Medicīnas diagnoze – ārstu trūkums

2019. gada 22. marts 00:00

2981

Gulbenes novads ir starp tiem novadiem, kuros trūkst ģimenes ārstu. Nacionālais veselības dienests informē, ka valstī vajadzīgi vismaz 17 ģimenes ārsti. “Ģimenes ārstu prakses vietu skaits tiek noteikts pēc iedzīvotāju skaita, kāds ir novada teritorijā. Gulbenes pilsētā un Rankas pagastā ir pa vienai brīvai prakses vietai,” norāda dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča.

Spēj garantēt ārsta prakses pēctecību
Kā situāciju vērtē ģimenes ārste Dace Mūrniece, kuras prakse ir Tirzas pagastā? Viņas meita Līga tāpat kā pati Dace turpina ārstu dinastiju, pārņemot misiju – rūpes par pacientu veselību. Tāda pēctecība nav bieži sastopama, tomēr būtu vēlama.
Lai vecinātu ārstu specifisku zināšanu, pieredzes un informācijas nodošanu ģimenes ārstiem, kuri gatavojas atstāt savu praksi jaunajam speciālistam, sākta Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēta programma, kurā paredzēta atsevišķa kompensācija abiem ārstiem – gan ģimenes ārstam, kas nodod praksi, gan ģimenes ārstam, kas to pārņems un turpinās darbu.
D.Mūrniece, protams, vēl nedomā beigt praksi, bet ir svarīgi valstī rūpēties ne tikai par ģimenes ārstu, bet arī par citu medicīnas speciālistu nodrošināšanu. “Pašlaik Gulbenes novadā ir divi ģimenes ārstu rezidenti – viens pie dakteres Ievas Grīnšteines, otrs – pie manis. Tā ir mana meita Līga, kas beigusi Rīgas Stradiņa universitāti, kur apguva medicīnas programmu. Tas nozīmē, ka ir arī garantija, ka viņa atgriezīsies novadā, ja vien negadīsies kaut kas ārkārtējs. Tomēr nevar teikt, ka nav problēmas, kas ietekmē jauno ārstu nevēlēšanos strādāt laukos,” atzīst D.Mūrniece.
Lai veicinātu jauno ārstu došanos uz laukiem, pēdējos gados būtiski palielināts valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaits tieši ģimenes ārstiem. Turklāt ārstiem, kuri rezidentūras apmācību apgūst ārpus Rīgas, ir par 30 procentiem lielāks atalgojums. Tiesa, pašlaik medicīnu studējošie šo profesiju nav izvēlējušies tāpēc, ka tiek palielināta gan atalgojuma daļa, gan kapitācijas nauda, ko saņem ģimenes ārsti par reģistrēto pacientu skaitu.

Laukos vajadzīga laba infrastruktūra
D.Mūrnieces praksē nav pietiekama telpu nodrošinājuma. “Tiesa, varētu ekonomēt laiku, ja māsa strādātu ar datoru. Tomēr šādam ārsta apmeklējumam pietrūkst privātuma. Mūsu praksē šobrīd ir neatbilstoši darba apstākļi, jo būtu vajadzīga telpa personālam un rezidentam, kā arī jānodala procedūru telpa. Katrā ārsta praksē būtu vajadzīgi divi ārsta palīgi un reģistrators,” uzskata ārste.
Ir paredzēts doktorātam piešķirt vēl vienu telpu, kad Tirzas aprūpes nama iemītnieki tiks pārcelti uz Jaungulbenes “Alejām”. Par to vēl būs novada domes lēmums. “Prakses telpas nomāju no pašvaldības. Šķiet, tās ir vienīgās novadā, kas līdz šim nav ne reizi kapitāli remontētas. Vecās krāsnis nefunkcionē un netiek izmantotas, tāpēc būtu jānojauc, atbrīvojot vietu. Labi, ka līdz ar centrālapkures nodrošināšanu beidzot ir silts, bet gadu desmitiem te bija auksti,” skaidro ārste.
Viņa uzsver, ka lauku ārsta darbs un sadzīve ļoti atšķiras no apstākļiem pilsētā. Sevišķi būtiska ir ceļu infrastruktūras nesakārtotība, kuras dēļ tiek bojātas automašīnas, bet dažreiz vienkārši nav iespējams izbraukt pa pavasara šķīdonī izjukušo grants segumu. D.Mūrniece norāda, ka ceļu no Tirzas uz Gulbeni rudenī remontēja, daļu salaboja, bet pārējo pameta. Viens grāvis ir izrakts, otrs atstāts. “Acīmredzot uznāca ziema, bet ceru, ka tagad pavasarī darbi tiks turpināti, lai nebūtu apgrūtinātas gan mājas vizītes, gan pacientu nokļūšana pie ārsta,” pauž daktere.

