Atdzimst mūzikas un dejas izrāde “Māsa Kerija”

2019. gada 26. februāris 00:00

Alūksnes Kultūras centrā 9.martā pulksten 14.00 būs skatāms papildkoncerts izrādei “Māsa Kerija”, kas ir Raimonda Paula un Jāņa Petera skaistākais kopdarbs. Emocionāli jaudīgā mūzikas un dejas izrāde tapusi Valda Lūriņa režijā un Alberta Kivlenieka horeogrāfijā. Kerijas, Herstvuda un Druē mīlas trīsstūri uz skatuves izdzīvo Kristīna Zaharova, Rihards Lepers un Normunds Rutulis, bet stāstu papildina profesionālu dejotāju grupa.
Neticami skaistā, noskaņām bagātā Maestro mūzika šoreiz atdzimusi jaunās krāsās. Muzikālā materiāla izveidē piedalījies bigbends, iespaidīgo muzikālo dramaturģiju papildina Saulkrastu jauktā kora “Anima” balsis diriģentes Lauras Leontjevas vadībā. Savukārt aranžijas un instrumentācijas veidojuši Eduards Raubiško, Edgars Linde un Kristaps Krievkalns.
Pēc Teodora Dreizera romāna motīviem veidotais stāsts par jaunu meiteni, kas dodas uz lielpilsētu ar sapni kļūt par aktrisi, aktualitāti nav zaudējis arī mūsdienās. Savulaik piedzīvojis vairākus jauniestudējumus uz skatuves, skaņuplatē un videofilmā, tas joprojām aizkustina ikviena klausītāja sirdi. Šajā iestudējumā Herstvuds ir kļuvis teātra trupas vadītājs un horeogrāfs, savukārt Druē – viens no teātra sponsoriem.
Valdis Lūriņš ir īpaši apmierināts ar galveno lomu atveidotājiem. „Lai arī Normunds Rutulis nav profesionāls aktieris, esmu pieredzējis, ka mūzika spēj atraisīt cilvēkā viņa slēptās dotības, un tā ir noticis arī ar Normundu. Brīnišķīgu skolu Maskavā izgājusi Zaharova, un varu teikt, ka viņa ir augstas raudzes profesionāla aktrise, pie tam dziedoša,” uzsver režisors. Kādā no mēģinājumiem horeogrāfs Alberts Kivlenieks teica: „Esam uzlikuši kvalitātes visaugstāko latiņu, lai nav kur atkāpties. Zemāk par Brodveju nevar būt.”
Atzīstot, ka šī nebūt ne vieglā loma varētu būt ikvienas aktrises sapnis, dziedātāja Kristīna Zaharova saka: ”Tas ir izaicinājums – izdzīvot šo stāstu, kura emociju amplitūda ir milzīga – no bērnišķīga naivuma līdz izmisumam, sāpēm un atdzimšanai. Iejūtoties Kerijas lomā, iepazīstu arī pati sevi un apzinos to stipro iekšējo kodolu, kas mīt ikvienā sievietē. Mēs esam stipras, to vajag vienmēr atcerēties.”
Mūzikas un dejas izrādi „Māsa Kerija” iestudējusi „Producentu Grupa 7”, scenogrāfs – Egils Kupčs, tērpu māksliniece – Ilze Kaša.
Izrāde “Māsa Kerija” būs skatāma Valmieras kultūras centrā (1.03.), Jelgavas kultūras namā (2.03.), Rīgā, VEF Kultūras pilī (3.03.), Alūksnes Kultūras centrā (9.03.), Latgales vēstniecībā “Gors” (10.03.), Krustpils kultūras namā (16.03.) un Madonas kultūras namā (17.03.). Izsludināti arī papildkoncerti – dienas koncerts Jelgavā, vakara koncerts Rīgā. Biļetes iepriekšpārdošanā nopērkamas „Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

Atbildi pareizi un, iespējams, laimēsi ielūgumu divām personām uz izrādi “Māsa Kerija”, kas notiks Alūksnes Kultūras centrā 9.martā pulksten 14.00.
1. Kas ir dziedātājas Kristīnas Zaharovas dzimtā pilsēta?
a) Rēzekne;
b) Alūksne;
c) Cēsis.
2. Kurš teātris 2008.gadā iestudēja mūziklu, kas bija versija pirms daudziem gadiem iestudētajam mūziklam “Māsa Kerija”?
a) “Dailes teātris”;
b) “Nacionālais teātris”;
c) “Rīgas Krievu drāmas teātris”.
3. Cik lappušu ir Teodora Dreizera romānam “Māsa Kerija”, ko 1967.gadā izdevusi izdevniecība “Liesma”?
a) 298 lpp.
b) 442 lpp.;
c) 530 lpp.
Sūti atbildes līdz 3.martam uz e-pastu “laime@dzirkstele.lv” ar norādi “Māsa Kerija” vai nosauc pa tālruni 26136786. Lūgums norādīt savu tālruņa numuru.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atdzimst mūzikas un dejas izrāde “Māsa Kerija”

Kategorijas