Nesūdzas par darbaroku trūkumu

2019. gada 5. marts 00:00

3669

Darbinieku trūkumu izjūt arvien vairāk uzņēmēju Latvijā. Par to sevišķi uztraucas būvniecības nozarē strādājošie, tāpēc ar patiesu gandarījumu var ieklausīties SIA “RCI Gulbene” valdes priekšsēdētāja Jāņa Kubuliņa atziņās un pieredzē.
“Mūsu uzņēmums nemeklē un nedomā par viesstrādnieku nodarbināšanu, jo tas nav kvalificēts darbaspēks. Tiesa, arī Latvijā kvalificētus celtniekus ir grūti atrast. Tomēr esam stabils uzņēmums ar mazu kadru mainību par spīti tam, ka ir gājis visādi – esam šūpoti gan augšup, gan lejup. Protams, arī mūsu strādnieki noveco, bet viņi apmāca jaunos. Tiek radīti labi darba apstākļi, turklāt tiek nodrošināta samaksa, kas apmierina,” stāsta J.Kubuliņš.

Apmāca un izglīto darbiniekus
Uzņēmumā darbiniekus ne tikai apmāca, bet arī mudina turpināt izglītību. Pašlaik Lauksaimniecības universitātes inženieru fakultātē mācās trīs darbu vadītāji. Galdnieks Andris Rozentāls gatavojas iegūt kokapstrādes meistara diplomu, kas ļaus pilnvērtīgi restaurēt koka izstrādājumus, ir arī sertifikāts metāla konstrukciju detaļu izgatavošanai sabiedriskām ēkām. Pašlaik augstskolā mācās četri administrācijas darbinieki. Nesen darbu vadītāja kolektīvu papildināja puisis no Balviem ar inženiera izglītību, interese par darba iespējam ir diezgan liela, cilvēki interesējas arī no lielākām pilsētām, tajā skaitā arī no Rīgas. Ir arī tādi, kas atgriezušies no darba ārzemēs, jo alga arvien vairāk tuvojas tai, kādu iespējams saņemt tur.
“Lai gan daudzi cenšas iestāstīt pretējo, es redzu, ka, piemēram, Lejasciemā ir nopirktas visas mājas, kas bija pārdošanā. Šurp brauc jaunas ģimenes ar bērniem, kas izvēlas dzīvot lauku vidē,” atzīst J.Kubuliņš.
Viņš uzsver, ka uzņēmumā strādājošo kolektīvs ir jauns. Administrācijas darbinieku vidējais vecums ir līdz 40 gadiem, bet visā uzņēmumā – līdz 50 gadiem. Katru gadu darbā pieņem divus, trīs jaunus cilvēkus. “Tiesa, nekvalificētus strādniekus darbā neņemam. Ja redzam, ka ir vēlme strādāt, tad dodam iespēju. Turpretim, ja nepierāda sevi un grib tikai pavadīt laiku darbā, tad nekas nesanāk,” skaidro J.Kubuliņš.
Latvijā ir palicis maz mācību iestāžu, kas sagatavo celtniekus, tāpēc noteicošā ir prakse darbavietā. SIA “RCI Gulbene” vidējā posma speciālisti tiek sagatavoti uzņēmumā.
“Tā kā esam ieviesuši kvalitātes vadības sistēmu, tās vadītāja dosies uz Vāciju, kur mācīsies kursos,” norāda J.Kubuliņš. Viņš uzsver, ka svarīgākais kvalitātes rādītājs ir klienta atzinība. Lai to sasniegtu, kvalitātes sistēmas vadītājs izvērtē un analizē visus būvniecības darba procesus no A līdz Z.

