Dzirkstele.lv ARHĪVS

Savu ideju gatavs aizstāvēt Jauniešu Saeimā

Inita Savicka

2019. gada 19. marts 00:00

1042
Savu ideju gatavs aizstāvēt Jauniešu Saeimā

Sabiedrisks, komunikabls, pilsoniski aktīvs ir Dāvis Deivids Bukovskis no Tirzas, kurš mācās 11.klasē Lizuma vidusskolā. Viņš vēlas iekļūt 9. Jauniešu Saeimā.
Mamma ir bijusi tā, kura uzrunājusi Dāvi pieteikties Jauniešu Saeimā. Viņš uzreiz piekritis. “Nevar palaist garām tādu iespēju! Uzreiz sapratu, ka to vēlos pamēģināt. Ātri uzrakstīju savu ideju un pieteicos. Es interesējos, kas notiek politikā, īpaši mūsu novadā. Pēc vidusskolas absolvēšanas vēlos studēt politikas zinātni Latvijas Universitātē, tāpēc vēlos iekļūt Jauniešu Saeimā, lai būtu priekšstats,” stāsta Dāvis.
9. Jauniešu Saeimas galvenā tēma ir “Jaunietis. Latvija. Eiropas Savienība”. Jaunieši aicināti iesniegt idejas un diskutēt par sev aktuāliem jautājumiem, apzinoties sevi ne tikai kā daļu no Latvijas, bet arī Eiropas Savienības.
Dāvis savā pieteiktajā idejā runā par to, ka mūsdienās ļoti daudzi Latvijas jaunieši pamet valsti, jo ekonomiskais stāvoklis nav pietiekami attīstījies. Daudzi Latvijas jaunieši ar pašreizējo minimālo algu neredz savu nākotni Latvijā.

Atgriezties bija smagi
Šī tēma – dzīve Latvijā un svešumā - viņam pašam ir ļoti aktuāla, jo deviņu gadu vecumā viņš kopā ar ģimeni devās dzīvot uz Angliju. Tur Dāvis bija astoņus gadus. Ātri apguvis angļu valodu, bet savējo dzimto valodu centies neaizmirst. “Mājās runājām tikai latviešu valodā, bet ārpus mājas – angļu valodā,” saka Dāvis.
2017.gadā Dāvis tur pabeidza pamatskolu. Ģimene izdomāja atgriezties. Viņš sākumā bijis pret. Esot bijusi iespēja palikt un dzīvot tur pie tantes, bet rezultātā tomēr izlēmis atgriezties, un tagad Dāvis dzīvo kopā ar omi Tirzā.
“Atgriezties bija ļoti smagi - gan emocionāli, gan psiholoģiski. Bija uztraukums, jo dzirdēju, ka Latvijā ir grūti. Par jauniešu iespējām strādāt Latvijā varu teikt simtprocentīgi, ka šeit tiešām nav tādu iespēju kā Anglijā. Anglijā es mācījos pamatskolā un vienu dienu nedēļā strādāju tirgū. Pārdevu graudus. Par to dienu es saņēmu 50 eiro. Viena diena - un 50 eiro! Tā ir liela nauda skolēnam. Tur darba iespēju ir vairāk. Bet es nenožēloju savu rīcību, ka atgriezos, kaut gan sākumā bija bažas. Esmu te dzimis, tātad ir jēga man šeit, Latvijā, būt,” uzskata Dāvis.

