Momo neļauj naktīs gulēt

2019. gada 12. marts 00:00

Saistībā ar tā saukto izaicinājuma spēli “Momo” draudi bērnu drošībai nepastāv – šādu paziņojumu izplatījusi Valsts policija. Pagājušās nedēļas beigās vecāki sociālajos tīklos cēla trauksmi, ka interneta vietnēs, kur mazie mēdz skatīties multiplikācijas filmas angļu valodā, parādījies tēls, vārdā Momo. Tas aicinot gan darīt pāri citiem, gan īstenot pašnāvību.

Parādās citu video laikā
Kādas mammas paziņojums internetā brīdina, ka “Momo” parādās bērnu biežāk lietotajās interneta vietnēs, piemēram, “YouTube”, multiplikācijas filmiņu “Peppa Pig”, “Lol Dolls”, pārsteigumu olu atvēršanas un citu raidījumu laikā. Tēls ar biedējošo seju – milzīgām acīm un it kā smaidošu muti līdz ausīm – angliski piedraudot: ja tā nosacījumi netiks pildīti, tad atnāks un nakts vidū nogalinās gan bērnu, gan viņa ģimeni un draugus.
Pamanot šo ierakstu sociālajā tīklā “Facebook”, no rīta pie brokastu galda par to ieminējos arī saviem bērniem. Un biju pārsteigta par to, cik daudz gan desmitgadīgais dēls, gan septiņus gadus vecā meita zināja un stāstīja par to. Meitas skatītajā “YouTube” video laikā Momo bija parādījies tieši iepriekšējā dienā. Tā kā runājis angliski, neko nav sapratusi. Bailes gan iedvestas, un bērns video pārtraucis skatīties. Nākamajā naktī vairs nespēja mierīgi gulēt.
Papētot informāciju interneta resursos, atklājas, ka Momo pasauli biedē jau kopš pagājušā gada. Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska apliecina, ka pirmie signāli organizācijai pienākuši pērn vasarā no Austrijas un vairāku citu valstu kolēģiem. “Tomēr mēs nolēmām nebrīdināt un neizstrādāt nekādus materiālus, cerot, ka akmens velsies un aizvelsies, un noklusīs,” viņa saka. “Negribējām radīt līdzīgu masu histēriju, kāda radās pēc informācijas izplatīšanas par līdzīgu izaicinājuma spēli “Zilais valis”.” Saistībā ar to sociālajos tīklos un viltus ziņu portālos tika izplatīts gana daudz puspatiesību un nepatiesības.

Darbojas speciāla programma
“Apmainoties ar informāciju ar ārvalstu kolēģiem, secinājām, ka “YouTube” tiek uzlauzti kodi, lai pa vidu ieliktu video ar Momo,” stāsta M. Katkovska. Pēcāk saziņas aplikācijā “WhatsApp” spama veidā var tikt izsūtītas ziņas ar numuru, uz kuru jāpiezvana vai jāaizsūta ziņa. Kad bērns to izdara, speciāli izveidota programma (un nevis kāds cilvēks!) atzvana. Ja adresāts izveido savienojumu, parādās video ar Momo seju. “Tikpat labi tādu pašu var izveidot ar rozā zaķi, kas puķes sūta un stāsta, cik skaista diena,” norāda speciāliste.
Šobrīd Eiropas Drošāka interneta centrs mēģina pārliecināt industriju, ka Momo veidotāju uzlauztie video būtu jāizdzēš. Pagaidām process ir sākumstadijā. Lielajos uzņēmumos lēmumu pieņemšana par to, kāda būs politika attiecībā uz satura filtrēšanu un dzēšanu, tik ātri nenotiek, secina M. Katkovska.
Uz jautājumu, vai tehniski nav iespējams pilnībā bloķēt visu informāciju, kas saistīta ar Momo, eksperte norāda – tam ir arī otra puse. Pirmkārt, šāda rīcība prasa lielas izmaksas. Otrkārt, rodas diskusija par vārda brīvību un cenzūru. Robeža ir ļoti smalka. Vēloties bloķēt vienu saturu, var gadīties nobloķēt arī citu, kas nav kaitīgs. Bet tas savukārt rada tiesvedību risku.

Mērķis nav kaitēt
Tomēr “Zilais valis” un “Momo” rāda, ka šāda veida izaicinājuma spēles kļūst par tendenci. “Nevaru apgalvot par simt procentiem, tomēr, visticamāk, tas ir mēģinājums pievērst sev uzmanību, vākt klikšķus, nevis radīt kaitējumu bērniem,” uzskata M. Katkovska. Arī Valsts policija mierina, ka satraukumam nav pamata un draudi bērnu veselībai un dzīvībai nepastāv. Līdz šim nav saņemts neviens iesniegums, ka šīs spēles dēļ kāds būtu cietis.
““Klikšķu biznesa” shēma ir diezgan vienkārša. Kādam “jūtūberim” šķiet, ka viņa kontam ir pārāk maz skatījumu, un viņš izveido šokējošu, biedējošu video vai stāstu. Tādējādi iegūst vairāk sekotāju, vairāk skatījumu un rodas iespēja piesaistīt reklāmdevējus, kas savukārt dod iespēju nopelnīt. Tas pats attiecas uz viltus ziņu portāliem. Pirmā ziņa par to, ka it kā “Momo” dēļ kāda meitene izdarījusi pašnāvību, parādījusies Argentīnā. Vai tā bija vai ne, zina tikai šīs valsts policija. Taču var būt arī tā, ka bērni paši joka pēc veido Momo kontus un sūta ziņas, lai iebiedētu vienaudžus,” piebilst M. Katkovska.
Valsts policija rosina pieaugušos pievērst vairāk uzmanības saturam, ko bērni patērē, lietojot internetu. Paralēli filtru uzlikšanai ierīcēs ir svarīgi runāt par to, kas tas ir un kā reaģēt. Paskaidrot, ka nevienam nav tiesību likt darīt kaut ko pret paša gribu.
“Svarīgi būtu nomierināt, ka tā patiesībā nav nekāda spēle. Lai arī Momo saka: ja nepildīsi uzdevumus, naktī atnāks nodarīt pāri, tam nevajag ticēt. Jo tas nav īsts un neko nevar izdarīt,” uzsver drošības eksperte. Ja tik un tā ir bērns nobijies, jūt trauksmi, vakarā nevar aizmigt, naktī slikti guļ, iespējams, vajadzētu doties vizītē pie psihologa.