Ģimenes ārsts nav dispečers
D.Mūrniece uzskata, ka valstī nav pamatota veselības aprūpes sistēma. Viņasprāt, veselības ministram būtu jābūt mediķim – praktiķim, lai saprastu, kas ir svarīgākais šajā nozarē. “Mums ir politiskā vadība, bet pietrūkst nozares speciālista zināšanu un saimnieciskas domāšanas. Tiesa, ministram ir padomnieki. Es arī būtu ar mieru par lielu naudu dot padomus, jo atbildību ne par tiem, ne arī par lēmumiem un to izpildi vai neizpildi neviens neprasa,” secina ārste. Viņa atzīst, ka lielais jaunu deputātu īpatsvars Saeimā ir gan labi, gan slikti. Diemžēl redzams, ka netiek turpināta iepriekš noteiktā veselības aprūpes pakalpojumu attīstība, arī reformas. Ārste secina, ka jaunie deputāti nesaskata problēmas, kādas var rasties, kad nebūs vairs Eiropas finansējuma, piemēram, autoceļu sakārtošanai vai subsīdijām lauksaimniekiem.
D.Mūrniece atzīst, ka valda uzskats - ģimenes ārsta darbs vairāk līdzinās dispečera pienākumu izpildei. “Ģimenes ārstam ir jāzina, ko iesākt ar pacientu – kādus izmeklējumus vai pārbaudes noteikt, bet pie speciālista tikt ir grūti. Pie visiem speciālistiem ir īsākas vai garākas rindas. Turklāt pacientam pie tiem ir jābrauc uz Balviem, Madonu, Valmieru vai Rīgu, kas daudziem rada problēmas,” akcentē ārste.
Ģimenes ārsta pienākums ir galvenokārt akūtu un hronisku saslimšanu ārstēšana un profilaktiskais darbs, kam diemžēl atliek maz laika. D.Mūrniece norāda, ka laukos vairāk izjūtams ārstu - speciālistu trūkums. Mazapdzīvotās vietās tiem nepietiek pacientu, tāpēc, par spīti iespējai būt mobiliem, speciālisti nevēlas braukt uz mazākiem reģionu centriem, kāda ir Gulbene.

