa Vecgulbenes miestu pārdēvēja par Gulbeni, tāpēc loģisks bija arī jautājums, kad Gulbenei ir dzimšanas diena, ko svinēsim 25.februārī. Kuriozs bija jautājums par seno Kafijas kalniņu ar mākslīgi izbūvētajām pilsdrupām pie stadiona - daži to nosauca par tējas kalnu. Grūts izrādījās jautājums par uzņēmējdarbību, jo ne visi zināja, ko dara moderno tehnoloģiju darbnīca “Moteda” vai ka “Konto” komplektējošos komponentus masīvkoka mēbelēm gatavo no bērza. Tāpat intuīcija varēja palīdzēt izdomāt, ka uzņēmums, kura pirmsākumi meklējami 1944.gadā, ir “RCI Gulbene”.

Gājis ir visādi
Kamēr tika apkopoti desmit tēmu rezultāti, savas zināšanu bagāžas papildināšanai tika izspēlēti arī jautājumi par neizlozētajām tēmām. Izrādījās, ka Gulbenes novada bibliotēkas informācijas centrs pastāv jau 20 gadus, ka bibliotēka ir 7 reizes mainījusi atrašanās vietu, ka par bibliotekāri savulaik strādājusi uzņēmēja Sandra Zirne. Arī mūzikas tēma nebija izvēlēta. Ne visi zināja, ka dziesmu par Gulbeni izpilda grupa “Hallo, Gulbene”, lai gan atpazina, ka dzied Imants Ilgažs. “Putnu balle” gan bija atpazīstama, bet pūtēju orķestris bija no mūzikas skolas. Interesants jautājums bija par gulbeniešiem, kuri mācījušies mūzikas skolā, jo no visiem nosauktajiem Gulbenes mūzikas skolā nebija mācījies mūziķis Gregs.
Pēdējā kārtā pirmajā trijniekā ierindojās komandas: “Kaimiņi”, kurā apvienojušies kaimiņi no Stāmerienas, “Gulbēnieši”, Anču ģimenes komanda “Ancis”. Savukārt neoficiālajā kopvērtējumā absolūtie uzvarētāji, kuri aizskrējuši tālu priekšā citiem, ir “Kaimiņi”, aiz viņiem seko komandas “Vairāk kā 100” un “Gulbēnieši”.
Komandu dalībnieki teica, ka gājis ir visādi, bet visi kā viens apgalvoja, ka piedalīšanās spēlē ir izklaide un reizē redzesloka paplašināšana. “Gulbēnieši” atzina, ka diezgan grūti bijis atpazīt pēc acīm deputātus.
Komandas “Vairāk kā 100” dalībnieces arī ikdienā ir kolēģes. Viņām visgrūtākā bijusi otrā kārta par Vidzemi, bet izcili startējušas trešajā kārtā par Gulbenes novadu, kurai gatavojušās. Arī viņas uzsvēra, ka spēlē prāts atslēdzas no ikdienas, darba lietām, valda ļoti laba atmosfēra un spēle bija noorganizēta ļoti labā kvalitātē. Interesanti, ka daudzreiz tas, kas pirmais ienācis prātā, bijis pareizais variants. “Mums bija ļoti forša komanda! Ikdienā mēs kopā strādājam, bet katram ir savi darbiņi, tāpēc tik ļoti nesanāk saskrieties. Otrā dienā darbā mums visi jautā un citus izglītojam: vai jūs zinājāt, ka tā un tā. Ir prieks!” teica komandas dalībnieces Daiga Krēsliņa, Gunta Kalmane un Anita Rauza, kuras pēdējā kārtā startēja trijatā.
Arī “Kaimiņi” uzsvēra, ka labi pavada laiku labā kompānijā un uzzina arī kaut ko jaunu. Grūti jau iepriekš sagatavoties, jo vienmēr esot pārsteiguma moments.
“Jebkurai labai lietai pienāk gals,” teica A.Sprudzāne un aicināja visus uz kūku un glāzi šampanieša. Dalībnieki izteica vēlmi, ka spēli varētu turpināt, tāpēc A.Sprudzāne aicina ieteikt tēmas, par ko varētu gatavot jautājumus, un arī - kādā formātā to darīt.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Saistoši un izzinoši pavada brīvo laiku

Kategorijas