Dzirkstele.lv ARHĪVS

Plāno jaunu rentgena aparātu un sonogrāfijas iekārtu

Inita Savicka

2019. gada 5. marts 00:00

1896
Plāno jaunu rentgena aparātu un sonogrāfijas iekārtu

“Ārstu speciālistu SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” kļūst arvien vairāk. Ir izveidojusies laba komanda,” uzsver SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” izpilddirektore Marika Jermaševiča.
Apvienība spējot piesaistīt ne tikai rezidentus, bet arī sertificētus speciālistus, piemēram, kā ķirurgu Andi Plīkšu, kurš ir ķirurģijas nodaļas vadītājs, kas atbild par ķirurģisko bloku ne tikai Balvos, bet arī Gulbenē. “Gulbenē atkal ir ambulatorās ķirurģiskās pieņemšanas. Mums ir divi ļoti labi rezidenti ķirurgi - Dmitrijs Zabrodins un Aleksejs Ņesterenko. Stipendiju līgums ir noslēgts ar D.Zabrodinu, proti, mēs katru mēnesi maksājam stipendiju, un mums ir līgumā atrunāts, ka pēc sertifikāta iegūšanas ārsts strādā pie mums pamatdarbā noteiktu gadu skaitu. Ar A.Ņesterenko vēl notiek pārrunas par līguma noteikumiem,” stāsta M.Jermaševiča.
Abi ķirurgi rezidenti ir sastopami arī Gulbenē. Kopā ar dakteri Vladimiru Sorokinu un A.Plīkšu viņi šeit Gulbenē veic plānveida operācijas, kā arī pieņem ambulatori. “Likās, ka tas nebūs iespējams, bet sakārtojās. Ķirurgi tagad nav problēma. Tie tagad mums ir,” saka M.Jermaševiča.
Apvienībai ir noslēgts stipendiju līgums arī ar neiroloģi Sintiju Locāni un rezidenti terapeiti Gitu Dambrovu. “Kopumā mums ir samērā daudz rezidentu, kuri te strādā, un viņi ir tā iestrādājušies, ka tie, kuri jau kļuvuši par sertificētiem speciālistiem, paliek šeit uz dežūrām. Nav tā, ka mums rezidenti ir, bet pēc tam viņi visi aiziet. Ir arī anesteziologs un traumatologs. Tie ir divi jauni speciālisti, kuri ir Balvos praksē. Viņi nākotni vēlas saistīt ar apvienību. Speciālistu komanda mums ir no visas Latvijas. Protams, gribam paplašināties. Vēlamies uzrunāt dažādus speciālistus, kādu reģionā nav, piemēram, reimatologu. Jau ir uzsāktas sarunas ar reimatologu, jo gribam, lai Gulbenē būtu ambulatorās pieņemšanas,” stāsta izpilddirektore.
Ir uzsāktas sarunas ar bērnu pediatru, kas dzīvotu un strādātu Gulbenē. Ar šo gadu apvienība cer ar viņu noslēgt līgumu. Šobrīd Gulbenē vidēji reizi nedēļā mazos pacientus pieņem bērnu pediatre Dagmāra Mūrniece.
Gulbenē reizi mēnesī pacientus pieņem arī mikroķirurgs un plastikas ķirurgs. “Tas mums 2016.gadā bija liels atradums. Daktere Nonna Tomiševa brauc no Rīgas. Viņa šeit uz vietas Gulbenē veic arī plastiskās operācijas. Visvairāk pacienti gan nāk ar sūdzībām par rokām, piemēram, tie ir savilkumi rokās. Daktere operē šeit no agra rīta līdz vēlam vakaram. Viņa ir reizi mēnesī, bet vēlamies, lai brauc biežāk, jo ir ļoti liels pieprasījums,” stāsta M.Jermaševiča.
Apvienība darbā aicina ginekologu. Tas esot primārais jautājums, pie kā šobrīd strādājot.

Katastrofāli netrūkst
Nav arī tā, ka katastrofāli trūktu medicīnas māsu. “Ir periodi, kad slimo gan pacienti, gan darbinieki. Medicīnas māsu trūkst brīžos, kad vienlaikus saslimst vairākas. Jā, tad ir grūti. Tāpat ļoti nepieciešami ir radiologa asistenti, jo Balvos radioloģiskos izmeklējumus nodrošinām 24 stundas diennaktī. Pie tā mēs strādājam - meklējam māsas un ārsta palīgus. Bet mums ar galvenajām māsām gan Gulbenē, gan Balvos jau ir plāns par braukšanu uz medicīnas skolām, kur sagatavo māsas. Stāstīsim par sevi, prezentēsim, aicināsim strādāt. Arī rezidentus šādi uzrunājam. Prezentējam pilsētas, stāstām par sevi, par pašvaldības atbalstu, un tā ir dzīvojamā platība. Ir bijis, ka mediķiem tiek piešķirta dzīvojamā platība, un tas ir ļoti svarīgi,” saka izpilddirektore.

