Nedēļa vēsturē

2019. gada 26. februāris 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par notikumiem šajā laika periodā pasaulē pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz februāri pilnīgi citā laikmetā.

1949. gada 21. februārī ASV TV ekrānos parādījās režisora Džona Hegerta uzņemtā “A Women to Remember”, kuru uzskata par pirmo televīzijas seriālu.
Pašas pirmās “ziepju operas” ir krietni vecākas, tās gan nevarēja noskatīties, bet tikai klausīties. Uz pirmā radioseriāla godu pretendē vairāki uzvedumi, taču visbiežāk to piedēvē sirdi plosošai mīlas drāmai “Betty and Bob”, ko, sākot ar 1932. gada 10. oktobri, ik dienas pārraidīja ASV radio. Producentu Enas un Franka Hamertu romantiskā stāsta varone bija jauna sekretāre no nabadzīgas ģimenes, kura iemīl savu bagāto priekšnieku. Turpmākais nav grūti uzminams: sarežģītas ģimeņu attiecības, liktenīgi pavērsieni, slepkavība – viss, kā pienākas seriālā.
Spraiga sižeta raidījumiem turpinājumos bija lieli panākumi, šo ideju pārņēma citas radiostacijas gan ASV, gan Eiropā. Seriālus pārraidīja rīta pusē, tos galvenokārt klausījās mājsaimnieces. Pārraides sponsorēja lielās mazgāšanas līdzekļu firmas, kas populāro raidlaiku izmantoja savu ziepju un veļas pulveru reklamēšanai. Tā seriāliem (it īpaši pēc tam, kad tos sāka izrādīt TV) pielipa “ziepju operu” nosaukums.

1893. gada 23. februārī Monreālas hokeja klubs, uzveicis piecas citas Kanādas komandas, pirmo reizi ieguva Stenlija kausu. Domīnijas kausu (tolaik Kanādai bija britu domīnijas statuss) sacensību organizatoriem dāvāja pats Kanādas ģenerālgubernators sers Frederiks Arturs Stenlijs, sešpadsmitais grāfs Derbijs – populārs sportisks angļu aristokrāts. Jau viņa vectēvs bija liels zirgu skriešanās sacīkšu cienītājs un 1780. gadā dibināja vēl šodien vispopulārākās zirgu sacensības britu salās – derbiju. Gubernators noteica kausu ik gadus pasniegt uzvarētājai komandai, lai tās rīcībā tas atrastos vienu gadu pēc uzvaras. Stenlija uzdevumā Londonā par 10 ginejām (pēc šīsdienas kursa – apmēram 3000 eiro) tika iegādāts 18,5 centimetrus augsts 29 centimetru diametra sudraba ar zeltītu malu punša trauks.
1868. gada 24. februārī ASV kongresa Pārstāvju palāta ar 126 balsīm par un 47 pret pirmo reizi valsts vēsturē pieņēma rezolūciju par impīčmentu – prezidenta no Demokrātiskās partijas Endrjū Džonsona atstādināšanu no ieņemamā amata.
Kongresa rīcība bija atbilde uz prezidenta nelikumīgo rīcību – viņš bez Senāta piekrišanas bija atcēlis no amata nepaklausīgo kara ministru Edvinu Makmāsteru Stentonu (tas nebija pildījis valsts galvas prasību pašam iesniegt atlūgumu). Pārstāvju palātā vairākumā esošie radikālie republikāņi prezidentam izvirzīja vēl virkni citu apvainojumu, un balsojums aizgāja, kā saka, vienos vārtos. ASV konstitūcija noteic, ka impīčments stājas spēkā tikai tad, kad to ir apstiprinājis Senāts. Tur Pārstāvju palātas lēmumu apstiprināja, bet tam nebija nekādu juridiskas seku, jo lēmums netika pieņemts ar konstitūcijā pieprasītajām divām trešdaļām balsu. Prezidenta atstādināšanai pietrūka vienas balss!
Vēlākā ASV vēsturē prezidenta impīčments nav ierosināts. Prezidents Ričards Niksons pēc tā saucamā Votergeitas skandāla, kas draudēja ar šo procedūru, no ieņemamā amata paspēja atteikties pats.

