Lauku skolās vāc parakstus, grib izjautāt jauno izglītības ministri

2019. gada 12. marts 00:00

6302

Lauku skolās vāc parakstus, grib izjautāt jauno izglītības ministri

Nākampirmdien, 18.martā, Gulbenē un novadā darba vizītē ieradīsies izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. “Dzirkstelei” to apstiprināja ministrijā.
Pašvaldībā “Dzirkstelei” pagaidām varēja sniegt vien skopu komentāru par ministres gaidāmo vizīti: “Jā, ir plānots, ka būs, bet viss vēl ir saskaņošanas procesā.”
Bet šodien pašvaldības administrācijā uz sarunu ir aicināti direktori no skolām, kuru nākamajā mācību gadā vairs nebūs. Tikšanos organizējot Izglītības, kultūras un sporta nodaļa. Piedalīties esot aicināti arī pārvalžu vadītāji. “Dzirkstelei” to stāstīja skolu direktori, ar kuriem laikrakstam izdevās sazināties.

Valda neziņa un turēšanās pie pēdējās cerības
Par emocijām, kas dominē skolu kolektīvos šobrīd, izvairījās izteikties gan Galgauskas pamatskolas direktore Iveta Dzene, gan Stāmerienas pamatskolas direktore Kristīne Slica. “Šobrīd ir viena vienīgā emocija – neziņa. Un es nevaru atbildēt cilvēkiem, jo es pati nezinu,” teica K.Slica. “Es lūdzu cienīt un respektēt mūs. Jūs taču saprotat mūsu emocijas!” sacīja I.Dzene.
Ar K.Valdemāra sākumskolas direktori Janu Solovjovu “Dzirkstelei” sazināties neizdevās. Skolā laikrakstam teica – direktore devusies pie ārsta un nebūs sazvanāma visu dienu. Arī ar novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāju Arni Šķēlu “Dzirkstelei” saruna neizdevās, jo telefoniski viņš teica, ka šodien neatrodas darbā. Neoficiāla informācija liecina – arī viņam ir veselības problēmas.
I.Dzene sacīja, ka pēc šodienas tikšanās jābūt lielākai skaidrībai gan par atlaišanas pabalstiem tiem skolu darbiniekiem, kuriem neatradīsies piemērots cits darbs pašvaldībā, gan par jaunā bērnudārza “Ābolīši” izveidi pirmsskolas vecuma bērnu grupiņām Stāmerienā, Litenē, Galgauskā un Beļavā. Sarunai jānotiek par juridiskajiem jautājumiem – teica K.Slica. “Loģiski, ka pašvaldība pēc skolu reorganizācijas nevarēs visiem piedāvāt darbu. Runa ir par skolotājiem un par tehnisko personālu. Tik lielā sastāvā izmantot šos cilvēkus nebūs nepieciešams,” pārdomās dalījās Stāmerienas pamatskolas direktore.
Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Brezinskis “Dzirkstelei” apstiprināja, ka Stāmerienā vecāki ir vākuši parakstus un gatavojuši vēstuli, kuru vai nu jau ir iesnieguši, vai tūlīt iesniegs Izglītības un zinātnes ministrijā. “Vecākiem ir daudz neskaidrību. Tādā veidā viņi mēģinās uzzināt atbildes. Tās ir viņu tiesības. Mums pagasta pārvaldē pašlaik ir grūti saprast, kas vispār notiks. Mēģināsim aptaujāt vecākus, uz kuru pusi viņi plāno sūtīt savus bērnus. Protams, ja ģimenē ir trīs bērni un divi aiziet uz citu skolu, visticamāk, jaunāko atvasi, kura vēl apmeklē bērnudārzu, arī ņems līdzi. Pieļaut to varam. Taču precīzas informācijas vēl nav,” sacīja A.Brezinskis.
Galgauskas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Kupcis “Dzirkstelei” nevarēja ne apstiprināt, ne noliegt, ka arī Galgauskā iedzīvotāji vāc parakstus, taču, nenoliedzami, vietējā sabiedrība pauž sašutumu par novada domes lēmumu slēgt skolu.

Jauns bērnudārzs “Ābolīši” - būs vai nebūs?
Vēl būtiski – Stāmerienā neredz reālu iespēju bērnudārza “Ābolīši” pastāvēšanai. “Mums nebūs tāds bērnu skaits pirmsskolas grupā sakarā ar to, ka mums likvidējas pamatskola,” prognozēja K.Slica. Šaubas par “Ābolīšu” izveidi ieskanējušās pašā sākumā, bet “tas kaut kur pazuda pēdējā novada domes sēdē, un ideja par “Ābolīšiem” atkal ātri parādījās neatkarīgi no tā, vai ir tas vajadzīgais bērnu skaits” - sacīja K.Slica. Tajā pašā laikā esot bažas, vai Stāmerienas bērniem atradīsies vieta pilsētas bērnudārzos. “Vecākiem, protams, ir izvēles tiesības, bet vai būs arī attiecīgs piedāvājums?” pārdomās dalījās K.Slica.
Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš bērnudārzu “Ābolīši” vēlas un uzskata, ka tādu ļoti vajag. Beļavā, pretstatā Stāmerienai un Galgauskai, iedzīvotāju noskaņojums esot pavisam citāds. “Mums nav vairs, ko tur cīnīties (par skolas pastāvēšanu – red.). Tik maz bērnu bija palicis!” stāstīja A.Rakstiņš, atgādinādams, ka K.Valdemāra sākumskolas kolektīvs pats nonāca pie secinājuma – skola ilgāk vairs pastāvēt nevarēs. Toties beļavieši ir par bērnudārza “Ābolīši” izveidi un pastāvēšanu.
“Līdz šim mums un citiem pagastiem bērnudārzu grupiņas bija pie skolām. Beļavā šī grupiņa atrodas atsevišķās telpās pagasta ēkā Avotu ielā 2. Es redzu, ka pirmsskolas vecuma bērnu grupiņas noteikti ir jāsaglabā. Jo vēl jau tie bērni te ir! Ja mēs visu slēgsim, tad jau arī jākar atslēga priekšā pagastam kā tādam! Tad nav vairāk ko māžoties! Izveidot četriem pagastiem vienu kopīgu iestādi “Ābolīši” - tas ir viens no variantiem. Vadību šai iestādei vajag neitrālu. Kur tā bāzēsies, nezinu. Lai nav tā, ka arī pirmsskolas vecuma bērnus tāpat kā skolēnus sak pārvilināt uz citu vietu. Es redzu, ka bērnudārza atsevišķas grupiņas ir jāsaglabā Stāmerienā, Litenē, Galgauskā un Beļavā. Tātad bērnudārzam būtu četras atrašanās vietas. Darbinieki katrā šajā vietā reāli ir. Arī bērnu pagastos ir tik, cik ir. Un tas ir stabili. Beļavā mums ir tā priekšrocība, ka pie mums ir diennakts bērnudārzs. Pie mums tāpēc ved arī pilsētas bērnus,” teica A.Rakstiņš.

Vai paredzēta izvēle ārpus valsts ģimnāzijas?
“Arī Gulbenes 2.vidusskola esot pateikusi, ka visus, kuri gribēs, uzņemt nevarēs. Tas nozīmē, ka labprātīgi būs jādodas uz novada valsts ģimnāziju, kurā ar 1.septembri varēs mācīties, sākot no 1.klases,” zināja stāstīt K.Slica. Ģimnāzijas direktores Lidijas Ķeķeres viedokli par šo tēmu “Dzirkstelei” šoreiz neizdevās noskaidrot, jo viņa atradās valsts ģimnāziju direktoru seminārā.
Laikraksts sazinājās ar Stāķu pamatskolas direktori Diānu Šķēlu, lai uzzinātu, vai lauku bērnu vecāki sākuši interesēties par iespēju nākamajā mācību gadā sūtīt atvases uz Stāķu skolu. D.Šķēla sacīja - pagaidām ir klusums gan sakarā ar skolēnu brīvdienām, gan tāpēc, ka vēl netic skolu optimizācijai, jo “izmaiņas skolu tīklā bija negaidītas”. “Cilvēki ietur pauzi, lai saprastu, kas notiek. Vēl cer, ka kaut kas varētu mainīties, jo deputātu lēmums ir jāsaskaņo (ar Izglītības un zinātnes ministriju – red.),” sacīja D.Šķēla. Viņa piebilda, ka laukos jau neesot problēmu uzņemt pie sevis skolēnus no tām novada skolām, kuras pārtrauks darbību. D.Šķēla uzskata, ka cilvēkiem ir jācenšas “pieņemt lietas veselīgi, objektīvi” un “ir jābūt elastīgiem”.
“Dzirkstele” jautāja, kā ģimenē uztver publiski izskanējušos pārmetumus, ka A.Šķēls (D.Šķēlas vīrs – red.) it kā varētu būt atradies interešu konfliktā, vadīdams pašvaldības darba grupu, kuras uzdevums bija sagatavot priekšlikumus novada skolu tīkla optimizācijai. Sabiedrības aizdomu pamatā, kā jau vēstīts iepriekš, ir tas, ka no optimizācijas draudiem tiek saudzēta piepilsētā esošā Stāķu pamatskola. “Cilvēki vienkārši nesaprot. Es ieteiktu noskaidrot situāciju līdz galam, iepazīties, pajautāt. Atnākt uz Stāķu pamatskolu, redzēt, novērtēt. Un saprast, ka gan Arnim Šķēlam, gan Diānai Šķēlai ir tiesības darīt savu darbu un veikt amatu pienākumus. Protams, nav patīkami lasīt komentārus, kas liecina par nelabvēlību vai nezināšanu. Aizskaršana bez pamata nav patīkama,” sacīja D.Šķēla. Viņas ģimene šajā emocionāli smagajā situācijā, kad tiek aizvērtas vairākas lauku skolas, esot kā zibeņnovedēji. Par spīti tam visam, D.Šķēla cenšoties saglabāt iekšēju līdzsvaru un neļauties diskomforta sajūtai, kas tikai traucētu viņas tiešā darba pienākumu pildīšanā.
Pašvaldībā tiekot sekots līdzi, lai interešu konflikta nebūtu. Šķēli neesot pirmais tāds laulātais pāris novadā un valstī, kuram ir šādi interešu konflikta riski. “A.Šķēls neiesaistās nevienās tādās darbībās, kas attiecas uz Stāķu pamatskolu,” sacīja D.Šķēla. Viņa skaidroja - lai nenonāktu interešu konfliktā, abi laulātie, pildot savus profesionālos un amatu pienākumus, ievēro valstī spēkā esošo normatīvo aktu prasības.

