Nedēļa vēsturē

2019. gada 5. marts 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par notikumiem šajā laika periodā pasaulē pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz februāri un martu pilnīgi citā laikmetā.

1986. gada 28. februārī atentātā tika nogalināts Zviedrijas premjerministrs Ūlovs Palme, kurš ar sievu devās prom no kinoteātra. Slepkava U.Palmem divas reizes iešāva vēderā, bet viņa sieva tika ievainota mugurā. Uzbrucējs no notikuma vietas aizbēga. Kad premjerministru nogādāja slimnīcā, viņš jau bija miris.
U.Palme bija 59 gadus vecs, un tas bija viņa otrais termiņš Zviedrijas valdības vadītāja amatā – pirmo reizi viņš to ieguva 1969. gadā. Par vienu no savām prioritātēm U.Palme uzskatīja atklātību, tāpēc privātajā dzīvē bija atteicies no apsardzes. Premjerministram pienācās divi miesassargi, kas viņu apsargāja laikā, kad viņš pildīja dienesta pienākumus, bet citkārt U.Palme, drošībnieku nepieskatīts, vienkārši ģērbies mēdza staigāt pa Stokholmu, arī uz savu vasarnīcu Gotlandes salā devās bez apsardzes. Zviedri premjerministra nevairīšanos no sabiedrības un neslēpšanos aiz apsardzes vērtēja augstu, un U.Palmes slepkavība tāpēc bija vēl lielāks šoks.
Sociāldemokrātiski noskaņotais U.Palme bija strādnieku tiesību un jaunattīstības valstu problēmu aizgādnis. Par revolucionāro reformistu dēvētais politiķis mēģināja paplašināt arodbiedrību ietekmi pār uzņēmējdarbību un par to saņēma konservatīvāk noskaņoto zviedru kritiku. Viņš bija arī miera aizstāvis un savā laikā nosodīja ASV karu Vjetnamā. Pirms nāves U.Palme saņēma apvainojumus par to, ka ir pārāk draudzīgās attiecībās ar PSRS un nerīkojas pietiekami, lai nodrošinātu Zviedrijas intereses. Viņš gan ne tikai kritizēja ASV, bet arī nosodīja PSRS par demokratizācijas procesu apspiešanu Čehoslovākijā.
Par premjerministra slepkavību tika tiesāts 42 gadus vecais narkomāns antisociālais Kristers Petersons (Christer Pettersson) – 1989. gada jūlijā viņam tika piespriests mūža ieslodzījums. Spriedums bija diskutabls – divi tiesneši balsoja par apsūdzētā atbrīvošanu pierādījumu trūkuma dēļ, bet seši piesēdētāji tam nepiekrita. Tā paša gada oktobrī pret K.Petersonu izvirzītās apsūdzības tomēr tika atceltas.
K.Petersons nomira 2004. gada septembrī. 2001. gadā vēstulē tabloīdam “Expressen” viņš apgalvoja, ka tomēr ir vainīgs U.Palmes slepkavībā, bet piebilda, ka viņa vaina netiks pierādīta, jo policisti tā arī nav atraduši slepkavības ieroci. 2006. gada novembrī Zviedrijas policija kādā ezerā valsts centrālajā daļā tomēr atrada revolveri “Smith and Wesson”, ar kuru bija izdarīti liktenīgie šāvieni.
2003. gada 1. martā, gadu pēc tam, kad 11 ES valstīs nacionālās valūtas nomainīja eiro, pašā Itālijas sirdī – Lacio reģiona pilsētā Rieti – svinīgi atklāja pieminekli lirai, kas godīgi un nesavtīgi bija kalpojusi Itālijai un itāliešiem vairāk nekā 150 gadu.
3,3 metrus augstais un 1,2 tonnas smagais bronzas monuments attēlo sievieti, kura izstieptās rokās pacēlusi virs galvas milzīgu liras monētu ar pārpilnības raga attēlu reversā – tāda izskatījās pirmā 1951. gadā kaltā jaunās Itālijas Republikas lira. Skulptūra izlieta no diviem miljoniem 200 liru monētu. Pieminekļa atklāšanas ceremonijā piedalījās slavenā itāļu kinoaktrise Sofija Lorēna. Itālijas karogs, ar ko bija apklāts monuments, noslīdēja no tā, skanot Eiropas himnai – Bēthovena “Odai priekam”, ko atskaņoja karabinieru orķestris.

1825. gada 2. martā tika publicēta Aleksandra Puškina slavenākā darba “Jevgeņijs Oņegins” pirmā daļa (autors to sarakstīja 1823. gada rudenī, bet cenzūras atļauju saņēma tikai 1824. gada janvārī). Grāmatas 2400 eksemplārus iespieda Pēterburgas Tautas izglītības departamenta tipogrāfijā. Dzejnieks pirmo izdevumu veltīja savam jaunākajam brālim Ļevam. Grāmatas pēdējā lapaspuse ziņoja: “Tiek pārdota I.V.Sleņina grāmatu veikalā pie Kazaņas tilta par 5 rub., bet ar pārsūtīšanu par 6 rub.” Tiem laikiem šāda cena skaitījās ārkārtīgi augsta, bet tas nekavēja jau pirmajās divās nedēļās pārdot 700 grāmatas eksemplāru. Pēterburgā Puškina vārdu daudzināja visi. Romānu pilnībā publicēja 1833. gadā.

