Izstrādāts jauns mācību satura modelis vidusskolām

2019. gada 5. marts 00:00

124

Izstrādāts jauns mācību satura modelis vidusskolām

Pilnveidotā mācību satura modelis vidusskolai, kas prezentēts projektā “Skola 2030”, paredz apmēram trešdaļu no mācību laika 10.–12. klasē mācīties padziļināti šaurāku priekšmetu loku.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Anita Muižniece – vidusskolas satura un pieejas principu piedāvājums ir likumsakarīgs nākamais solis vispārējai pēctecīgai izglītības satura pilnveidei. “Jau šogad mūsu bērni pirmsskolas posmā sāks mācības citādi. Pirmsskolas uzdevums būs ikvienā bērnā veicināt zinātkāri, radošumu, veselību, aktivitāti un dzīvesprieku. Nākamajā gadā notiks pāreja uz jauno mācību saturu pamatizglītībā, kas turpinās veidot skolēnu – cilvēku, kurš ir atbildīgs savā lēmumu pieņemšanā, kritiski vērtē, pēta, analizē un rada. Šis ir trešais secīgais solis – vidusskolas posms, kura laikā labi ieliktais pamats pamatskolā būs jāpapildina ar dziļām zināšanām,” viņa sacīja.

Lielais priekšmetu skaits neļauj iedziļināties
Nepieciešamību mainīt līdzšinējos izglītības satura plānošanas principus vidusskolā pamatoja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks: “Pašreiz pārāk lielais priekšmetu skaits vidusskolā, kad skolēns vienlaikus mācās 18–20 mācību priekšmetus, un lielais visiem obligāti apgūstamo priekšmetu loks nedod iespēju iedziļināties kādā mācību jomā, kā arī liedz atklāt un attīstīt savas intereses. Turklāt profesionālo skolu, vidusskolu un valsts ģimnāziju audzēkņiem jau šobrīd ir ļoti atšķirīgs stundu skaits vispārizglītojošos priekšmetos, lai gan eksāmeni 12. klasē ir vienādi.” Pašlaik, piemēram, matemātikas stundu skaits profesionālās izglītības iestādes audzēknim un valsts ģimnāzijas skolēnam var atšķirties pat divas reizes (ģimnāzijā 525–700 mācību stundas, bet profesionālajā izglītības iestādē – 320), lai gan viņi kārto vienādu eksāmenu, šādu piemēru minēja G.Catlaks.
Ar jauno vidusskolas piedāvājumu iecerēts samazināt laiku, ko skolēni pavada, mācoties obligāti noteiktos mācību priekšmetus, lai dotu iespēju katram attīstīt savas intereses, mācīties vairāk un dziļāk tos priekšmetus, kas viņus interesē. Tas iespējams, piedāvājot mācību satura apguvi līmeņos (pamata, optimālajā un augstākajā) ar definētiem sasniedzamajiem rezultātiem katram apguves līmenim un veidojot mācību priekšmetu kursus atbilstoši šiem līmeņiem. Turklāt līdz ar padziļināto kursu ieviešanu jaunais modelis nodrošinās Latvijas skolēnu iespējas pielīdzināt vidusskolas atestātu labākajām pasaules izglītības sistēmām, uzskata projekta veidotāji.

Piedāvās apgūt izvēļu “grozus”
“Skolas 2030” piedāvājums paredz, ka visi skolēni vidusskolā iegūst vispusīgu izglītību, mācoties kādu no pamatkursiem katrā mācību jomā, un izvēlas kādu no skolas piedāvātajām padziļināto kursu kombinācijām jeb izvēļu “groziem”, kas dos iespēju 11. un 12. klasē lielākā apjomā nekā šobrīd apgūt trīs kursus augstākajā līmenī, kā arī izvēlēties dažādus citus ar savām interesēm saistītus specializētus kursus no skolas piedāvājuma.
Šobrīd VISC piedāvājumā ir izveidoti 11 izvēļu “grozu” piemēri, taču skola var veidot arī savus ar nosacījumu, ka katrā no tiem ir vismaz trīs padziļināti kursi. Kopējā mācību slodze un mācību diena skolēnam paliek nemainīga (3360–3780 mācību stundu trīs gados jeb 36 nedēļā).

Būs arī citādāki eksāmeni
Lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību, saglabāsies trīs obligātie centralizētie eksāmeni, taču tos varēs kārtot dažādos līmeņos – latviešu valodā (optimālajā vai augstākajā līmenī), svešvalodā (angļu, vācu vai franču – optimālajā līmenī), matemātikā (pamata, optimālajā vai augstākajā līmenī).
Divos no skolēna izvēlētajiem padziļinātajiem kursiem viņi kārtos augstākā līmeņa eksāmenu, kā arī vienā no šiem kursiem aizstāvēs pētniecības, jaunrades vai sabiedriskā darba projektu.
“Skola 2030”, strādājot pie vidusskolas satura piedāvājuma, struktūras un izglītības mērķiem, īpaši detalizēti pētīja Igaunijas un Somijas – kā ģeopolitiski un idejiski tuvāko valstu – vidusskolas modeļus, kuros ir gan obligātie, gan izvēles kursi un sasniedzamie rezultāti ir definēti valsts līmenī.
Tāpat arī tika izvērtēti līdzšinējie vidusskolas modeļi Latvijā un ņemtas vērā IZM pasūtītā konsultāciju un pētījumu uzņēmuma “Dynamic University” ziņojuma rekomendācijas – par vēlamu specializāciju 12. klasē, mācību priekšmetu integrāciju un starpdisciplinaritāti, pamata zināšanu obligāto apguvi un mācību satura izvēli.

