Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uzņēmējs sūdzas par slēgto ceļu

Inita Savicka

2019. gada 12. marts 00:00

1112
Uzņēmējs sūdzas par slēgto ceļu

Uzņēmējs Aivars Brūniņš, kurš saimnieko SIA “Ušuru Kūdra”, “Dzirkstelei” stāsta, ka pagājušajā nedēļā ceļš Gulbītis - Ušuri bija sasalis, bet tur esot uzlikta zīme “Braukt aizliegts”, līdz ar to nav iespējams izvest kūdru.

Neviens nav informējis
“Kāpēc liek zīmi tad, kad ceļš ir uzsalis? Trīs dienas ceļš bija sasalis, un tika uzlikta zīme. Tas nozīmē, ka trīs dienas uzņēmums neveda kūdru, un tā ir kaitniecība no ierēdņu puses. Mums ir līgums ar kūdras pārstrādes uzņēmumu, un, ja es nebūšu piegādājis tam kūdru, tad pret mani tiks piestādītas sankcijas,” stāsta A.Brūniņš.
Viņš uzsver, ka uzņēmēju, kas maksā nodokļus, nav tik daudz, lai ierēdņi nevarētu piezvanīt, uzrunāt katru individuāli, informēt un pajautāt. “Mani neviens nav informējis - ne pagasta pārvaldes vadītājs, ne “Latvijas valsts ceļu” pārstāvji, jo tas ir valsts ceļš, kā arī neviens nav painteresējies, kas būtu jādara, lai uzlabotu mūsu darba apstākļus. Varbūt kaut kur nepieciešams iebērt šķembu kravu. Visi tikai prasa, lai mēs maksājam nodokļus. Mēs arī cenšamies tos maksāt, bet mums neatļauj strādāt,” uzsver A.Brūniņš.

Ierobežojumi - 90 procentiem valsts ceļu ar grants segumu
“Latvijas valsts ceļu” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova “Dzirkstelei” skaidro, ka pavasara šķīdoņa laikā pārvietošanās pa grants ceļiem ir apgrūtinoša, jo, kūstot sniegam, kā arī lietus dēļ uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums, kā rezultātā ceļi zaudē nestspēju, tāpēc šķīdoņa laikā tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Tas ir nepieciešams, lai šie grants ceļi netiktu sabojāti neatgriezeniski. “Nekādas atļaujas kravas transportam šķīdoņa laikā netiek izsniegtas, un bez ierobežojumiem atļauts braukt tikai operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus. Šo satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija. Transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem,” uzsver A.Kononova.
Latvijas īpatnība ir tā, ka ceļu ar grants segumu ir vairāk nekā puse no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla. Līdzšinējā pieredze liecina, ka šķīdoņa laikā masas ierobežojumi tiek noteikti uz 90 procentiem valsts autoceļu ar grants segumu.  “Gadījumā, ja ceļa posma vienīgais vai gandrīz vienīgais lietotājs ir kāds uzņēmums, ir iespējams slēgt sadarbības līgumu par to, ka no “Latvijas Valsts ceļu” puses tiek atļauts braukt arī šķīdonī, bet uzņēmēji par saviem līdzekļiem šo posmu saved kārtībā un uztur. Lai noskaidrotu iespēju slēgt šādu līgumu, uzņēmējiem jāvēršas reģionālajā “Latvijas valsts ceļu” nodaļā,” uzsver A.Kononova.

Šķīdoņa laikā ceļš zaudē nestspēju
Valsts vietējā autoceļa Rimstavas - Ušuri grants seguma tehniskais stāvoklis posmā no Gulbīša līdz Ušuriem 2018.gada vasarā tika novērtēts kā apmierinošs, taču šķīdoņa laikā tas mainās, jo ceļš zaudē nestspēju. “Mainīgajos laika apstākļos dažas dienas sala vēl nenozīmē, ka šķīdonis ir beidzies, un, atļaujot pa ceļu pārvietoties smagajam transportam, ceļš tiks sabojāts. Tas var tikt sabojāts pat neatgriezeniski, kā rezultātā vieglajam transportam tas kļūs pavisam neizbraucams, bet smagajam transportam pārvietošanās būs apgrūtināta vai neiespējama arī tad, kad ceļš apžūs. Tāpēc masas ierobežojumi tiek saglabāti, lai nodrošinātu ceļa caurbraucamību, rūpējoties, lai tas netiek sabojāts neatgriezeniski,” skaidro A.Kononova.
Viņa piebilst, ka uzturēšanas darbu veikšana šķīdoņa laikā ir ierobežota, iespēju robežās iesēdumi tiek piebērti ar šķembām, taču tas ir ļoti īslaicīgs risinājums, jo šķīdoņa apstākļos nogrimst dubļos. Šķīdoņa laikā uzturētājiem jānodrošina ceļa caurbraucamība. Visi ierastie uzturēšanas darbi ir iespējami tikai tad, kad ceļš apžūs. “Arī uzņēmējiem jābūt ieinteresētiem, lai ceļš saglabājas un nodrošina iespēju pārvietoties arī pēc šķīdoņa beigām, tāpēc ir jāievēro masas ierobežojumi,” saka A.Kononova.
Vai ceļam Gulbene-Smiltene gaidāms uzlabojums?
Ceļa Gulbene-Smiltene posms pie Sinoles ir ļoti sliktā stāvoklī. Autovadītāji, laikrakstam stāstot par šo ceļa posmu, uzsver, ka tur ir bedre pie bedres.
Pagājušajā nedēļā “Dzirkstele” sazinājās ar VAS “Latvijas valsts ceļi” Komunikācijas daļas vadītāju Annu Kononovu, kura norāda, ka reģionālā autoceļa Smiltene-Gulbene posmam no Taurēm līdz pagriezienam uz vietējo autoceļu Sinole–Tirzas stacija (34,87.- 45,45.km) ir paredzēts sagatavot pārbūves projektu, lai 2021.gadā uzsāktu šī posma pārbūvi.
Akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” Alūksnes ceļu rajona Gulbenes nodaļas vadītājs Rolands Luiks norāda, ka par šā ceļa uzturēšanu līdz 2021.gadam jāvaicā “Latvijas valsts ceļiem”. Diemžēl ar “Latvijas valsts ceļu” pārstāvi A.Kononovu, lai gūtu plašāku informāciju, vakar neizdevās sazināties ne telefoniski, ne e-pastā.