Jauniešu viedoklis jāņem vērā
Lai mēģinātu saprast, kādēļ jaunieši pamet valsti un kā to novērst, viņš veica aptauju Lizuma vidusskolā. Pēc veiktās aptaujas, kā arī pēc savas pieredzes svešumā Dāvis ir izdarījis secinājumus, kā varētu uzlabot iedzīvotāju labklājību. Viņš uzskata, ka jauniešu viedoklis ir jāņem vērā, jo jaunieši ir šīs valsts nākotne.
Reālā situācija rāda, ka 30 procenti no Dāvja aptaujātajiem jauniešiem atzīst, ka pametīs valsti, 57 procentiem ir bijušas tādas domas. “Tas ir bēdīgi,” secina Dāvis.
Kā to apturēt? Dāvim ir savi priekšlikumi, par kuriem viņš ir gatavs runāt Jauniešu Saeimā, bet, ja netiks ņemtas vērā jauniešu prasības, tad, viņaprāt, Latvijā iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. “Jādomā, kā paaugstināt minimālo algu. Ja noņem no tās vēl nodokļus, kas tad tur paliek? Esmu klausījies diskusijas, ka labāk ir algu saņemt aploksnē, jo valsts ar savu nodokļu sistēmu to piespiež darīt. Diemžēl. Šeit nav motivācijas strādāt un maksāt nodokļus. Latvijā visam ir uzlikti lieli nodokļi. Kāds PVN nodoklis ir pārtikai - 21 procents! Tas ir tik liels! Nodokļu sistēma ir jāmaina. Ne velti arī manā aptaujā gandrīz visi jaunieši atzīst, ka neapmierina šāda nodokļu sistēma, kāda tagad ir valstī,” stāsta Dāvis.
Jaunieši ir neapmierināti arī ar pašreizējo veselības sistēmu Latvijā, kā arī netaisnīga viņiem šķiet ģimenes pabalsta sistēma jeb tā saucamā bērnu nauda. Arī par to Dāvis ir gatavs runāt un diskutēt. Viņš norāda, ka Latvijā bērnu nauda ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā, turklāt, viņaprāt, tai vajadzētu būt vienādai, proti, pirmajam bērnam tikpat, cik otrajam vai trešajam, nevis par pirmo bērnu maksāt mazāk nekā par otro vai trešo. 50 eiro - tādam, viņaprāt, vajadzētu būt pabalstam par katru bērnu.
“Ar ko pirmais bērns atšķiras no trešā vai ceturtā? Kad es par to aizdomājos un iedziļinos, tas mani “uzvelk”. Bet nav jau jēgas izpaust skaļi emocijas, ir jācenšas kaut ko darīt, mainīt sistēmu. Valsts piespiež iedzīvotājus braukt prom no šejienes. Tas ir traki, ka joprojām turpinās aizbraukšana, bet es nenosodu šos cilvēkus. Cik daudz valsts palīdz, ja cilvēks te ir bezizejas situācijā? Es gan cenšos dzīvot ar pozitīvu attieksmi un ceru, ka mana paaudze, mani vienaudži kaut ko spēs mainīt šajā valstī, kaut gan politika – tas ir sarežģīti. Laikam ir jābūt stipriem nerviem. Visi politiķi, kuri sākumā liekas, ka nu tik būs labi, laika gaitā mainās un beigās izrādās pavisam citādāki. Es negribu būt tāds. Man patiktu darboties politikā, bet jābūt kaut kādai saprašanai, lai ietu politikā, tāpēc arī sākumā vēlos tikt Jauniešu Saeimā, tad pabeigt studijas, jo nepieciešami pamati, zināšanas,” prāto Dāvis.
Viņš interesējas un seko līdzi arī vietējām politiskajām norisēm, īpaši skolu tīkla reformai Gulbenes novadā. Arī par to viņam ir, ko teikt! Emocionāli bijis smagi dzirdēt, ka Lizuma vidusskolā vēlas slēgt vidusskolas posmu. “Lizums ir ekonomiski ļoti attīstīts pagasts, bet tāpat gribēja atņemt vienu svarīgāko – iespēju mācīties vidusskolā. Nesaprotu, kāpēc skolās skolēnu skaitam jākļūst lielākam, ja iedzīvotāju skaits tajā pašā laikā samazinās? Neredzu tam loģiku. Vidusskolā klasē jābūt 33 skolēniem, Lizumā ir 27, līdz ar to grib slēgt ciet. Tas tiešām ir šausmīgi!” uzskata Dāvis. 

Uzziņai

Jauniešu Saeima ir Latvijas parlamenta projekts, kas jauniešiem dod iespēju paust un aizstāvēt savas idejas, kā arī tuvāk iepazīt deputātu ikdienu. Jaunieši piesaka savas idejas vēlēšanām, rīko kampaņu un vāc balsis idejas atbalstam.
Jauniešu Saeimā ievēlētie 100 jaunieši, par kuru idejām saņemts lielākais balsu skaits, vienu dienu sanāk Saeimas namā, lai caur pašu pieredzi izprastu likumdevēja darba specifiku un no parlamenta tribīnes uzrunātu vienaudžus par sabiedrībā aktuālām tēmām.