Vai pašvaldības drīkst publiskot dzimušo un mirušo personu vārdus?

2019. gada 22. marts 00:00

Kas jāņem vērā par personas datu izmantošanu un izpaušanu? Kopš stājusies spēkā Datu aizsardzības regula, pašvaldību informatīvajos izdevumos joprojām pastāv atšķirības. Proti, ir pašvaldības, kas raksta par piedzimšanas un miršanas faktiem, laulībām anonīmi, citas – min jaundzimušo vārdus, vecāku vārdus un uzvārdus, raksta, kas ar ko apprecējies un kurš iedzīvotājs reģistrēts kā miris. Kāpēc tā? Atbild Datu valsts inspekcijas speciālisti.

Jāizmanto godprātīgi
Inspekcija norāda, ka masu informācijas līdzeklis tās izplatīšanu nevar pamatot tikai ar žurnālistikas vajadzībām. Ja šo vajadzību ietvaros papildus tiek apstrādāti fizisko personu dati, apstrādei ir jābūt godprātīgai un likumīgai. Turklāt personas dati jāapstrādā tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā, pirms tam veicot interešu izvērtējumu. Proti, vai fizisko personu datu apstrāde jeb iejaukšanās personas privātajā dzīvē ir samērīga attiecībā uz to pienesumu, ko masu medijs ir vēlējies pienest sabiedrībā, kā arī vai pienesumu sabiedrībai nevar realizēt fizisko personu mazāk aizskarošos veidos, piemēram, neapstrādājot fizisko personu datus vispār.

Ievērot tiesiskos pamatus
Žurnālistika ir uzskatāma par vārda brīvības izpausmi, taču tās izmantošanai veidos, kas aizskar citu personu pamattiesības, jābūt pamatotai ar pienesumu sabiedriski nozīmīgā jautājumā. Ja konkrētā personas datu apstrāde neatbilst regulas 6. pantā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem šādai rīcībai, uzskatāms, ka personas datu apstrāde ir veikta prettiesiski. Regulā minētie tiesiskie pamati ir: piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, interešu aizsardzība, trešās personas interešu ievērošana.
Par personas datu apstrādi ir atbildīgs pārzinis – fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus (regulas 4. panta 7. punkts). Līdz ar to inspekcija norāda, ka par personas datu apstrādes atbilstību Regulas 6. pantam atbildīga ir izdevējiestāde, arī pašvaldība.

Minēt vārdus – izvēle
Papildus inspekcija norāda, ka regula nav par aizliegumu apstrādāt personas datus, bet par tiesisku personas datu apstrādi, kur liela nozīme tiek piešķirta datu subjekta tiesībām kontrolēt savu datu izmantošanu. Ievērojot minēto, neveicot analīzi par konkrētiem publicēšanas faktiem, par apstākļiem, uz kāda tiesiskā pamata pašvaldība ir publicējusi attiecīgo informāciju, ir apgrūtinoši sniegt viedokli, vai konkrētās pašvaldības prakse ir vai nav atbilstoša regulas prasībām. Vienlaikus var būt situācijas, ka viena pašvaldība sazinās ar tām personām, par kurām ir plānots publicēt informāciju, un saņem piekrišanu publicēšanas faktam, savukārt cita pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu atteikties no šāda veida informācijas publicēšanas. Attiecīgajā situācijā pašvaldība kā pārzinis pieņem lēmumu, vai tā vēlas šāda veida publikācijas vai tomēr ne, kā arī atbild par regulas 6. panta tiesiskā pamata atbilstīgu piemērošanu.
Vēl par jaundzimušo datu publicēšanu norādāms, ka, saskaņā ar Civillikuma 177. pantu, līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā un nepilngadība personām turpinās tik ilgi, kamēr tās sasniedz 18 gadu vecumu (Civillikuma 219. pants).
Ievērojot, ka dažas pašvaldības savos izdevumos publicē informāciju par attiecīgā novada administratīvajā teritorijā attiecīgajā mēnesī mirušo iedzīvotāju dzimšanas un miršanas datiem, inspekcija norāda, ka regulas 4. panta 1. punkts nosaka: personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku (dzīvu) personu. Tādējādi informācijai, kas attiecas uz mirušām personām, netiek piemērota regula. Regulas 27. apsvērums: šo regulu nepiemēro mirušu personu personas datiem. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus par mirušu personu personas datu apstrādi. Datu valsts inspekcijas kompetence nav attiecināma uz mirušu personu datu apstrādes uzraudzību. Tomēr atsevišķos gadījumos, ja no publicētās informācijas ir iespējams identificēt dzīvu personu, tad mirušā dati var būt netieši aizsargājami.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai pašvaldības drīkst publiskot dzimušo un mirušo personu vārdus?

Kategorijas