1956. gada 5. martā Gruzijas pilsētās Tbilisi, Suhumi, Batumi, Kutaisi un citur ar lozungiem “Nost ar Hruščovu!” norisinājās mītiņi un demonstrācijas Staļina aizstāvībai. Pēc “visas padomju tautas dižā tēva un skolotāja” Josifa Staļina (Džugašvili) nāves 1953. gada 5. martā visā PSRS notika sēru mītiņi, un bija pietiekami daudz cilvēku, kas lēja patiesas asaras. Uz bērēm Maskavā ieradās viss pasaules kompartiju zieds. Pasaules sabiedrības reakcija bija neviennozīmīga – cits priecājās, cits patiesi sēroja.
Pēc PSRS kompartijas XX kongresa, kurā Ņikita Hruščovs uzstājās ar vairāk nekā stundu garu Staļina kulta atmaskojumu, padomju zemē radās neliels apjukums. Viennozīmīga attieksme pret Ņ.Hruščova uzstāšanos bija tikai Gruzijā – Staļina piemiņas dienā 1956. gada 5. martā sākās piecu dienu ilgi protesti un nekārtības. Daudzi tūkstoši mītiņu dalībnieku pieprasīja atcelt PSKP XX kongresa lēmumus, atjaunot Staļina labo vārdu un dauzīja logus uz Krieviju braucošajiem vilcieniem. Nekārtības beidzās 9. martā tikai pēc tam, kad Tbilisi tika ievestas tanku un kājnieku daļas.

1849. gada 4. martā senators Deivids Raiss Atčisons uz vienu dienu kļuva par ASV prezidentu. No 1840. līdz 1933. gadam amerikāņu līderi nodeva zvērestu un oficiāli stājās amatā tieši 4. martā. 1849. gadā vienpadsmitā Baltā nama saimnieka Džeimsa Noksa Polka pilnvaru termiņš beidzās 3. martā, sestdienā, bet viņu nomainošais vecais karavīrs un pārliecinātais kristietis ģenerālis Zeherijs Teilors kategoriski atteicās zvērēt svētdienā. Pilnvaru termiņš bija beidzies arī viceprezidentam Milardam Filmoram, tā ka viņš nedrīkstēja aizvietot valsts pirmo personu. ASV konstitūcija paredz – šādā situācijā par valsts prezidentu kļūst tā brīža ASV Senāta prezidents (šo posteni parasti ieņem Senāta vairākuma partijas līderis). Pirmdien Teilors zvērestu nodeva, bet Atčisons atzinās, ka praktiski visu savu prezidenta dienu esot nogulējis. Un piebilda – pēc viņa domām, tā bijusi pati godīgākā valdīšana ASV vēsturē.

1941. gada 6. martā aktieru ģimenē piedzima krievu skatuves un ekrāna zvaigzne Andrejs Mironovs. Par viņu var teikt, ka gan dzimis, gan miris uz skatuves – viņa māti Mariju Mironovu uz dzemdību namu aizveda tieši no skatuves aizkulisēm, bet 1987. gada 16. augustā Maskavas Satīras teātra viesizrādē Bomaršē “Figaro kāzas” Andrejs uz Rīgas Operas teātra skatuves pēdējā ainā zaudēja samaņu un, to neatguvis, Gaiļezera slimnīcā mira.
A.Mironovs bija populārs komēdiju žanra aktieris un pirmās ovācijas guva, kad viņu trīs gadu vecumā 77 gadus vecā aukle pirmo reizi aizveda uz viņa tēva Aleksandra Menakera estrādes koncertu. Ieraudzījis un atpazinis uz skatuves tēti, viņš sajūsmā iesaucās: “Papa!” Pārsteigts, ka tētis neatbild, viņš sauca skaļāk: “Pa-pa!” Zālē atskanēja smiekli, pats tētis uz skatuves pēdējiem spēkiem centās saglabāt nopietnību. Andrjuša, redzēdams, ka visi apkārt smejas, auroja vēl līksmāk: “Papa, papa!” Un tad smieklus pārtrauca skaļā aukles balss: “Nu, bērns ieraudzīja tēti! Jums žēl, vai?” Sacēlās tāda smieklu vētra, ka nācās pārtraukt izrādi un nolaist priekškaru.

1585. gada 3. martā ar Sofokla traģēdijas “Valdnieks Edips” izrādi Vinčencā (60 kilometru uz rietumiem no Venēcijas) tika atklāts “Teatro Olimpico”, pēc mākslas zinātnieku vērtējuma – vēlās renesanses arhitekta un viena no klasicisma stila arhitektūrā pamatlicējiem Andrea Palladio izcilākais darbs. Pats arhitekts gan līdz celtniecības beigām nenodzīvoja, viņa darbu pabeidza cits slavens meistars – Vinčenco Skamoci.
Pirmā vēsturē apjumtā teātra telpa ar 1000 skatītāju vietām, par spīti bombardēšanai Otrajā pasaules karā, ir labi saglabājusies. “Teatro Olimpico” ierakstīs UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, un vasarās tajā vēl joprojām notiek izrādes. Apkuri teātrī neiekārto, lai neriskētu bojāt vai pat sagraut koka konstrukcijas.

+ 5

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas