Ministre neatbrauc, atsūta ierēdņus

2019. gada 19. marts 00:00

2571

Novada pašvaldībā vairāk nekā pusi no sarunai paredzētā stundu ilgā laika aizņēma pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Arņa Šķēla monologs un I.Kristovskas ievadvārdi pirms diskusijas. Pēc tikšanās “Dzirksteles” uzrunātie pauda, ka ir vīlušies. Vai prātīgāk neesot bijis tikšanos atlikt uz brīdi, kad ministre pati varēs atbraukt uz Gulbeni? Tā izteicās daudzi.
Lai arī abi ciemiņi akcentēja, ka vēlas paust ministrijas viedokli, turpmāk bieži vien I.Kristovska iestarpināja – šis vai tas esot viņas personiskais uzskats. Līdz ar to beigās lielākoties iznāca, ka ministrijas pārstāvji vairāk prezentē paši savas pārdomas. A.Gross sacīja, ka svarīgi ir prasīt padomu reģionos, kur ir uzkrāta liela un dažāda pieredze izglītības jomā. Tas arī savā ziņā esot abu amatpersonu šā brauciena mērķis uz Gulbeni.
Stundu ciemiņi uzkavējās arī novada valsts ģimnāzijā. Tur I.Kristovska norādīja, ka viss ir pašu gulbeniešu rokās – būt vai nebūt valsts ģimnāzijai. Ejot uz mērķi, ģimnāzijai un visām novada vidusskolām kopā ar pašvaldību ir jāsēžas pie sarunu galda. Taču tajā pašā laikā I.Kristovska pieļāva domu, ka, iespējams, pienāks laiks, kad ne katrā novadā vai pilsētā būs sava ģimnāzija. Līdz ar to topošajiem ģimnāzistiem un viņu vecākiem būs jāizvērtē mācību iestāžu piedāvājums un tas jāsabalansē ar vēlmi un iespējām to apmeklēt. Vēlāk jau, tiekoties un diskutējot Galgauskas pamatskolā, I.Kristovska pārsteigta pauda – novadā sajutusi neizprotamu noslēpumainību vidējās izglītības iestāžu kolektīvu komunikācijā. Esot jādomā par specializāciju un atšķirīgu piedāvājumu, par ko skolu kolektīviem savstarpēji jāvienojas. Neveselīga konkurence neesot vēlama.

Valstī aktualizē skolotāju reģistru
Saruna veidojās specifiska, tomēr bija akcenti, kas izlobāmi kā saistoši plašākai publikai. Galvenā atziņa – ministrijas pārstāvji paši nezina, “kas ar Latviju tālāk notiks”, “cik vidusskolu Latvijā paliks” (diskusija notiek par vidusskolu pārņemšanu valsts pārziņā, ieskaitot direktoru apstiprināšanu amatā) un “kāds būs jaunais izglītības saturs dažādos līmeņos konkrētos mācību priekšmetos” (to vēl pat demo versijā I.Kristovskai neesot bijusi iespēja redzēt) un “cik būs tādu skolotāju, kuri augstākajā līmenī varēs mācīt matemātiku vai fiziku”. Tāpēc valstī pašlaik tiekot aktualizēts skolotāju reģistrs. Augsti kvalificētu kadru trūkstot, kaut tajā pašā laikā skolotāju it kā ir pietiekami.
I.Kristovska norādīja, lai arī Latvijas vidējais statistiskais skolotājs šobrīd ir 48+ gadus vecs, šodien viņam būs daudz jāmācās, lai varētu strādāt mūsdienīgi. Viena no nepieciešamībām – tehnoloģiju pratība. Augsti kvalificēto skolotāju trūkumu valstī ir doma kompensēt ar “ļoti kvalitatīviem tālmācības e-materiāliem”.
I.Kristovska arī retoriski vaicāja: “Vai tiešām centralizētie eksāmeni, kurus jaunieši kārto, vidusskolu beidzot, ir galvenais rādītājs viņu zināšanām?” Tā saucamajā kompetenču pieejā centralizētais eksāmens varētu būt tikai viena no sastāvdaļām – akcentēja I.Kristovska. Viņa pieminēja neseno skandālu saistībā ar angļu valodas centralizēto eksāmenu, kad kāda Rīgas skolotāja nofotografēja un nopludināja eksāmena mutvārdu daļas saturu. “Izdarīja tādu lāča pakalpojumu. Ko dod nopludinātas tēmas, ja tev nav valodas?!” sacīja I.Kristovska. Tiekot domāts, kā papildus varētu novērtēt skolēnu, piemēram, ņemot vērā viņa brīvprātīgo darbu vai izaugsmi, kas esot aktuāla “it sevišķi lauku skolās, kuras pilda arī sociālo funkciju”. Ar šo izaugsmi tiek domāta uzvedības, saskarsmes kultūra.
Problēmu nozarē esot daudz. I.Kristovska teica, ka jaunās izglītības un zinātnes ministres iemīļotais jautājums šajā sakarā esot: “Cik ilga ir šī problēma?” Diemžēl tās esot problēmas, kuras aktuālas gadu desmitiem. Tāpēc ministre parasti akcentējot, ka viņa nevar šīs problēmas atrisināt savas pagaidām neilgās divu mēnešu darbības laikā. Mierinājums, kā pauda I.Kristovska, ir tas, ka izglītība “vienmēr ir rekonstrukcijas periodā”.