1912. gada 25. februārī mira Luksemburgas lielhercogs Vilhelms IV. Hercogam nebija dēla, bet Luksemburgas pamatlikums noteica, ka troni manto tikai pa vīriešu līniju, tāpēc viņam nācās likumu mainīt un 1907. gada par troņa mantinieci pasludināt savu vecāko meitu Mariju Adelaidu.
Hercoga nāves dienā princesei līdz pilngadībai bija atlicis vēl pusgads, tāpēc valsti turpināja pārvaldīt hercoga atraitne Marija Anna. Nolēmis, ka ar likumīgu valdnieci būs grūtāk vienoties nekā ar reģenti, Beļģijas karalis Alberts I viņai piedāvāja ne vairāk un ne mazāk kā par 20 miljoniem beļģu franku pārdot savu valsti, taču asi iebilda Luksemburgas parlaments, arī pati Marija Anna par darījumu nebija sajūsmināta.
Neveiksme Albertam maksāja dārgi – pēc diviem gadiem Pirmā pasaules kara sākumā vācieši izmantoja nenocietināto Luksemburgu kā ērtu placdarmu, lai iebruktu Beļģijā. Karš mainīja arī jaunās hercogienes Marijas Adelaidas dzīvi – par pārāk draudzīgām attiecībām ar okupantiem viņa 1919. gadā bija spiesta atteikties no troņa.
1971. gada 26. februārī 67 gadu vecumā savā Parīzes dzīvoklī no plaušu vēža mira populārais franču aktieris Fernandels (Fernāns Žozefs Desirē Kontandens), viens no visizcilākajiem franču kino un teātra aktieriem komiķiem.
Viņa vecāki bieži piepelnījās, uzstājoties dažādās vodeviļās, arī zēns pirmoreiz publikas priekša stājās jau piecu gadu vecumā. 12 gadu vecumā konkursā ar apmēram 100 dalībniekiem viņš ieguva otro vietu un līdz ar to – atpazīstamību. Pirmā pasaules kara laikā tēvs bija frontē, bet zēns strādāja dažādus darbus – bija palīgstrādnieks ziepju fabrikā, ierēdnis bankā, bet vakaros turpināja mācības un dziedāšanas nodarbības. 19 gadu vecumā viņš noslēdza pirmo līgumu ar kabareju “Eldorado” Nicā. Atgriežoties no dienesta armijā, jauneklis neatrada kopīgu valodu ar savu aģentu, tāpēc atgriezās ziepju fabrikā, bet tad sāka darbu ceļojošā kabarejā. Drīz vien viņu uzaicināja kāds no Parīzes teātriem.
Uz ekrāniem Fernandels parādījās 1930. gadā. Sekoja vairāk nekā 130 filmas, visbiežāk – galvenajās lomās, galvenokārt komiskās, ar amizantam situācijām. Tā reiz viņš tēloja piecus dvīņu brāļus, kas tēva (ko, protams, tēloja viņš pats!) jubilejā ierodas viņu apsveikt. Vairākām filmām viņš bija arī režisors un 40. gados viens no iemīļotākajiem kino un teātra aktieriem un dziedātājiem. Aktieris savas pēdējās filmas veidoja, jau būdams smagi slims. Apbalvots ar Francijas Goda Leģiona ordeni, apglabāts Parīzes Pasī kapsētā.
1933. gada 27. februārī ap pulksten 22 kādā Berlīnes policijas iecirknī atskanēja telefona zvans un satraukta balss ziņoja, ka deg Vācijas parlamenta ēka – reihstāgs. Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas – plašāk pazīstamas kā fašistu partijas – līderi Ādolfs Hitlers un Hermanis Gērings nekavējoties paziņoja, ka reihstāgu aizdedzinājuši komunisti. Jau nākamajā dienā tika izdots dekrēts, kas ierobežoja daudzas pilsoniskās brīvības, un kanclers Ā.Hitlers saņēma ārkārtas pilnvaras. Kreiso partiju deputātu mandāti tika atzīti par nederīgiem, fašisti parlamentā ieguva vairākumu.
Pieci cilvēki, kurus apvainoja dedzināšanā, tika tiesāti atklātā tiesas procesā. Pusvājprātīgo holandieti Marinusu van der Libbi atzina par vainīgu un sodīja ar nāvi, četrus pārējos nācās attaisnot. Tas gan netraucēja nacistiem arī turpmāk palikt pie savas versijas.

1512. gada 22. februārī Seviljā (Spānijā) miris tirgotājs un ceļotājs Amerigo Vespuči (dzimis ap 1454. gadu Florencē). Kolumbs vienā no ekspedīcijām sasniedza gan salas, gan Amerikas cietzemi, bet bija pārliecināts, ka nokļuvis Indijā, un vietējos iedzīvotājus tā arī nosauca – par indiāņiem. Vespuči vēlākās ekspedīcijās nonāca Venecuēlas un Brazīlijas piekrastēs, un viņam radās aizdomas, ka nepazīstamais sauszemes masīvs nav Āzijas daļa, bet gan jauns kontinents. Viņš sūtīja uz mājām spilgtus aprakstus, kurus 1505. gadā kartogrāfs Alesandro Corci apkopoja grāmatā “Amerigo Vespuči vēstules par salām, kuras atklātas viņa četros ceļojumos”. 1505. gadā arī tika publicēts Lotringas kartogrāfa Martina Valdzēmillera ģeogrāfijas atlants “Ievads kosmogrāfijā”, kurā Dienvidamerikas ziemeļdaļa bija nosaukta par Amerigo zemi. Jaunā kontinenta atklājēja godu Valdzēmillers piedēvēja Vespuči tāpēc, ka kļūdaini uzskatīja, ka viņš kontinentu sasniedzis agrāk par Kolumbu. Vespuči nekad nav pretendējis uz sava vārda iemūžināšanu jaunatklāto zemju nosaukumos, nav arī ne mazākās norādes, ka viņš piedalījies minēto grāmatu veidošanā.
Sākumā par Ameriku dēvēja tikai tagadējo Dienvidameriku, taču drīz vien šo nosaukumu sāka lietot plašākā nozīmē. Ziemeļamerika pirmo reizi šajā vārdā nosaukta 1538. gadā flāmu kartogrāfa Gerarda Merkatora kartē.

+ 5

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas