Atceras Latvijas vēstures tumšāko lappusi

2019. gada 26. marts 00:00

104

Atceras Latvijas vēstures tumšāko lappusi

25.marts - viena no sāpīgajām dienām, kad notika latviešu tautas iznīcināšana. Vakar Gulbenes dzelzceļa stacijā pie politiski represēto piemiņas akmens dažādu paaudžu aptuveni simts iedzīvotāji ar kopīgu Latvijas valsts himnas dziedāšanu godināja upuru piemiņu, nolika ziedus, aizdedzināja sveces un kavējās atmiņās.
Skolotāja, izglītojošā un interaktīvā centra “Dzelzceļš un Tvaiks” vadītāja Simona Sniķe piemiņas pasākumā uzsvēra, ka 1949.gada 25.marts ir diena, ko vēl pēc 70 gadiem Latvijas iedzīvotāji atminas ar sāpēm. Tā ir diena, kurā tika dzēsta 43 000 cilvēku iespēja turpināt dzīt saknes Latvijas zemē. “Pagātne var kļūt ne vien par smagu rungu, ar kuru dzīt zemē tautas pašapziņu, vairojot upura tēlu, bet rūgta pieredze, kas nododama nākamajām paaudzēm, lai tā nezaudētu modrību, aizstāvot vērtību, ko kādreiz sveša vara centās iznīcināt. 1949.gada 25.marts ir Latvijas vēstures tumšākā lappuse, kuras skaudro vēstījumu, lai kā arī to gribētos, aizmirst nevaram atļauties,” teica S.Sniķe.
Savā uzrunā viņa atgādināja, ka nodarītā ļaunuma sekas ir smeldzīgi jūtamas vēl šodien, jo aizveda ne tikai cilvēkus. Lopu vagonos iekrāva un uz svešu zemi nebūtībā aizsūtīja vairāku paaudžu garumā uzkrātās zināšanas, uzņēmību, paraugu un priekšzīmi nākamajām paaudzēm, kas izšķīda un gāja bojā Sibīrijas bargajos klimata apstākļos. “Melnā lente pie Latvijas karoga nav vien skumjš apliecinājums tautas pagātnes pazemojumiem un aizvainojumam. Tā var kalpot kā atgādinājums par vērtībām, kādas aizstāvēja mūsu vecvecāki un kuras sveša vara tik ļoti pūlējās iznīcināt. Lai tā ir pamats spītam pierādīt sev un citiem, ka noziedzīgās represijas nav iznīcinājušas mūsu senču godaprātu un apņēmību,” teica S.Sniķe.
Arī Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs atgādināja, ka pirms 70 gadiem Latvija piedzīvoja nežēlīgus notikumus, pirms 70 gadiem cieta bērni, pieaugušie un sirmgalvji. Viņš uzsvēra, ka mūsu pienākums ir stāstīt nākamajām paaudzēm par šo skaudro notikumu. “Lai mēs kā pirms 70 gadiem nepazaudētu gudrākos inteliģences pārstāvjus, labākos saimniekus, kas domāja par Latvijas attīstību, ir jābūt gudriem un jādraudzējas ar tām valstīm, kas ciena cilvēku un cilvēciskās vērtības,” teica N.Audzišs.
Piemiņas pasākumu apmeklēja arī pedagogi kopā ar skolēniem. Gulbenes 2.vidusskolas vēstures skolotāja Aivija Grīnberga, kura uz atceres pasākumu atnāca kopā ar jauniešiem, “Dzirkstelei” atzina, ka ir svarīgi atnākt, lai jaunieši pārmantotu apziņu, ka mums ir jāpiemin gan tie cilvēki, kas ir cīnījušies, gan tie, kuru dzīves izpostīja totalitārais režīms un kuri nespēja pretoties. “Šie cilvēki, mūsu jaunieši, ir brīvi, un viņiem ir jāapzinās, ka vislielākā vērtība ir brīvība,” uzsvēra A.Grīnberga.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atceras Latvijas vēstures tumšāko lappusi

Kategorijas