Katrai vidusskolai būs sava specializācija
Vecāku vēlmes par vidusskolu saturu tika noskaidrotas pērn “Skolas 2030” veiktajā vecāku aptaujā. Atbildes liecina, ka arī vecāki vēlas saskaņotību starp mācību priekšmetiem, iespēju skolēniem mācīties saistībā ar dzīvi un iedziļinoties, uzskata projekta “Skola 2030” īstenotāji.
“Mums ir bijis ļoti svarīgi veidot sistemātisku saturisku pamatu šim modelim, skaidri pasakot, ko tieši skolēns iemācās katrā no līmeņiem un katrā no kursiem. Tas dod iespēju skolēniem un skolām pēctecīgi plānot šo kursu apguvi, skolēniem arī mainīt savas izvēles, piemācoties klāt nākamā līmeņa kursu. Vēl ļoti svarīgi, ka, izvirzot vienlīdz augstas prasības visās mācību jomās, vairs nebūs vieglo un grūto priekšmetu, veidosies līdzvērtīgas izvēles. Turklāt vairs nebūs vienkārši vidusskolu, jo katrai būs jāizvērtē savs piedāvājums, jāattīsta sava specializācija. No šādām apzinātām skolas izvēlēm ieguvēji būs gan skolēni, gan skolotāji. Visiem šiem nosacījumiem izpildoties, vajadzētu nozīmīgi uzlaboties vispārējās vidējās izglītības kvalitātei,” uzskata “Skolas 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.

Gulbenes 2.vidusskolas direktore Edīte Kanaviņa

Es uz to raugos ļoti pozitīvi, jo, manuprāt, šī pieeja var nodrošināt individuālu pieeju mācību procesā, respektīvi, atbilstoši savām vajadzībām un spējām veidot sev vidējā izglītībā apgūstamos atbilstošus mācību priekšmetus un izvēlēties sev grūtības pakāpi. Manuprāt, tā ir perspektīva lieta. Šobrīd esam centušies izprast un apzināt piedāvājuma būtību, un tālākie soļi ir informēt 7. un 8.klašu vecākus, jo šis modelis stāsies spēkā ar 2020.gadu - tātad tie skolēni, kuri šogad mācās 8.klasē, būs pirmie, kuriem būs jāizvēlas mācību priekšmeti un pakāpe, kādā kuru priekšmetu apgūt. Respektīvi, jau šajā mācību gadā iepazīstināsim ar modeli tik, cik mums ir pieejama informācija. Noteikti pieslēgsim karjeras konsultantu kā atbalsta punktu ģimenei, lai labāk izprastu, kāda varētu būt izvēle, veidojot savu izvēļu “grozu” vidusskolā. Atbilstoši tam, kāds veidosies pieprasījums, tādu arī veidosim izvēļu “grozu” piedāvājumu. Jāapzina arī pedagoģiskais resurss. Noteikti domāsim par skolotāju profesionālo pilnveidi.

Gulbenes novada valsts ģimnāzijas direktore Lidija Ķeķere

Trešdien ir direktoru seminārs, un mēs par šīm lietām spriedīsim, kā tas varētu izskatīties novadā. Esam saņēmuši tā saucamo plānojamo darba grafiku līdz 2020.gada 1.septembrim, proti, kā novads gatavosies 2020.gada 1.septembrim. Ja tas tiks realizēts tā, kā tas tiek plānots, un skolēniem būs iespēja 11. un 12.klasē apgūt tos mācību priekšmetus padziļināti, kas viņiem būs konkrēti vajadzīgi nākotnē, un ja konkrēti skolēns zinās, ko viņš vēlas darīt pēc 12.klases, tad šis projekts aizies. Līdzīgi tas ir arī Somijā. Protams, jābūt pilnīgai pārliecībai, ko gribēs darīt, līdz ar to jāizvēlas atbilstošs izvēļu “grozs” ar piedāvātajiem mācību priekšmetiem augstā līmenī. Tas būs izaicinājums, pirmkārt, ģimenei, jo skolēnam, beidzot 9.klasi, jau nosacīti jābūt pārliecinātam, ko viņš gribētu nākotnē darīt. Ģimenei būs jāuzņemas līdzatbildība kopā ar bērnu, domājot par viņa nākotni.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izstrādāts jauns mācību satura modelis vidusskolām

Kategorijas