Par modeli “nauda seko skolēnam”
A.Šķēls vaicāja, vai ir doma atteikties no līdzšinējā izglītības finansēšanas modeļa valstī, kad “nauda seko skolēnam”. Arī I.Kristovskai šis modelis šķietot nepieņemams un novecojis, jo “skolēns nav prece”. Galīgā risinājuma neesot, sola, ka būšot gada beigās.
Vietējā deputāte Guna Pūcīte jautāja, kā ministrijā notiek pašvaldības lēmuma saskaņošana par piecu skolu darbības faktisko pārtraukšanu. Par to G.Pūcīte ministrijai arī esot nosūtījusi rakstisku vēstuli. Deputāte vērsa uzmanību arī uz to, ka novadā daļa teritorijas paliek vispār bez skolām. I.Kristovska sacīja, ka ministrija ir atvērta komunikācijai. Līdz 29.martam ministrija lūgusi katru Latvijas pašvaldību iesniegt redzējumu par savu skolu tīklu nākotnē. Savukārt ministrija no savas puses solot sagatavot savus vērtēšanas kritērijus, kuri pašvaldībām būs obligāti jāievēro. “To, ka pašlaik kāda novada daļa ir bez skolām, tik detalizēti neesam izpētījuši. Es personīgi,” teica I.Kristovska.
Vietējais deputāts Gunārs Ciglis komentēja – ja laikus būtu sakārtoti lauku ceļi, nebūtu problēmu šodien ātri un ērti izvadāt skolēnus pa skolām, lai bērniem nebūtu no rīta jāceļas nesamērīgi agri un ceļā uz skolu jāpavada daudzas stundas. Tieši šī nesakārtotība, kā uzskata G.Ciglis, ir iemesls, kāpēc vecāki saviem bērniem meklē citu, ērtāku, risinājumu, kas, savukārt, var izrādīties nelabvēlīgs Gulbenes novadam.
Latvijā kopumā ekonomiskie rādītāji uzlabojas, bet skolotāju algas šobrīd esot pat mazākas, nekā bijušas pirms kāda laika – pauda Gulbenes sākumskolas direktors Aivars Mednis. I.Kristovska sacīja, ka ministrija ir apstādinājusi savus būvprojektus, paredzot finanses novirzīt skolotāju algām. Izvērtēti iekšējie resursi. Nauda tiekot meklēta arī ārpusē. “Jāsaprot ir tas, ka ministrija ne vienu brīdi nav pret algu paaugstināšanu. Mēs saprotam, ka skolotājiem vajag šo algas pielikumu, arī šos 40 eiro. Kaut gan mums ir dati – Latvijā 87 procenti skolotāju saņem vairāk nekā 710 eiro,” teica I.Kristovska.
Stāķu pamatskolas direktore Diāna Šķēla gribēja zināt, kā mainīsies skolotāju algu modelis līdz ar kompetenču pieejas ieviešanu bērnu izglītības saturā. Skolotājam vajadzēšot vairāk laika, kas pavadīts sagatavošanās procesā! I.Kristovska pauda, ka “ir jābūt diferenciācijai starp skolotājiem, kas strādā visaugstākajā līmenī un kas – viszemākajā”. Tajā pašā laikā viņa atzina – vēl neesot līdz galam skaidrs, “kas būs beigās”. Bet tas esot I.Kristovskas personiskais viedoklis. Šajā mirklī gatava modeļa neesot, jo aktuālāk ministrijā ir izdomāt, kā dabūt 750 eiro skolotāja pamata algas nodrošināšanai, bet tikmēr “par pārējo varam tikai sapņot”. D.Šķēlas ieteikums – varbūt jādomā par skolēna darba dienas saīsināšanu skolā, lai mācību process būtu efektīvāks.