Rūpējas par profilaktiskajām pārbaudēm
D.Mūrniece uzskata - lai ārsts būtu zinošs par savu pacientu veselību un tie varētu tikt pie ģimenes ārsta tad, kad tas ir nepieciešams, praksē nevajadzētu reģistrēt vairāk par 1500 pacientiem. Tāda ir viņas prakse. “Ja ir vairāk, tad būtu jāstrādā diviem ārstiem. Protams, praksei finansējums ir lielāks, ja ir vairāk pacientu. Kvalitātes prasības ģimenes ārstiem ir izpildāmas. Tomēr atzīšos – izpildu apmēram pusi no tām. Nevaru piespiest vakcinēties tās ģimenes, kurās uzskata, ka bērni nav jāpotē. Turklāt viņi ap sevi veido tādu kā nepotēšanās pretinieku loku. Mūsu brīvība ir tik liela, ka šķiet – varam atļauties visu, arī slimot ar infekcijas slimībām, kuras var beigties ar nāvi,” atzīst D.Mūrniece.
No difterijas, tāpat arī no stinguma krampjiem vai tuberkulozes var nomirt. Ārste veicina profilaktiskas krūts vēža pārbaudes, aicinot braukt mamogrāfu uz Tirzu un izsūtot uzaicinājumus uz pārbaudi ierasties noteiktā laikā. “Aizbraukt uz mamogrāfu Madonā vai Gulbenē noteikti ir sarežģītāk. Turklāt ne katram ir tādas iespējas, tāpēc pie mums divas reizes gadā atbrauc mamogrāfs. Tiklīdz kļūs siltāks, zvanīšu un pieteikšu atkal,” informē ārste.
Viņa uzsver, ka “zaļais koridors” ir laba iespēja saņemt apstiprinājumu ļaundabīgai saslimšanai, lai ārstēšanu uzsāktu laikus. D.Mūrnieces lielākais prieks un piepildījums ir redzēt izaugam veselīgu jauno paaudzi, kā arī vecākās paaudzes cilvēkus, kuri dzīvo garu mūžu. “Tad es redzu, ka mana darba dzīve turpinās. Jaunie ārsti ir ļoti izglītoti, tomēr nevar noliegt, ka problēmas būs, jo mēs visi paliekam vecāki. Ja novadā pēdējo gadu laikā darbu sāk viens vai divi jaunie ārsti, tas ne tikai nav pietiekami, bet ir satraucoši. Tas nozīmē, ka var pienākt brīdis, kad pietrūks primārās veselības aprūpes,” atzīst D.Mūrniece.

Jaunajiem speciālistiem nav motivācijas strādāt laukos

Līga Kozlovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja:
- Kopš pērnā gada maija Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums ir pieejams, lai motivētu ģimenes ārstus doties strādāt uz reģioniem. Tomēr šis finansējums ir nepietiekams, lai būtu vēlme un iespējas uzsākt praksi laukos. To ir izmantojuši tikai daži jaunie ģimenes ārsti. Vienreizēja pārcelšanās kompensācija ir paredzēta par darbu reģionos, kā arī ikmēneša uzturēšanās izmaksu kompensācija uz laiku līdz 24 mēnešiem. Uzturlīdzekļi ir noteikti 200 eiro mēnesī divus gadus, bet ar tādu naudu nepietiek, lai īrētu dzīvokli, segtu komunālos maksājumus un nodrošinātu iztiku. Pārcelšanās kompensācija noteikta 5 minimālo algu apmērā. Ja jaunais ģimenes ārsts strādā praksē, kuru ir pārņēmis no vecākā kolēģa, tad divus mēnešus var saņemt ārsta vidējo algu – apmēram 1100 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Tāds nodrošinājums jaunajiem ārstiem šķiet nestabils. Savukārt savu praksi atstājušajam ģimenes ārstam ir paredzēts kompensēt daļu ieguldījumu, kas ir investēti praksē daudzos darba gados. Kompensācija ir noteikta 50 procenti no kapitācijas naudas. Ja kapitācijas nauda ir 1400 eiro, tad var saņemt 700 eiro, ko reizina ar 3. Lai iekārtotu praksi, ir vajadzīgi vismaz 8000 līdz 10 000 eiro. Tas nozīmē, ka ieguldīts ir daudz vairāk, nekā iespējams saņemt kompensācijā. Varētu saprast, ja tiktu kompensēti 50 procenti no pēdējā gada ienākumiem. Tad ģimenes ārsti varētu aiziet pensijā ar mierīgu sirdi, dodot vietu jaunajiem. Taču ar pašreizējiem nosacījumiem viņi nav ieinteresēti to darīt.
Divas trešdaļas no ģimenes ārstiem ir pirmspensijas un pensijas vecumā, apmēram 380 ir pensijas vecumā, turklāt vairāk nekā 80 ģimenes ārsti ir vecāki par 70 gadiem. Ja viņi visi pēkšņi aizietu pensijā, tad gandrīz 500 000 iedzīvotāju paliktu bez primārās veselības aprūpes.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Medicīnas diagnoze – ārstu trūkums

Kategorijas