Tāda ir ne jau pašvaldības, bet valsts izvēle
Arī Tirzas pamatskola saskaņā ar pašvaldības informāciju ir viena no kandidātēm, kuras pastāvēšana nākotnē var būt apdraudēta. “Mūsu skolas nostāja? Neatkarīgi no tā, cik ilgi strādāsim, mēs nodrošināsim pilnu un kvalitatīvu izglītības iegūšanas procesu bērniem. Bažas par skolas pastāvēšanu nākotnē nedrīkst skart ne bērnus, ne viņu vecākus nekādā veidā. Strādājam tā, lai pēc tam mūsu skolēni varētu turpināt izglītoties jebkurā citā skolā,” “Dzirkstelei” sacīja skolas direktore Svetlana Ziepniece. Viņa uzskata, ka velti šodien tiek noniecinātas mazās skolas, vainojot tās nespējā nodrošināt mūsdienīgu izglītības kvalitāti. “Neviens īsti nezina, kas slēpjas zem jēdziena “kvalitāte”. Par to notiek strīdi, un katrs to deķīti velk uz savu pusi. Izglītības kvalitātes jēdziens ir daudzietilpīgs. Manuprāt, skolām ir jābūt ļoti dažādām. Tāpat kā ļoti dažādi ir bērni. Ir tādi, kuriem ir vajadzīga konkurence pēc principa – izdzīvo stiprākais. Un ir bērni, kurus tas sagrauj. Es nedomāju, ka uz visiem cilvēkiem konkurence iedarbojas vienādi – kā maģiskas zāles, kuras nodrošina veiksmi. Tā ir utopija. Ir arī tādi bērni, kuriem ir vajadzīga mierīga vide,” sacīja S.Ziepniece. Viņa novērojusi, ka ir tādi skolēni, kuri mazajā lauku skolā gan dziedāja, gan dejoja, bet lielajā pilsētas skolā sēž malā. Vide lielā skolā uz jūtīgu, klusu bērnu izdara psiholoģisku spiedienu – uzskata S.Ziepniece. Kā tas atspēlēsies nākotnē, nav zināms. Taču valsts politika šobrīd esot tāda. “Valsts ir izvēlējusies attīstīt Rīgu. Ir saprotams, kāds liktenis nākotnē gaidīs ne tikai lauku skolas, bet vispār laukus kā tādus. Lielie politiķi uzskata, ka valsts attīstība ir saistāma ar urbanizāciju. Iedzīvotājiem par to nav nekādas lielās teikšanas. Ja laikus valsts nauda būtu ieguldīta ceļu sakārtošanā, iespējams, tad mēs nenonāktu tur, kur esam šobrīd,” sacīja S.Ziepniece. Kā skumju komplimentu viņa uztvērusi kāda Rīgas žurnālista secinājumus pēc Tirzas pamatskolas apmeklējuma: “Rīgā tāda vide kā pie jums ir redzēta tikai privātskolā.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lauku skolās vāc parakstus, grib izjautāt jauno izglītības ministri

Kategorijas