Ko darīt, ja bērns stāsta, ka redzējis Momo?
◆ Aiciniet bērnu izstāstīt, kur tieši saskāries ar vardarbīgo saturu.
◆ Ierīcēm, ko izmanto bērni, “YouTube” ieslēdziet "Ierobežoto režīmu" jeb angliski “Restricted mode”. Tā tiks ierobežota iespēja, ka jūsu bērns nejauši saskarsies ar vardarbīga satura video.
◆ “WhatsApp” bloķējiet tos kontaktus, kas bērniem ir sūtījuši vardarbīgo saturu, un ziņojiet par šiem attēliem.
◆ Citās sociālo tīklu platformās ziņojiet tīklu administrācijai par vardarbīga satura attēliem un video, lai tie tiktu dzēsti.
◆ “Google” meklētājprogrammā pie iestatījumiem ieslēdziet "Drošu meklēšanu" jeb angliski “Safe search”.
◆ Par vietām, attēliem, video, kur ir šāds saturs, ziņojiet mājaslapā “Drossinternets.lv” vai rakstiet uz e-pastu: zinojumi@drossinternets.lv.
Avots: facebook.com/drossinternets

Kā runāt ar bērnu, lai viņš sadzirdētu?
Lai vecāku teiktais neizklausītos pēc moralizēšanas, bērnu vispirms nepieciešams atvērt sarunai – izrādīt interesi, uzdot jautājumus, piemēram, rosināt pastāstīt, ko ir dzirdējis par spēli “Momo”, parādīt, jautāt, ko no tās var iegūt. Svarīgi jautājumus neuzdot arī kā izmeklētājam, sarunu virzīt tā, lai izdodas iegūt pēc iespējas vairāk informācijas. Ja bērns ir pieradis, ka vecāks ar viņu runā, izstāstīs par to, ko zina, par savām darbībām.
Tālākā pieaugušo rīcība ir atkarīga no iegūtās informācijas. Moralizēšana nepalīdzēs nevienā etapā – ne sarunas sākumā, ne vidū, ne beigās. Pasakot “to “Momo” gan nespēlē”, tiks panākts tieši pretējais efekts. Bērnā radīsies vēl lielāka interese uzzināt vairāk, varbūt pat iesaistīties. Aizrādīšanas un protestēšanas vietā labāk turpināt intereses soli. Ja bērns atbild, ka spēlē izaicinājuma spēli, varētu jautāt, ko no tā iegūst, kas vēl spēlē. Varbūt to dara arī citi vienaudži, klases līderis.
Pēc manas pieredzes, šādās aktivitātēs visbiežāk iesaistās novārtā pamesti, sevī noslēgušies, vientuļi bērni, kuriem nav kontakta ar vecākiem, vienaudžiem. Viņi tāpat grib sevi pierādīt, gūt uzvaras, un šādas spēles to sniedz.
Tāpēc ir svarīgi saprast motivāciju – kādu vajadzību tas apkalpo – un palīdzēt to apmierināt veselīgā veidā. Saprotot, ka bērnam trūkst pieņemšanas, vecākiem vajadzētu domāt, ko piedāvāt vietā. Varbūt vairāk pavadīt laiku kopā ģimenē, varbūt palīdzēt veidot attiecības ar vienaudžiem. Bieži vien pieaugušie nenovērtē, cik nozīmīga ir draudzība bērnu starpā. Saka – nebūs nekāda iešana laukā, pie mums mājās nenāksit, pie citiem arī neiesi, draugiem vienmēr atliks laiks, svarīgākais mācības. Bet pusaudža vecums ir periods, kad vai nu cilvēks iemācās veidot kontaktu ar vienaudžiem, vai ne. Draugu būšana ir par maz novērtēta. Der atcerēties – ja pusaudža vecumā to iemācīsies, tas būs pamats veselīgai dzīvei. Ja ne, tad būs spēlītes un citas aizraušanās, lai aizpildītu vajadzību būt pieņemtam. Savukārt bērnam, kuram ir svarīgi sevi pierādīt, vajadzētu dot iespēju izkopt savu talantu. Katrs grib izcelties, katrs grib būt ievērots. Gribu novērtējumu – eju uz treniņiem, nevis spēlēju muļķīgu spēli.
Runājot par bērna ierīču kontroli, jāteic, ka vienas receptes nav. Man neienāktu prātā paņemt savas četrpadsmit gadus vecās meitas telefonu vai datoru, lai redzētu, ko viņa skatās. Zinu viņas atbildības līmeni – tas ir tik augsts, ka varu uzticēties un man vajag to darīt. Bet citam bērnam atbildības līmenis varbūt nav tik augsts. Kritiskā situācijā mamma noteikti kontrolēs arī četrpadsmitgadnieku. Taču jācenšas iet uz to, ka atbildība paliek pie bērna.
Zane Lobanova, psiholoģe

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Momo neļauj naktīs gulēt

Kategorijas