Fotostudija ir mana atdzimšana

2019. gada 12. marts 00:00

1798

Fotostudija “Milze.lv” atrodas Gulbenē, un tajā saimnieko Ilze Mezīte, kura ir patiesi priecīga par to, ka viņai ir iespēja darboties jomā, kas patiešām aizrauj.
Ilze ir uzaugusi Salacgrīvā, kā pati saka, baudot vēju matos, saulrietus pludmalē un kaiju klaigas. Vēlāk Rīgā nopietni studējusi datorzinātnes. Pa vidu studijām nelielu laika brīdi atpūtusies Dublinā, kur arī pirmo reizi rokās nopietni turējusi fotokameru. “Mīlestība auga, un, pilnīgi nemanot, radās vēlme apgūt fotogrāfiju nopietnāk. Esmu apmeklējusi lekcijas pie Latvijā pazīstamā fotogrāfa Gunāra Bindes,” par sevi saka Ilze.
Savu pirmo “Canon DSLR” fotokameru Ilze saņēma dāvanā no vīra pirms daudziem gadiem, un tieši tad mainījās viņas redzējums. “Vairs nekur neskatos tāpat - redzu gaismu un ēnas spēli, rakstus, kompozīcijas. Vairākus gadus fotogrāfija ir mana aizraušanās, un šobrīd ar sajūsmu to saucu par darbu!” saka Ilze.

Ko Gulbenē darīt Rīgas cilvēkam?
Ilze stāsta - viss sākās ar to, ka pirms četriem gadiem viņa kopā ar vīru un diviem bērniem no Rīgas pārcēlās uz Ozolkalnu. “Tad piedzima trešais bērns, un kopā sanāk, ka sešus gadus ar bērniem biju mājās. Izdomājām, ka atpakaļ uz Rīgu ar trim bērniem neiesim. Mums Ozolkalnā ir privātmāja. Pirms tam Rīgā strādāju IT nozarē. Savukārt vīrs strādā no mājām, līdz ar to viņš var strādāt kaut Āfrikā, tikai lai ir internets. Bet ko Gulbenē darīt Rīgas cilvēkam? Izdomāju iestāties bezdarbniekos, jo atpakaļ uz IT jomu es nevēlējos iet. Pēc sešiem gadiem, kas pavadīti kopā ar maziem bērniem mājās, sāc novērtēt savu laiku un to, ko tu tiešām gribi darīt. Jā, es devos uz bezdarbniekiem. Izklausās šausmīgi. Mamma bija šokā, ka es pametu savu karjeru. Bet man bija nepieciešams laiks apdomai. Bezdarbniekos uzzināju, ka varu rakstīt projektu un tam piešķir 3000 eiro. Man bija divas idejas, nosliecos par labu fotostudijai, jo man tas patīk. Kādreiz, dzīvojot Rīgā, smējos par savu domu, ka man kādreiz varētu būt pašai sava fotostudija,” atminas Ilze.
Un Ilzes domas materializējās, jo pērn augusta nogalē viņa atvēra savu fotostudiju. Viņa uzsver, ka bez vīra Jāņa atbalsta nekas nebūtu izdevies. “Šī fotostudija ir mana atdzimšana,” saka Ilze.
Joprojām viņai atmiņā ir palicis pirmais lielais pasūtījums – pagājušajā oktobrī bija jāfotografē mazie bērnudārznieki. Ilze neslēpj, ka piecas minūtes pirms katras fotosesijas viņai ir satraukums, bet, tiklīdz kamera ir rokās, satraukums pazūd un viņa ļaujas procesam.

Lielākais atbalsts – vīrs Jānis un ģimene
Daudzi nemaz nezina, ka Gulbenē ir tāda fotostudija, bet Ilze ir pārliecinājusies - ja pats kusties un dari, tad viss notiek. “Ja uzsāc savu uzņēmējdarbību mazpilsētā, ir svarīgi, lai tu būtu šeit dzimis un audzis, jo tad ir izveidojušies kontakti. Man tie ir jādibina no nulles. Tas ir interesanti, ka tie cilvēki, ar kuriem man kontakti nodibinās, ir iebraucēji, kas te dzīvo. Ja es Salacgrīvā atvērtu studiju, man tas būtu pluss, jo tur ir draugi, paziņas, arī brālim, kurš tur dzīvo, ir savi kontakti, bet te no nulles, kaut gan mani tas nebiedē,” saka Ilze.
Lai aizietu prom no labi apmaksātas un, kā Ilze saka, siltas darbavietas, vajag drosmi. Un drosmes Ilzei netrūkst, un tas pateicoties vīram Jānim, kurš ir lielākais atbalsts. “Ja viņa nebūtu, tad man nebūtu arī šīs fotostudijas. Saņemt drosmi ir vieglāk, ja tev kāds stipri stāv aiz muguras. Ja esi viens ar trim bērniem, tad aizmirsti. Bet man bija šī lieliskā iespēja. Domāju, ka paies seši gadi, līdz varēšu teikt: jā, tas ir mans bizness. Es domāju, ka tas aizies, jo Gulbenē nav citas fotostudijas. Ir fotogrāfi, bet studijas nav. Varētu startēt vēl kādā projektā, bet vēlāk. Jāsaprot vēl, kā vēlos attīstīties tālāk. Tagad izbaudu, ka esmu studijā kā māksliniece. Izbaudu, ka neesmu piesieta konkrētam darba laikam. Tas mani ceļ spārnos, jo varu brīvi plānot savu laiku. Es jūtos brīvi, kaut gan esmu ne tikai fotogrāfe, bet arī apkopēja, grāmatvede, reklāmas aģente. Visu daru pati,” saka Ilze, kurai papildu enerģiju dod vēl savi privātie projekti, kuros viņa ir iesaistījusies kā fotogrāfe-māksliniece, bet par tiem pagaidām viņa plašāk nevēlas stāstīt.
Viņa neslēpj - sākumā, kad ieradusies Gulbenē, viņai licies, ka te nav, ko darīt, ka te nekā nav un nekas nenotiek. “Bet vajag vienkārši iziet no mājas un painteresēties, jo notiek daudz kas. Mājās, sēžot uz dīvāna, protams, liekas, ka te nav, ko darīt. Bet izrādās, ka te notiek gan izrādes, gan koncerti, arī “Gors” nav tālu. Ja gribi, tad vari dziedāt, dejot un darboties amatierteātrī, bet vajag pašam to gribēt. Es atvēru studiju, un pēkšņi mani sāk sveicināt uz ielas!” smaidot stāsta Ilze.
No putniem līdz cilvēkiem
Bija laiks, kad Ilzei patika fotografēt putnus un viņa teica, ka nekad nefotografēs cilvēkus. Tagad, fotografējot cilvēkus, viņa vairs nevēlas fotografēt putnus. Ilzei patīk mīlasstāsti, un nereti, iemūžinot fotogrāfijās iemīlējušos pāri, pašai nobirst pa kādai aizkustinājuma asarai. Viņai kā trīs bērnu mammai ļoti īpašs šķiet mazuļa gaidību laiks. Viņai ļoti patīk fotografēt tikko dzimušus mazuļus, bet pagaidām esot bijusi iespēja fotografēt tikai divus. No visas sirds viņai patīk iepriecināt mammas, kuru bērni ir pusaudži, fotografējot ģimenes portretus, kuros visi ir smaidīgi un draudzīgi saspiedušies kopā. Ilzei ļoti patīk fotografēt arī bērnus, bet ne studijā, jo studija ierobežo, savukārt, esot dabā, tā ļauj izjust plašumu un visu tās burvību.
Par dažādām fotografēšanas niansēm un jaunumiem Ilze uzzina on-line kursos. Apmācības ir angļu valodā, bet tā viņai nav problēma. “Kur es varu aizbraukt ar trim bērniem? Viss notiek internetā!” saka Ilze.
Par Ilzi

◆ Vārds, uzvārds: Ilze Mezīte.
◆ Dzimtā vieta: Salacgrīva.
◆ Dzīvesvieta: Ozolkalns.
◆ Darba pieredze: testētāja, IT projektu un apakšprojektu vadītāja, Testēšanas nodaļas vadītāja, iekšējais auditors.
◆ Visvairāk patīk: nesteidzīgi pavadīt laiku kopā ar savu ģimeni: vīru Jāni un meitām Nelli, Linnu un Helmī. Savukārt fotografēšana varētu būt Ilzes otrā mīļākā nodarbe.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Fotostudija ir mana atdzimšana

Kategorijas