Desmit gadi novadā

2019. gada 8. marts 00:00

Šogad aprit desmit gadi, kopš 13 Gulbenes rajona pagasti un pilsēta apvienojās vienā novadā. Vai reforma ir izdevusies?

Gaida Vīksniņa no Stāmerienas

Uzskatu, ka vēl lielāku novadu noteikti nevajadzētu. Jau tagad ir grūti, jo katrā pagastā ir atšķirīgas vēlmes un vajadzības. Ne vienmēr izdodas sadalīt prioritātes tā, lai attīstītos visi pagasti vienmērīgi. Savukārt novadi, kuros ir tikai daži pagasti, manuprāt, nav atbilstoša lieluma. Turklāt par novadiem dēvē arī Vidzemi, Zemgali, Latgali un Kurzemi. Varbūt ir jādomā par nosaukumiem, lai tie nebūtu vienādi.
Vai Gulbenes novadā ir izdevies viss, kas bija iecerēts? Iespējams, daudzi uzskata, ka varētu izdarīt labāk vai citādāk. Bet tad ir jautājums, vai būtu paveikts tas, kas ir izdarīts. Pie mums Stāmerienā tiek atjaunota pils. Diezin vai viens pagasts to spētu. Tas nozīmē, ka novadam ir savi plusi un arī mīnusi. Galvenais būtu saprast, ka laukiem ir vajadzīgs atbalsts, lai spētu attīstīties un nepaliktu tukši ar pamestām un sabrukušām mājām. Mani tāda iespēja ļoti biedē. Diemžēl tāda tendence ir vērojama ne tikai mūsu novadā, bet valstī kopumā. Tagad aktualitāte ir pāreja uz lielām skolām. Tie, kam ir mazi bērni, droši vien negribēs dzīvot Kalnienā vai Stāmerienā, kur nav skolas. Ļoti labi atceros, ka padomju varas gados visi tika dzīti uz ciematiem. Tagad ir līdzīga situācija, tikai vēl lielākos apmēros.

Ināra Lesiņa no Gulbenes

Ir labi, ka savulaik bijušais Gulbenes rajons netika sadalīts un tika izveidots viens novads. Droši vien šajā administratīvajā struktūrā ir arī nepilnības, kuru dēļ ir neapmierināti pagastu iedzīvotāji. Manuprāt, šajos desmit gados attīstība ir notikusi dažādi. Katrā ziņā lielāku novadu nevajadzētu, jo ir svarīgi, lai to varētu apsaimniekot. Turklāt pagaidām nav nekādas skaidrības, kā ir iecerēts turpināt administratīvi teritoriālo reformu. Esmu dzirdējusi, ka ir jāļauj katram pagastam un novadam pašam izvēlēties savu attīstības virzienu. Tas nozīmē, ka novada vadītājiem ir jābūt ļoti zinošiem, lai spētu izvērtēt iespējamo pārmaiņu lietderību. Noteikti ir jāuzklausa iedzīvotāji, kā arī viņi ir jāinformē. Atzinīgi vērtēju tos, kuri strādā un nesūdzas. Tiesa, ir gadījies dzirdēt, ka pagastu pārvaldniekiem visi jautājumi ir jāsaskaņo ar novada domes vadību. Valdības koalīcijas līgumā ir paredzēts turpināt pašvaldību reformu, taču nav skaidrs, kāds ir tās mērķis.

Dailis Kaparšmits no Gulbenes

Dzīve iet uz priekšu, nevis atpakaļ. Tas nozīmē, ka attīstība notiek. Manuprāt, lielākā nelaime Gulbenē ir ielas un ceļi. Ar tiem visu laiku ir problēmas ne tikai pie mums, bet valstī. Brauc, kur gribi, visur ceļi ir slikti. Tepat Brīvības iela pirms apmēram pieciem gadiem tika atjaunota un sakārtota, bet tagad tur atkal ir pilnīga postaža. Tāpat Rēzeknes ceļu jau sāk labot. Kaut kas tur nav kārtībā, iespējams, ar tehnoloģiju ievērošanu. Kad vēl mācījos Zeltiņu skolā, tika būvēts Alūksnes – Lejasciema ceļš, kas joprojām ir salīdzinoši labs. Savukārt jaunie asfalta segumi neiztur pat 3–4 gadus.
Domājot pa gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, uzskatu, ka Gulbenes novads varētu vēl paplašināties. Agrāk vai vēlāk tas notiks, jo cilvēku paliek mazāk un arī bērnu dzimst mazāk. Gulbenē kādreiz bija apmēram 10 000 iedzīvotāju. Bet tagad? Ja sakārtotu infrastruktūru, tad novads varētu būt lielāks, neradot problēmas nokļūt centrā, skolās un saņemt pakalpojumus. Skatoties ģeogrāfiski, Gulbenei varētu pievienot Balvu, Alūksnes un arī Madonas novadus. Mazi novadi vairs neder, jo ir vajadzīgs plašāks redzējums attīstībai un arī iespējas. Tiesa, svarīgs nosacījums ir teritorijas administratīvais centrs, kurā ir attīstīta ražošana un darbavietas. Pretējā gadījumā teritorijas lielums nosaka tikai naudas pārdali. Ja pašvaldība tikai gaida dotācijas, tad ir skaidrs – tā nevar ilgstoši pastāvēt. Tāpat nevar cerēt, ka mūžīgi saņems Eiropas fondu finansējumu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Desmit gadi novadā

Kategorijas