Kad no skais tuma apžilbst acis

2019. gada 5. marts 00:00

29 kilometru attālumā no Sanktpēterburgas atrodas pilsētiņa Carskoje Selo. 1710.-1720.gadā šajā vietā sāka veidoties cara vasaras rezidence, kurai apkārt pamazām veidojās ciemi.
1717.gadā, kad Ņevas krastos veidojās Sanktpēterburga, Carskoje Selo sākās pirmās akmens pils celtniecība. 1724.gada augustā celtniecība pabeigta un pilī sarīkotas dzīres, kuru laikā trīs reizes šāvuši no 13 lielgabaliem. Tolaik pils bija 18.gadsimta sākuma krievu arhitektūrai raksturīga neliela divstāvu būve. Pēc tam dažādi arhitekti pielikuši savu roku, lai pili paplašinātu un pārbūvētu, līdz 1752.gadā pie kapitālas pils pārbūves ķēries slavenais itāļu arhitekts Rastrelli. 1756.gadā viņš jau demonstrējis savu jauno veidojumu – greznu pili, kura sanākusi majestātiska, eleganta, pilna ar dārgumiem un smalkām detaļām. Vietējie smejoties, ka viņš, ceļot Katrīnas pili, trenējies, lai pēc tam uzceltu Ziemas pili.
Katrīnas pils ir ārkārtīgi grezna! Ārējām fasādēm vien esot izlietoti apmēram 100 kilogrami zelta. Katrīna pat esot izsludinājusi likumu, ka viesiem pie pils jāpiebrauc ļoti lēnu, lai viņi varētu pilnībā novērtēt tās grezno ārieni. Baroka stilā būvētā pils sajūsmināja ar saviem izmēriem un mākslinieciskajiem dekoriem. Pils fasādes rotā atlanti, kariatīdes, lauvu maskas un citi veidojumi. Tikpat grezni ir pils apartamenti. Zelta anfilāde (telpu rinda, kuras savā starpā savienotas ar durvīm, kas atrodas taisnā līnijā citas aiz citām) izrotāta ar zeltītiem ornamentiem, tāpēc to arī sauc par zelta anfilādi. Jau ieejot pirmajā istabā, elpa aizraujas no zelta spožuma un greznības – tik skaisti tur ir!
1770.gadā pils nonāca Katrīnas II rokās. Viņa bija aizrāvusies ar antīko mākslu. Tolaik radās arabesku viesistaba, ķīniešu zāle, kupolu viesistaba, sudraba kabinets, zilais kabinets. Tās atšķīrās ar izsmalcinātu skaistumu un apdari. Diemžēl šīs zāles gāja bojā 2. pasaules kara laikā un nav atjaunotas. Katrīnas pils 28 mēnešus atradās okupētajā teritorijā, 1944.gadā tā bija pārvērtusies apdegušās drupās. Daži parka paviljoni tika daļēji vai pilnībā iznīcināti. Tagad pils ir atjaunota un piedzīvo arvien jaunas pārvērtības, piesaistot tūristu masas.
1918.gadā Katrīnas pils tika atvērta kā muzejs. 1937.gadā par godu Aleksandra Puškina traģiskās nāves simtgadei pilsētu nosauca par Puškinu, jo šajā pilsētā topošais dzejnieks mācījās imperatora licejā. 1983.gadā pilīm un parkiem tika piešķirts rezervāta statuss, bet kopš 1990.gada tas ir valsts muzejs-rezervāts “Carskoje Selo”.
Katrīnas pili ieskauj arī vieni no Krievijas krāšņākajiem dārziem, kur ir izcili dārzu arhitektūras meistardarbi, brīnišķīgi paviljoni, dīķi un strūklakas. Interesants dārza akcents ir ūdenstilpe Turcijas ģeogrāfiskās kontūras formā par godu uzvarai krievu-turku karā. Bet dīķa otrā pusē atrodas pirtis mošeju veidolā. Pils ainavu parkā rodamas vairākas atsauces uz karagājieniem un uzvarām.
Gadu pirms celtniecības darbu pabeigšanas uz pili tika pārvesta Prūsijas karaļa dāvinātā Dzintara istaba, kura mistiskā kārtā ir pazudusi un nav atrasta līdz šim brīdim. Taču šobrīd pilī var aplūkot krievu meistaru atjaunoto Dzintara istabu, kurā gan fotografēt aizliegts. Tomēr, kā teica gide, tāpat internets ir pilns ar šīs istabas fotogrāfijām. Neteikšu, ka šī istaba mani tik ļoti pārsteidza. Tiesa, visas sienas ir no dzintara un arī dažādas glezniņas un skulptūras visas ir no dzintara, tomēr mani vairāk sajūsmināja zeltījumi, kas jāredz paša acīm.

+ 3

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kad no skais tuma apžilbst acis

Kategorijas