Galgauskā – saruna pie apaļā galda
Skolotāju istabā ne pārāk plašā lokā pirmdienas pēcpusdienā pedagogi un Galgauskas patrioti savā skolā sagaidīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus, lai izjautātu un izteiktu paši savas domas. Direktore Iveta Dzene prezentēja savu skolu, liekot just, ka ar to lepojas. I.Kristovska atkal taisnojās, kāpēc nav atbraukusi ministre. Kāda no skolotājām ievaicājās, kāpēc vispār ministrijas pārstāvji ir izvēlējušies apciemot tieši Galgauskas pamatskolu, par kuru ir zināms – tā tiks slēgta. I.Kristovska sacīja – ir vēlme dzirdēt vispārējo noskaņojumu. Turklāt ministriju interesē, kas notiks ar Galgauskas skolēniem un kas būs ar šīs skolas skolotājiem.
A.Šķēls pastāstīja – vairāk nekā puse skolēnu šeit nav vietējie, bet tiek pievesti vai piebrauc, piemēram, pat no Lejasciema. Arī skolotāji esot tādi, kuri piebrauc pasniegt stundas Galgauskas pamatskolā. Galgauskas pamatskolas skolēnu vecāki tikšot anketēti, lai noskaidrotu, kur viņi domā turpmāk sūtīt mācīties bērnus. Esot divi virzieni – Tirzas pamatskola vai Gulbenes virziens. Kāda skolotāja pauda bažas, vai nebūs tā, ka daļa bērnu vispār izvairīsies apmeklēt skolu. A.Šķēls sacīja, ka situācija tiek kontrolēta un novadā nav tādu bērnu, kuri neapmeklē skolu. Viņš arī teica, ka pašvaldība ir gatava domāt un veidot atbalsta personālu, lai palīdzētu jaunajos apstākļos skolā iejusties bērniem, kuriem ir kaut kādas grūtības.
Cita skolotāja sacīja, ka viņu aizskar divi momenti. Pirmkārt, tas, ka tiek pārmests – uz Galgausku brauc mācīties no Lejasciema. Tas drīzāk esot jāuzskata par komplimentu, jo te savu vietu atrod tie bērni, kuri pirms tam jau nomainījuši vairākas skolas, kurās nav varējuši iekļauties. Otrs moments – skolotāji piebrauc strādāt uz Galgausku. Tas vispār neesot nekāds arguments, ko var pārmest, jo šodien liela daļa cilvēku dzīvo vienā vietā un uz darbu brauc, mērojot attālumu.
Skolotāja Vita Kļaviņa pastāstīja savu pieredzi: “Es pirms dažiem gadiem strādāju K.Valdemāra pamatskolā. Pēc tās reorganizācijas biju spiesta meklēt darbu citur. Šobrīd braucu strādāt uz Jaunpiebalgas vidusskolu. Tur ir mana pamata darbavieta. Tas nozīmē, ka es katru nedēļu braucu 56 kilometrus uz vienu pusi un 56 kilometrus atpakaļ. Papildu darbavieta man ir Galgauskā.”
I.Kristovska pauda – tas ir izvēles jautājums, vai labs skolotājs paliek mājās vai izvēlas kalpot savam aicinājumam un atrod skolu, kurā turpināt strādāt un mācīt bērnus.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ministre neatbrauc, atsūta ierēdņus

Kategorijas