Nav mērķa perspektīvai attīstībai
“Nākotnē varēsim konkurēt tikai ar izglītību,” pamato uzņēmuma vadītājs. Viņš atzīst, ka valsts politika līdz šim nav bijusi tāda, lai varētu sagatavot kvalificētu darbaspēku. Trūkst mērķa ilgtermiņa attīstībai, tāpēc arī uzņēmēji nevar plānot, kas būs ilgākā periodā, ne tikai pēc diviem gadiem.
“Gulbenes novada pašvaldība jūtas sociāli atbildīga, tāpēc rūpējas par gados vecākiem cilvēkiem, bet mazāk tiek darīts, domājot par attīstību un nākotni. Tas nozīmē, ka vairāk pievēršas šodienas aktualitātēm. Neprot plānot, bet vajadzētu būt pietiekami gudriem, lai attīstība ir vienmērīga visu laiku,” uzskata J.Kubuliņš.
Viņš pieļauj, ka mērķis saglabāt Rankas arodskolu ir atbalstāms, tomēr uzskata, ka likvidētā Jaungulbenes arodskola bija ar labāku perspektīvu un stabilām tradīcijām. “Bezdarbnieku kursos tiek apmācīti cilvēki, no kuriem daudzi nekad vairs nestrādās. Tie ir profesionāli bezdarbnieki, kurus nav iespējams pārkvalificēt. Ja no 20 cilvēkiem viens atrod darbu, tad ir labi,” spriež J.Kubuliņš. Tā kā nākotne ir neskaidra, uzņēmējs uzskata, ka ir laikus jāgatavojas sliktākajam scenārijam. Eiropas fondu finansējums būvniecības projektiem beigsies, bet valstī finansējuma šim mērķim būs maz. “Tomēr gribas, lai Gulbenes novads attīstās,” pauž J.Kubuliņš.
Valstī sevišķi jūtams ir betonētāju trūkums, bet “RCI Gulbene” ir divas līdz trīs betonētāju brigādes. Uzņēmums ir izstrādājis lielus betonēšanas objektus Cesvaines kūdras fabrikā un Dzelzavas piena pārstrādes kompleksā. “Esam spējīgi uzņemties lielu industriālu objektu būvi,” atzīst J.Kubuliņš.
Tiesa, celtniecības izmaksas nepārtraukti palielinās. Augot pieprasījumam, ražotāji palielina būvmateriālu cenas. Piemēram, vate ēku siltināšanai pirms gada maksāja 45 eiro kubikmetrā, bet šogad – gandrīz divtik. Protams, aug arī algas.

Algas nemaksā aploksnēs
“Celtniecībā strādājošo algas ir “piesietas” Rīgas reģionā strādājošo algām. Turklāt ir noteiktas algas katrā profesijā strādājošajiem. Ja saņem mazāk, ieslēdzas “sarkanā lampiņa” – var gaidīt pārbaudi. Esam sociāli atbildīgs uzņēmums, jo tikai ar atbilstošu samaksu iespējams noturēt strādniekus. Turklāt viņi ir sapratuši, ka labāk ir saņemt sociālās garantijas, nevis naudu aploksnē bez tām,” skaidro J.Kubuliņš.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir savākusi nepieciešamo parakstu apjomu, paredzot noteikt minimālo bruto algu 780 eiro mēnesī. Tiesa, lai tā stātos spēkā, Saeimā ir jāveic Darba likuma grozījumi. “Pagaidām ģenerālvienošanos neesam parakstījuši, jo uzskatām, ka tiek lobēti lielie spēlētāji jeb būvnieki,” norāda uzņēmējs.
Viņš secina, ka situācija ir līdzīga tai, kāda bija pirms desmit gadiem. Algas strauji aug, bet tās nav adekvātas padarītajam darbam. J.Kubuliņš uzskata, ka apmēram pēc pieciem gadiem darbs Latvijā maksās tikpat, cik citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. “Pieprasījums pēc celtniekiem nesamazināsies, bet cilvēku ir tik, cik ir. Turklāt padarīt viņi spēj noteiktu apjomu. Ir jābūt noteiktam algu līmenim, kā arī peļņas daļai, kas paliek attīstībai. Tikai tad var droši raudzīties nākotnē,” atzīst uzņēmējs. Lai atvieglotu būvdarbus, arvien vairāk šajos procesos ienāk mehanizācija. Tas ir vajadzīgs ne tikai, lai atvieglotu darbu, bet arī tāpēc, lai vajadzētu mazāk strādnieku.

10 procenti no kopējā apjoma
Pašlaik Gulbenē uzņēmuma strādnieki turpina atjaunot 2.vidusskolas veco korpusu, ko pabeigs šonedēļ. Tad vēl paliks darbi trešajā korpusā. Uzņēmums strādā arī Balvu ģimnāzijā, Alūksnes kājnieku skolā. “Piecu gadu laikā šeit Gulbenē esam strādājuši apmēram 10 procentus no kopējā apjoma. Tas nav daudz. Laikam novadā neprot saimniekot. Nevar apsēsties visi pie viena galda un vienoties par novada attīstību,” secina J.Kubuliņš.
Tiesa, Latvija ir maza, tāpēc uzņēmums strādā gan Jelgavā, gan Valmierā, gan Alūksnē, Balvos, Madonā un Apes novadā, kur turpinās veikala būvi, gatavojas slēgt līgumu par darbiem Smiltenē. Laba sadarbība ir izveidojusies ar Amerikas Savienoto Valstu vēstniecību, ar kuras atbalstu ir realizēti vairāki objekti.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nesūdzas par darbaroku trūkumu

Kategorijas