Nedēļa vēsturē

2019. gada 15. marts 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par notikumiem šajā laika periodā pasaulē pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz martu pilnīgi citā laikmetā.

1813. gada 14. martā Itālijas pilsētiņas Katandzāro iedzīvotāji satraukti vēroja no jūras puses tuvojošos neparasti blīvu mākoni. Ap pusdienlaiku mākonis pilnīgi nosedza apkārtējos kalnus un aizsedza sauli. Sākumā bāli rozā mākoņa krāsa pakāpeniski kļuva ugunssarkana. Krēsla sabiezēja, likās, ka debess sastāv no nokaitētas dzelzs. Nodārdēja pērkons, un lielām lāsēm sāka līt sarkans šķidrums, kuru vieni noturēja par asinīm, citi – par izkausētu metālu. Pret vakaru sarkanais lietus pārstāja un tikai sarkani plankumi uz māju sienām, jumtiem un koku lapām liecināja par piedzīvoto. Līdzīgs dabas fenomens savā laikā novērots Kuldīgā – 1623. gada 17. jūlijā “asiņains lietus” lijis pilī un tirgus laukumā.
1906. gada 15. martā veiksmīgais inženieris Frederiks Henrijs Roiss un viens no pirmajiem autotirgotājiem Čārlzs Stjuarts Rolls reģistrēja savu uzņēmumu “Rolls-Royce Ltd”, lai ražotu kvalitatīvus britu auto. Roisa prioritāte bija auto drošība, Rolls vairāk domāja par ātrumu, bet abi bija vienisprātis, ka jārada “labākā mašīna pasaulē” – šo titulu “Rolls-Roice Silver Ghost” pēc panākumiem 1913. gada Alpu rallijā tiešām arī nopelnīja.
Bet sākums bija ar rokām saliktais “Rolls-Royce 10HP”, kas guva ievērību Parīzes autosalona Ziemassvētku izstādē. 1906. gadā abi Mančesterā uzcēla rūpnīcu un laida tirgū sešcilindru auto ar tiem laikiem neredzēti lielu 50 zirgspēku jaudu. Rolls pārliecināja Roisu, ka spoža nākotne gaidāma tieši ekskluzīviem auto – viņi atteicās no iepriekšējiem modeļiem un turpmākajos 16 gados saražoja 7874 luksusa “Rolls-Royce 40/50 Silver Ghost”. “Rolsroisi” kļuva par izcilības etalonu. Uzņēmums sāka ražot arī lidmašīnu dzinējus – tieši “Rolls-Royce Eagle” nodrošināja pirmos transatlantiskos lidojumus.
Rolls gāja bojā 32 gadu vecumā, avarējot personīgajai lidmašīnai, Roiss nodzīvoja līdz 70 gadiem, atstājot jauna kompresordzinēja rasējumus. “Merlin V12” izrādījās tik izcils, ka Otrā pasaules kara laikā sabiedrotie saražoja un uzstādīja savās lidmašīnās apmēram 160 000 šādu dzinēju. Pēc kara pēc īpaša pasūtījuma tikai 18 eksemplāros tika radīts modelis “Rolls-Royce Phantom IV” karaliskajai ģimenei un valstu vadītājiem ar īpaši lēnu, ceremonijām piemērotu gaitu. “Rolsroisi” ir augstākā luksusa simbols, to cena pārsniedz 25 000 eiro.

1792. gada 16. martā visa Stokholmas augstākā sabiedrība centās nokļūt Karaliskās operas masku ballē. Zviedrijas karalis Gustavs III, ieradies tur, nolēma vispirms ar draugiem pavakariņot. Maltīte tuvojās beigām, kad karalim pienesa anonīmu vēstuli ar brīdinājumu par plānotu uzbrukumu. Draugi centās viņu atrunāt doties zālē, bet karalis atbildēja: “Ja es nobīšos, vai tad es spēšu valdīt?” Un klusu piebilda: “Ja kāds mani grib nogalināt, labāku vietu par šo neatrast...”
Karalis pārģērbās maskas tērpā, bet, spītēdams liktenim, atstāja pie krūtīm Svēta Serafima ordeni, kuru drīkstēja nēsāt tikai karaliskās dzimtas locekļi. Pēc tā karali atpazina atvaļinātais gvardes kapteinis grāfs Jakobs Ankarstrems – viens no neapmierināto muižnieku sazvērestības dalībniekiem. Cauri pūlim izlauzies līdz karalim no mugurpuses, viņš izrāva zem apmetņa paslēpto pistoli. Šajā brīdī Gustavs III strauji apgriezās. Slepkavas roka nodrebēja – viņš gribēja šaut karalim sirdī, bet trāpīja kājā zem gurna. Skaļās mūzikas dēļ šāvienu sadzirdēja retais, panika neizcēlās. Karali nekavējoties nogādāja pilī. Ārsti paziņoja, ka ievainojums nav bīstams, bet izrādījās, ka pistole bija lādēta ar skrotīm un sarūsējušām naglām – brūcē izplatījās infekcija. Saindēšanos saasināja arī karaļa saaukstēšanās, un Gustavs III 46 gadu vecumā mira. Grāfu, protams, arestēja un sodīja – pēc trīs dienu sišanas ar pletnēm viņam vispirms nocirta labo roku, pēc tam – galvu.

1113. gada 17. marta naktī Īrijā spēcīga negaisa laikā zibens Krou Patrika (Svētā Patrika) kalna virsotnē nogalināja 30 svētceļniekus.
Kā vēstī leģenda, Īrijas aizstāvis Svētais Patriks pirms 411. gada Lieldienām, nonācis Zaļās salas rietumos, Klu jūras līča krastā, vēlējies atpūsties vienatnē nomaļā vietā, lai netraucēts veltītu lūgsnu Visaugstākajam. Viņš atradis 765 metrus augstu kalnu un tur pavadījis lielā gavēņa laiku, nebaudot ēdienu un lūdzot Visaugstāko stiprināt viņa ticību. Leģenda apgalvo, ka Svēto Patriku kārdinājuši un vajājuši velni lielu melnu putnu izskatā, knābjot viņam galvā, bet Patriks ar lūgšanu spēku iedzinis tos dziļā alā kalna ziemeļu nogāzē, kur, gaidot Pastaro tiesu, tie ieslodzīti vēl šodien.
Par spīti traģiskajam notikumam, katru gadu simtiem svētceļnieku basām kājām un kreklos ar krustiem uz kailas miesas un svecēm kāpj kalnā, lai nelielajā kapelā nakti pirms Lieldienām pavadītu lūgšanās.

1967. gada 18. martā notika pirmā lielā okeānu ar naftu piesārņojošā ekoloģiskā katastrofa. Navigācijas kļūdas dēļ zem Libērijas karoga kuģojošais zviedru tankkuģis “Torrey Canyon” ar 120 000 tonnu naftas kravu pie Kornvolas salas Lielbritānijas dienvidrietumos uzdūrās rifam. Kuģi uzbūvēja 1959. gadā ASV, un tas bija paredzēts 60 000 tonnu naftas pārvadāšanai, bet japāņu kuģu būvētavā tā tilpumu divas reizes palielināja. Gandrīz visa nafta izlija okeānā, veidojot uz ūdens virsmas gandrīz 1000 kvadrātkilometru lielu plankumu. Lai iznīcinātu salūzušā kuģa korpusā palikušo naftu, to bombardēja un aizdedzināja ar napalmu, lielo plankumu apstrādāja ar speciālu ķīmisku vielu, kas, reaģējot ar naftu, to nogremdēja. Lai attīrītu Anglijas piekrasti, vairākas Lamanša salas un Francijas Bretaņas krastus, kur vējš bija aizdzinis tankkuģa atlūzas, vajadzēja vairākus mēnešus.

1891. gada 19. martā mira pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis. Dzimis 1834. gada 23. maijā Zaķusalas pārcēlāja ģimenē. Strādāja par galdnieku, tad arhitekta H.Šēla birojā. Studēja Berlīnes Būvniecības akadēmijā un Sanktpēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā, kur ieguva arhitekta kvalifikāciju. Jau studiju laikos ieguva pirmo atzinību – jaunceļamā Bruņniecības nama (Latvijas Republikas Saeimas ēkas) projekts, kuru izstrādāja kopā ar arhitektu
R.Pflūgu, ieguva konkursa pirmo prēmiju – 1500 rubļu. Abiem arī uzdeva vadīt šīs ēkas celtniecību.
Pēc studijām atgriezās Rīgā un uzsāka aktīvu projektēšanu un plašu praksi – Rīgā projektējis apmēram pusotru simtu ēku. 1868. gadā bija viens no Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem, no 1872. līdz 1875. gadam – tās vadītājs. Bija arī Rīgas domnieks. Savā laikā bagātākais latvietis – kad nojauca Rīgas vaļņus, uzpirka zemi un uz tās cēla ēkas pārdošanai. Bija aktīvs mecenāts, kultūras atbalstītājs. Kad nekustamo īpašumu spekulāciju burbulis plīsa, pilnīgi bankrotēja. Mira dziļā nabadzībā, visu pamests, pilsētas nabagmājā. Par izcilo arhitektu atcerējās tikai pēc nāves – uz atdusas vietu Lielajos kapos viņu pavadīja vairāk nekā 10 000 cilvēku, to skaitā augsti ierēdņi.

1995. gada 20. marta rītā trīs Tokijas metro līniju piecos vagonos pasažieri pēkšņi sajuta asas sāpes kaklā un elpošanas ceļos – gaisā bija izplūdusi nervu paralītiskā kaujas gāze zarīns. Pārpildītajos vagonos nebija iespējas izsargāties no nāvējošās gāzes ieelpošanas. Teroristu bilance bija traģiska – 12 cilvēki gāja bojā, 948 uz laiku zaudēja redzi, bet kopumā vieglāk vai smagāk cieta 1000–7000 cilvēku.
Policija noskaidroja, ka zvērisko uzbrukumu veikuši sektas “Aum šinrikjo” (“Visuma patiesības zinātāji”) locekļi. Organizāciju ar vairākiem desmitiem tūkstošu sektas līderim absolūti padevīgu sekotāju 1987. gadā radīja no dzimšanas gandrīz pilnīgi aklais nabadzīgas ģimenes atvase analfabēts Šoko Asahara. Sekta bija populāra ne tikai Japānā, otra daudzskaitlīgākā “filiāle” bija Krievijā. Pēc astoņu gadu ilgas tiesas prāvas Asaharam piesprieda nāvessodu pakarot. Nozieguma motīvi tā arī nav noskaidroti. Sekta aizliegta virknē pasaules valstu, arī Eiropas Savienībā.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas