Vai var būt vēl labāk?

2019. gada 1. marts 00:00

2695

“Medību iznākums nekad nav prognozējams, taču, jo vairāk laika pavadi mežā, jo vairāk cerību uz pozitīvu iznākumu,” par savām mednieka gaitām izsakās šīs medību sezonas viens no novada veiksmīgākajiem medniekiem gulbenietis Raivis Bērziņš.

“Ar medībām “uz tu” esmu kopš bērna kājas. Tajos laikos bieži braukāju uz laukiem Stradu pagasta “Birņos” un visu šo laiku pavadīju, skatoties, kā vectēvs, krusttēvs un tētis atgriežas no medībām ar kādu trofeju vai kārtīgu gaļas gabalu. Krusttēvs bija mežsargs kolhozā “Kirovs”, taču aktīvāks mednieks bija mans tēvs Gunis. Tētis bija mednieks tajā pašā kolektīvā, kurā es esmu pašreiz. Tieši viņš mani piesaistīja šim kolektīvam. Tā mazpamazām interese pieauga, līdz kādos 15 gados sāku iet par dzinēju. Līdz ar pilngadību 1992.gadā nokārtoju visus eksāmenus un nekavējoties uzsāku mednieka gaitas. Pirmās medības man bija vēl ar tēva plinti, un jau pirmajās medībās ar pirmo šāvienu man tika lapsa. Armijas atvaļinājuma laikā tiku arī pie sava pirmā buka. Tad kolektīvs vēl saucās “Zeltalejas mednieku kolektīvs”, tagad ir “MK Lāčsalas”. Tajā pašā gadā tiku pie sava pirmā 16.kalibra ieroča, kas bija vēl ar “gaiļiem” un maksāja 60 rubļus. Pēc trīs gadiem iegādājos “TOZ-34”. Bet tagad medīju ar “Baikal MP-153” un “CZ-584”. Īpaši man patīk medīt ar pusautomātisko karabīni “Saiga”, ar kuru ir gūtas visas šīssezonas trofejas,” par savu karjeras izaugsmi stāsta Raivis.

Vairs nav saskaitāmi
Noietie kilometri un nomedītie dzīvnieki vairs nav saskaitāmi. Galu galā ir pagājuši jau 27 gadi un visu jau vairs nevar atcerēties, bet pēdējās sezonas vēl ir spilgtā atmiņā. “Kolektīvā šogad esmu ieguvis “Veiksmīgā mednieka” balvu. Šāgada sezona vispār ir fantastiska, jo dzinējmedībās vien esmu ticis pie deviņām trofejām!” viņš saka.
To, protams, var nodēvēt par veiksmi, taču jāteic, ka bez darba tas nav. “Jau dzinējmedību sākumā atkal tiku pie skaistas trofejas. Kā pēdējais vēl nebiju nonācis līdz savai vietai, kad jau ieraudzīju aļņu bulli. Vēl dzinēji nebija sākuši savu darbu, kad alnis jau bija nomedīts. Šajā pašā mastā man izdevās nomedīt vēl vienu bulli, kura galvu rotāja ragi ar sešām starām katrā pusē. Nedaudz vēlāk tiku arī pie staltbriežu buļļa, kuram žuburu skaits nebija liels, taču ragu resnums bija ļoti iespaidīgs! Uzskatu, ka šī trofeja man tika avansā, jo viņš jau nesās kā bulta, bet es joprojām nevaru piespiest sevi izšaut tukšumā kādu gabalu pirms medījuma. Tagad pat esmu nolēmis pievērst tam pastiprinātu uzmanību un patrenēties šaut ar apsteidzi. “Punktu uz i” šosezon pielika mana dalība lūšu medībās kaimiņu kolektīvā - stāvot uz “atpēdām”, nomedīju jau otro lūsi savā mūžā. Tajā reizē no trīs ielenktajiem lūšiem aizmukt izdevās tikai vienam,” stāsta Raivis.

Gaides medības – izcilas!
Arī medības uz gaidi šosezon ir bijušas izcilas! “Prieks, ka beidzot ir izdevies “uz piebaurošanu” pievilināt kārtīgu aļņu bulli - 7 un 7. Baura skaņas atdarināju ar palīgierīci, ko mednieki sauc vienkārši par “bundžu”. Ko viņam teicu? Nezinu, taču rezultāts bija labvēlīgs man. Prieks ir neaprakstāms! No sākuma pat nesapratu, vai nāks briedis, cūka vai alnis, jo bija dzirdama tikai dzīvnieku kņada. Manuprāt, tur bija arī brieži, taču beigās “stenēt” sāka arī alnis, kuru izdevās pievilināt līdz 30-40 metriem, lai varētu noteikt, ka ragi ir vismaz 4 un 4, kas ir kolektīvā norunātais minimums. Ragi gan pagaidām nav novērtēti, taču ir cerības arī uz medaļu. Šādās medībās šosezon vēl jāpieskaita divi staltbriežu sugas pārstāvji, kuri tika nomedīti ziemas sākumā. Taču, ja pieskaita tukšos vakarus, ko esmu pavadījis mežā, tad nemaz tik rožains šis vaļasprieks neizskatās. Liels paldies manai ģimenei, kura nepārmet man vakaru prombūtni un saprot manas vājības. Pateicoties tam, cenšos arī saviem dēliem ieaudzināt sapratni un interesi par medībām, jo uzskatu, ka atpūta mežā tiešām ir atpūta,” saka mednieks.

Sezona - vairāk nekā lieliska!
Raivis saka - lai gan nekad nevar teikt – nekad, tomēr, brienot meža takas, vajag ticēt veiksmei, tad medību dieviete Diāna tevi neaizmirsīs - to zina katrs mednieks. Sēžot mājās, pie trofejas nekad netiksi. Tāpēc Raivis riesta sezonas laikā teicās izlaidis vien uz pirkstiem skaitāmus vakarus. Rezultātā šosezon - viena meža cūka, divas stirnas, pieci staltbrieži, četri aļņi un lūsis piedevām.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai var būt vēl labāk?

Kategorijas