Desmit gadi novadā

2019. gada 1. marts 00:00

Šogad paliek desmit gadi, kopš 13 Gulbenes rajona pagasti un pilsēta apvienojās vienā novadā. Vai reforma ir izdevusies?
Ilva Jermacāne no Jaungulbenes
Tas ir forši, ka mēs esam palikuši Gulbenes novads un visi turamies! Jaungulbenē ir pils, kuru jau atjauno. Mums ir skola, kuru atjauno un kurā būs aprūpes centrs. Paliek darbība. Mums nav tā, ka lauki izzustu. Skolas tagad aizver. Bet mēs, paši vecāki, šo skolu aizvēršanā zināmā mērā esam vainīgi. Konkrēti zinu teikt par Gulbīša skolu, ka jau pirms 13 gadiem daudzi mūsu pagasta vecāki aizsūtīja mācīties bērnus uz Cesvaini, uz Gulbeni, līdz ar to paši vairs neatbalstām savu skolu. Un tā skoliņa izzūd. Arī tagad, kad vienai mammai, kurai nākamgad bērniņš ies 1.klasē, prasīju, uz kuru skolu sūtīs, viņa atbildēja, ka uz Cesvaini. Nu, lūk! Tāpēc jau tā bērnu skaita nav. Tā nu mēs, lauku cilvēki, daudz paši esam pie tā vainīgi. Esmu priecīga, ka pastāv vēl pagasti, jo pagasti arī stiprina visu mūsu lielo Gulbenes novada tēlu - katrs ar savu. Jaungulbenes pagastā vēl ir bibliotēka, kur cilvēki var iet pie datoriem - tas ir ļoti brīnišķīgi! Bet, ja arī šo likvidētu, nu tad gan tiešām ir ļoti bēdīgi. Pasts mums arī ir, strādā vēl normālu darbalaiku. Iespējams, tāpēc, ka no Līgo puses cilvēki brauc. Ir jābūt stipriem! Gulbenes pilsēta arī ir nozīmīga novadam. Esmu apmeklējusi novada svētkus. Ir brīnišķīgi, ka cilvēki sanāk kopā, satiekas un atpūšas. Ja mēs neko nedarīsim un nerīkosim, tad tā arī pazudīsim. Cik tad to cilvēku pagastos paliek, mazāk ir arī jauniešu. Vajag, lai visas paaudzes cilvēki varētu saiet kopā un atpūsties. Esmu kategoriski pret to, ja gribētu Gulbeni pievienot, piemēram, Valmierai vai kam citam. Tas mūs vēl vairāk atsvešinātu. Dzīvoju lauku mājās, kur apkārt jau daudzās mājās nedzīvo neviens. Un tie lauki tā arī paliek. Galvenais jau ir darbavieta. Mani abi bērni strādā Gulbenē un grib palikt te: ja dzimuši ir laukos, tad sirsniņa ir te. Lauki – tā ir vērtība: svaigs gaiss, brīvība, miers, relaksācija. Bet ir skaisti – nosaukums Gulbene un gulbji. Mums ir jāturas!

Svetlana Bite no Daukstēm
Ir labi, ka esam liels novads. Man novadā viss patīk. Galvenais ir darbs. Darbavietu varētu būt vairāk, jo cilvēki brauc projām, piemēram, uz Angliju. Arī man meita bija aizbraukusi, bet atgriezās atpakaļ. Tomēr viņai patīk šeit - savā pilsētā un laukos. Daudz esmu dzirdējusi, ka cilvēki atgriežas. Un vēl baseinu vajadzētu Gulbenē, jo bērni brauc uz Balviem. Ir grūti laukos, ja aizver skolu. Mums arī Daukstēs bija skola, bet aizvēra. Mans bērns brauc uz Stāķiem. Sākumā solīja, ka autobusu dos, ja agrā stunda būs, bet neviens nedod. Bērns brauc ar sabiedrisko transportu. Daukstēs ir sociālās aprūpes centrs skolas ēkā, ir bibliotēka. Katru trešdienu ir rokdarbu pulciņš “Atspolīte”, kur darbojos. Pasta nodaļas gan vairs nav. Patika novada svētkos Daukstēs. Galvenais jau ir darbavietas, lai novads attīstītos.

Sarmīte Balode no Kalnienas
Veiksmes stāsts - noteikti! Ar tūrismu mums ir ļoti labi. Piemēram, ar dzelzceļu, kur visu ko dara, Stāmeriena, skaistā daba, labie cilvēki. Stāmerienas krustojumā ir skaista pietura, kas nav apzīmēta - tiešām prieks! Ļoti labi ir novada svētki. Es esmu apmierināta, ka dzīvoju šeit. Man patīk, es citur negribu! Un īpaši negribu no Latvijas prom braukt. Protams, brauc jau projām, bet ir jau, kas paliek. Ļoti žēl, ka brauc projām. Ar skolām gan ir slikti. Tagad, piemēram, skola Stāmerienā ir, bet vecāki no Kalnienas, Stāmerienas bērnus sūta jau tagad uz Gulbeni. Tas ir likumsakarīgs rezultāts, ka bērnu paliek mazāk, jo viņi tiek formēti uz Gulbeni. Mazi bērni nīkst, gaida autobusus utt., jo vecākiem neliekas pietiekami labi šeit. Nu man Stāmerienas skola liekas ļoti laba skola. Nevienā skolā jau zināšanas nelies ar karoti, tā jau nebūs. Ja paši nepiestrādās un vecāki nepiestrādās, nekā nebūs. Ļoti žēl, ja nebūs skolas. Kur paliks vecie skolotāji? Bet vispār novadā, manuprāt, slikti nav. Ir tāds teiciens - nedzen Dievu mežā! Man liekas, ka dažreiz ir pat ļoti labi, jo cilvēkiem jau tās prasības reizēm ir ļoti augstas. Viņi nenovērtē to, kas ir, vienmēr ir maz un slikti. Un visu to kritizēšanu, ka Latvijā ir slikti, es nevaru klausīties! Galvenais, ka tagad cilvēki ir brīvi. Problēmas būs vienmēr, un problēmas ir, lai viņas risinātu. Agrāk, kad no ārzemēm atbrauca radi, viņi bija ļoti kritiski noskaņoti, skatījās it kā no augšas. Ārzemju latvieši reizēm domā, ka mums te nekā nav. Atbrauc it kā meklēt dzimtās mājas, fotografē kaut kādus šķūņus, to, kas aizaudzis, lai parādītu: kā viņi te visu nolaiduši! Tā ir mana personiskā pieredze. Ir jābūt sava novada patriotam un malēniešu patriotam. Mēs viena daļa esam malēnieši - Kalniena, Beļava, Litene, Stradi. Jābūt lepniem par savu novadu, par savu valodu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Desmit gadi novadā

Kategorijas