Direktore sagatavojusi jaunu muzeja nolikumu

2019. gada 22. marts 00:00

2265

Direktore sagatavojusi jaunu muzeja nolikumu

Panākt savstarpēju saprašanos ar novada deputātiem tā arī neizdevās Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktorei Valdai Vorzai, kura 20.martā prezentēja muzeja jauno nolikumu.
Deputāts Anatolijs Savickis, kurš vadīja izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdi, deva iespēju izteikties visiem. Izvērsās principiāla un kritiska domu apmaiņa. Beigās neviens no komitejas locekļiem nenobalsoja par muzeja jaunā nolikuma projekta virzīšanu apstiprināšanai tuvākajā domes sēdē.
Deputāte Lāsma Gabdulļina izteica visu klātesošo viedokli: “Neesam jau mēs pret muzeju. Bet laiki mainās.” Viņa pārmeta muzejam milzīgās izmaksas. Deputāte Edīte Kanaviņa sacīja, ka vēlētos saprast muzeja efektivitātes vērtējumu salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem muzejiem. A.Savickis rezumēja, ka muzejs “pārlieku darbojas atrauti no pašvaldības kā tādas, no tās uzstādījumiem”. “Mums ir jāsāk ar to, kas ir funkciju audits. Tas ir jāizdara visās pašvaldības iestādēs. Muzejs būs viens no pirmajiem, kur tas ir jādara. Un tad ir jārunā par nolikuma maiņu, par struktūru un visu pārējo.”

Kašķis kolektīvā vai kadru maiņas vajadzība?
Deputāti bija arī liecinieki muzeja krājuma nodaļas vadītājas Zanes Bisenieces pārmetumiem V.Vorzai saistībā ar viņas ieceri iestādes struktūrā likvidēt krājuma nodaļu un vispār no trim nodaļām atstāt tikai vienu – sabiedrisko attiecību nodaļu. Z.Biseniece arī publiski pauda, ka vēl nav saņēmusi atbildi uz savu oficiāli nosūtīto vēstuli.
Jau pēc sēdes “Dzirkstelei” viņa sacīja, ka komentārus nesniegs. Uz komitejas sēdi esot nākusi pēc savas iniciatīvas, uzzinot par darba kārtību no pašvaldības publiskotās informācijas. “Es biju, jo mani tas vienkārši interesēja un jautājums saistās ar muzeja krājuma nodaļu,” atzina Z.Biseniece. Uz jautājumu, vai viņas darbavieta muzejā ir apdraudēta, Z.Biseniece atbildēja: “Droši vien, ja jau samazina (krājuma nodaļu – red.).” Kā arī piebilda, ka muzeja direktorei un pašvaldības izpilddirektorei Gunai Švikai “ir tiesības sastādīt darbinieku sarakstu”. Esot novada pašvaldības rīkojums, kurā ieteikts īpašu uzmanību pievērst trim slodzēm muzeja darbinieku štatu sarakstā.
V.Vorza deputātiem skaidroja: “Es esmu ļoti daudz pārmetumu saņēmusi par to, ka absolūti nav, kur izvietot krājumu.” Tas esot ierakstīts arī muzeja akreditācijas dokumentā. “Tur uzsvērts, ka krājuma komplektēšanai ir jābūt mērķtiecīgai, sistemātiskai “nevis skaita pēc un nevis novietošanai plauktā, bet veidojot kolekcijas, pētot un popularizējot šo krājumu,” sacīja V.Vorza, akcentēdama zinātniskā darba nepieciešamību muzejā. Direktore arī uzsvēra: “Muzejā notiek vispārēja reorganizācija. Tā skar ne tikai krājuma nodaļu.”
Deputāts Valtis Krauklis komitejas sēdē sacīja, ka nolikuma projektā, iepazīstoties ar tekstu, “salasījis” iecerētās štata vienības – krājuma glabātājs, vēsturnieks, komunikāciju nodaļas darbinieki (nezināms skaits). Pēc V.Kraukļa domām, trūkst pielikuma, kur būtu uzskatāmi redzams, kāda būs muzeja struktūra, cik un kādi būs darbinieki un viņu pienākumi.
V.Vorza solīja to ņemt vērā. Viņa informēja, ka līdz marta beigām paredzēts izveidot muzeja jauno amatu sarakstu, lai virzītu to apstiprināšanai. Paredzēta esot darbinieku skaita samazināšana. Amatu apraksti tikšot gatavoti, jo tie ir darba līgumu neatņemama sastāvdaļa – pauda V.Vorza.

Muzejs var būt bibliotēkas struktūrvienība?
Deputāte Guna Pūcīte pauda viedokli par muzeju: “Vai šāda patstāvīga iestāde vispār ir vajadzīga?” Viņa uzskata, ka muzeja uzdevums nav tikai vākt un saglabāt krājumu. Finanšu taupīšanas nolūkā muzejs, iespējams, varētu kļūt par kādas citas pašvaldības iestādes, piemēram, novada bibliotēkas vai pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs”, struktūrvienību. Deputāte akcentēja, ka no muzeja finansējuma šim gadam - 195 539 eiro – 80 procenti ir paredzēti darbinieku algām. G.Pūcīte pauda, ka neapšauba muzeja veikumu, bet uzskata, ka ir jāiet tālāk moderno tehnoloģiju ieviešanā, radot cilvēku interesi par muzeju. Par to, ka šī interese varētu būt lielāka, liecina fakts – plānotie muzeja ieņēmumi šogad ir vien 1400 eiro.
Arī citi deputāti bija vienisprātis un izteica piedāvājumu, ka muzejs varētu vēl ar kādu citu pašvaldības iestādi apvienot kaut vai trīs funkciju nodrošināšanu: kasieris, lietvedis, sabiedriskās attiecības.
V.Vorza to noraidīja. Muzejiem ir pašiem savs likums, kas nosaka – tās ir atsevišķas iestādes un nevar būt struktūrvienības. Turklāt katrs muzejs ir savas pašvaldības vizītkarte - teica V.Vorza. Viņa pauda – pasaules un citu Latvijas novadu prakse liecina, ka muzeji arvien vairāk pāriet uz piedāvājumu apmeklēt muzeju par brīvu. Viņa akcentēja, ka muzejs nekad nevar būt pelnošs. Viņa uzsvēra, ka muzejos mūsdienīgas ekspozīcijas izmaksā ļoti dārgi.
Gulbenes novada pašvaldības savam muzejam nodrošinātais finansējums nav tik liels kā, piemēram, Valmierā, kur prožektoriem vien var atļauties iztērēt 60 000 eiro, bet ekspozīciju veidošanai – 600 000 eiro. Diezgan lielas esot apkures, komunālo pakalpojumu, elektrības izmaksas. Tomēr muzejs atrod savā budžetā līdzekļus arī krājuma palielināšanai. Liels pienesums ir dalība projektos ar līdzekļu piesaisti no malas.

Muzejam 2018.gadā - 25 000 apmeklējumu
V.Vorza vairākkārt pieminēja, ka muzejam ir trīs ēkas, klēti ar tur izvietoto ekspozīciju ieskaitot. Kad būšot pabeigts Sarkanās pils remonts, muzejs pārcelšoties uz turieni, bet oranžērija (pašreiz galvenā muzeja ēka) tikšot izmantota krājuma glabāšanai. Ceturtā muzeja ēka ar atsevišķu ekspozīciju būs Stāmerienas pilī pēc rekonstrukcijas pabeigšanas.
“Būs jābūt zāļu uzraugiem, gidiem un speciālistam darbam ar sabiedrību,” teica direktore. Svarīgi būšot nodrošināt eksponēto priekšmetu drošību.
Viņa akcentēja, ka muzejs ir labi vērtēts ne tikai akreditācijā, bet arī saistībā ar festivāla “Divi Jūliji” organizēšanu pagājušajā gadā. V.Vorza arī pauda, ka muzejam pagājušajā gadā bijuši 25 000 apmeklējumu.
Šis skaitlis radīja ažiotāžu deputātu starpā. L.Gabdulļina tūlīt izrēķināja, ka tas nozīmē – vidēji dienā muzeju apmeklējusi 68 cilvēki.
V.Vorza ieviesa skaidrību, ka tā nevar apgalvot. Termins “apmeklējumi” esot attiecināms uz informācijas ieguvi muzejā. Un tas var notikt dažādos veidos. Ja muzejā ir vairākas ekspozīcijas, tad katra apskate skaitās atsevišķs apmeklējums.
Šāds skaidrojums mudināja deputātus savstarpēji sasmaidīties. Deputāts Normunds Mazūrs teica, ka “atskaitei tas der, mums - neder”. “Mūs interesē cilvēki, pienesums,” viņš teica.

Fakti
◆ Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā šobrīd spēkā ir 2017.gada 25.maija domes sēdē apstiprinātais nolikums.

◆ Saskaņā ar muzeja nolikumu pašlaik tam ir trīs nodaļas: krājuma nodaļa, vēstures nodaļa, mākslas un komunikācijas nodaļa.

◆ Muzejam ir sava mājaslapa “www.gulbenesmuzejs.lv”.

◆ Muzejs akreditēts līdz 2022.gada 9.oktobrim.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Direktore sagatavojusi jaunu muzeja nolikumu

Kategorijas