Jaunajai dakterei – savi noteikumi
“Dzirkstele” ir saņēmusi ne vienu vien sūdzību par to, ka ģimenes ārste Inga Dzenīte nav sastopama, arī sazvanīt dakteri esot problemātiski. I.Dzenīte ir ģimenes ārstes Lindas Ūdres vietā, kura pašlaik ir bērna kopšanas atvaļinājumā. M.Jermaševiča atvainojas pacientiem par situāciju, kas bija radusies ar dakteri I.Dzenīti. Viņa neslēpj, ka arī apvienība ir saņēmusi sūdzības un pārmetumus. Viņa skaidro, ka dakteres I.Dzenītes pamatdarbavieta ir Dobeles slimnīca, tāpēc, ja mainās grafiks tur, daktere pie mums vienkārši netiek.
“Bet mums tajā brīdī nebija izejas – vai mēs slēdzam to praksi, vai mēģinām. Daktere I.Dzenīte tajā mirklī bija kā glābējs, jo bija ļoti problemātiski atrast ģimenes ārstu. Ģimenes ārstu trūkst visos reģionos. Tagad daktere I.Dzenīte atbrauc ļoti reti. Praksē strādā daktere Elīna Petuškova no Rugājiem. Viņa ir četras reizes nedēļā, un visus pacientus pieņem. Daktere ir jauna un ar saviem noteikumiem. Viņa ir ienākusi svešā praksē, grib redzēt savus pacientus, bet ar to pacienti ir neapmierināti. Daktere neizraksta pacientiem elektroniski receptes, kad pacients piezvana. Viņa grib pacientu redzēt, nevis uzņemties atbildību, izrakstot medikamentus, neredzot pacientu. Bet es nevaru pārmest ārstam! Pacienti ir pieraduši, ka viņiem izraksta elektronisko recepti attālināti, bet pagaidām, kamēr daktere savus pacientus nav iepazinusi, ar to ir jārēķinās. Man liekas, ka daktere ir savā vietā,” saka izpilddirektore un aicina ar sūdzībām, ja tādas ir, vērsties pie viņas, lai tās uzreiz varētu izskatīt.

Visgarākā rinda – uz ehokardiogrāfiju
M.Jermaševiča stāsta, ka garākās pacientu rindas ir uz ehokardiogrāfiju. Jāgaida esot pat vairāk nekā trīs mēneši. Ehokardiogrāfiju veic daktere Marina Zaķe. “Pēc dakteres vārdiem, ļoti bieži saskaramies ar to, ka speciālisti īsti neizvērtē, vajag vai nevajag pacientam veikt ehokardiogrāfiju, bet drošības pēc nosūta, līdz ar to mākslīgi tiek izveidota šī rinda, jo no desmit pacientiem, tikai vienam ir bijusi vajadzība,” stāsta M.Jermaševiča.
Rinda veidojas arī pie endokrinologa, jo ārsts brauc no Balviem. “Ja pacients aizbrauktu uz Balviem, palīdzību saņemtu uzreiz, jo daktere tur strādā visu laiku, bet Gulbenē pieņem reizi mēnesī,” skaidro M.Jermaševiča.
Viņa stāsta, ka ir ļoti daudz traumatoloģisko pacientu. Un pacienti ir neapmierināti, ka ķirurgs viņus sūta tālāk, jo nav traumatologs. Traumatologi ir Alūksnē un Madonā, bet sadarbībā ar Rēzeknes slimnīcas traumatologiem apvienība plāno nodrošināt šo pakalpojumu.
Liels pacientu uzplūdums šajā ziemā bija ar apsaldējumiem, tādēļ ir bijis daudz amputāciju. Pēc palīdzības uzņemšanā daudz vēršas ar akūtu augšējo elpceļu saslimšanām, bet, kā norāda M.Jermaševiča, gripas epidēmijas gan pie mums nav. Protams, slimo gan pieaugušie, gan bērni. Ir gripas tests, ko veic slimnīcā, lai noskaidrotu, ir vai nav gripa, bet tas ir tikai slimnīcai priekš diagnostikas. “Mums ir paveicies, jo ir savs infektologs uz vietas un ir infekciju nodaļa. Ir arī izolators, ja nepieciešams. Madonā, Alūksnē, Balvos infekciju nodaļas nav, bet mums ir,” uzsver izpilddirektore.

Būs īslaicīgās aprūpes mājas
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka Balvos tikko ir atvērta jauna operāciju zāle. M.Jermaševiča stāsta, ka projektā apvienība iegādājusies arī 88 pacientu funkcionālās gultas ar skapīšiem, reanimācijā ir nokomplektētas gultas ar monitoriem un ar visu jaunu aprīkojumu. Plānots, ka Gulbenē būs jauns un moderns rentgena aparāts, kā arī tiks nomainīta sonogrāfijas iekārtas gan Balvos, gan Gulbenē.
Nākamais solis - apvienība vēlas vērt vaļā īslaicīgās sociālās aprūpes mājas. M.Jermaševiča skaidro, ka nodaļās ir daudz pacientu, kuriem ir nepieciešama aprūpe,  līdz ar to ir ideja Balvos un Gulbenē vērt vaļā īslaicīgās sociālās aprūpes mājas, kur šo aprūpi pacienti saņems. Vislabāk sociālais dienests zina šo problēmu. Ir problēmas ar aprūpi mājās, ir problēmas ar tuviniekiem, kuri neizņem pacientu, un viņš guļ slimnīcā. Ir gadījumi, kad, piemēram, meita ar ģimeni vēlas aizbraukt atpūsties, bet nav, kas varētu uzņemties rūpes par senioru. Tad uz laiku varēs viņu tur atstāt, un viņš būs aprūpēts. Būs individuālās istabiņas un vairākvietīgas, būs medicīnas māsas un māsu palīgi. Tā būs iespēja arī mūsu darbiniekiem tur vēl papildus strādāt,” saka M.Jermaševiča.