Izvēle - par labu viesstrādniekiem?

2019. gada 26. marts 00:00

3169

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotie dati liecina, ka Latvijā nodarbinātībā iesaistīto ārzemnieku skaits strauji palielinās. Acīmredzot par viesstrādnieku skaitu Gulbenes novadā to nevar teikt. Tomēr skaidru atbildi par tendencēm neizdodas saņemt, jo tādas informācijas nav ne pašvaldībai, ne Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Trūkst informācijas par viesstrādniekiem
“Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Gulbenes nodaļā nekādu statistiku par viesstrādniekiem neveido. Novadā viesstrādnieku, manuprāt, ir maz - tikai daži. Tomēr saskaitīt ir grūti, jo uzņēmumi viesstrādniekiem uzturēšanās atļaujas var formēt jebkurā dienesta nodaļā. Personu lietas atrodas Rīgā, tāpēc mēs viesstrādnieku skaitu nezinām. Protams, tas palielinās, jo vēl nesen tādu te nebija neviena. Tagad viesstrādnieki tiek izmantoti galvenokārt būvniecībā un starptautiskajos pārvadājumos,” informē PMLP Gulbenes nodaļas vadītāja Aija Cimdiņa.
Viņa skaidro, ka noteikumi viesstrādnieku nodarbinātībai ir stingri. Vispirms ir jāpiesaka vakance uz vajadzīgo amatu Nodarbinātības valsts aģentūrā, turklāt paredzot algu ne mazāku kā 926 eiro mēnesī. Ir jāiesniedz dokuments par viesstrādnieka kvalifikāciju (izglītības vai vismaz trīs gadu darba pieredzes dokuments noteiktā profesijā). Turklāt uzņēmums, kas nodarbina viesstrādniekus, nedrīkst būt parādā valstij.
Televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” atklāja, kā tiek apieti šie nosacījumi. Acīmredzot tas notiek arī Gulbenes novadā, jo ir tikai neoficiāla informācija, ka kaut kur strādā ārzemnieki, taču neviens nevēlas par to runāt atklāti.

Perspektīvā fermās strādās roboti
Galgauskas pagasta zemnieku saimniecībā “Lācīši” darbu sākuši vairāki viesstrādnieki no Ukrainas, liecina neoficiāla informācija. Par nodomu ievest viesstrādniekus televīzijā informēja saimniecības īpašnieks Gints Gžibovskis. Tas nozīmē, ka ir paredzēts izpildīt visas prasības un nosacījumus, kādi ir paredzēti viesstrādnieku nodarbināšanai. Arvien vairāk arī laukos tiek spriests par robotu izmantošanu, lai nevajadzētu karot ar strādniekiem, kuri neprot vai nevēlas strādāt godprātīgi. Tāda iecere ir arī “Lācīšu” saimniekiem, paredzot modernizēt slaucamo govju fermu ar robotiem. Vai līdz ar robotizāciju izzudīs mazkvalificēts darbaspēks, par to domas dalās.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes Piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis norāda, ka darbaspēka trūkums piena lopkopības saimniecības mudina modernizēties. “Tendence, kas jūtama arvien vairāk, ir robotu iegāde. Lielās saimniecībās domā par to, kā ražošanas procesu nodrošināt, pēc iespējas mazāk izmantojot roku darbu,” uzsver G.Gūtmanis. Viņš uzskata, ka nevajag ievest darbaspēku. Tomēr atzīst, ka ir nozares, kurās šādi īslaicīgi risinājumi ir nepieciešami.

Zemnieku saimniecībā grūti atrast lopkopēju
Stradu pagasta zemnieku saimniecības “Dālderi” fermā jau četrus gadus strādā rumānis Georgijs Otra, kuru gan nevar uzskatīt par viesstrādnieku. Ar viņa darbu ir apmierināts saimniecības īpašnieks Aigars Malcāns. “Latvieši negrib strādāt,” secina A.Malcāns. Viņš salīdzina, ka ir liels skaits bezdarbnieku, tomēr strādniekus lauksaimniecībā atrast ir grūti. “Manuprāt, nav pareiza valsts politika. Bezdarbniekiem būtu jāapgūst profesijas, kādas ir vairāk pieprasītas. Nav vērts beigt četras augstskolas, iegūt diplomus un kļūt par bezdarbniekiem,” uzskata A.Malcāns. Viņš šaubās, ka tagad šurp varētu braukt strādnieki no Rumānijas. No šīs valsts tāpat kā no Latvijas tagad dodas galvenokārt uz bagātākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Turklāt konkurence radot nelabvēlīgus apstākļus mūsu valsts iedzīvotājiem, jo rumāņi esot gatavi strādāt par mazāku samaksu.
“Godīgi sakot, ne visi ārzemnieki ir labi strādnieki. Tāpēc man būtu bail ņemt tos darbā. Ar Georgiju man ir laimējies, taču tā vienmēr ir kā spēle – vinnēsi vai zaudēsi,” secina zemnieks. Viņam kopš padomju varas gadiem izveidojies priekšstats, ka ukraiņi ir labi ravētāji, bet baltkrievi vairāk piemēroti celtniecībā. A.Malcāns atzīst, ka nelaime ir tā, ka vietējiem trūkst motivācijas strādāt. Viņa saimniecībā slaucēja no Balvu novada nostrādājusi tikai trīs dienas, jo darbs fermā viņai šķita pārāk smags.
“Valstī vajadzētu izbeigt bardaku, ka var saņemt pabalstus un nestrādāt, ka jauni vīrieši paliek valstij parādā, jo uzturlīdzekļus bērniem viņi nemaksā,” uzskata Aigars. Viņaprāt, vecākā paaudze, kas ir iemācījusies strādāt, zaudē darbspējas, turpretim jaunajai paaudzei ir lielas prasības nopelnīt, bet darbu bieži vien neprot vai arī nevēlas strādāt.
Viņa saimniecībā kopā ar telēm ir apmēram 200 lopu ganāmpulks. Govis slauc trīs slaucēji, ir arī citi strādnieki, un visiem ir labas algas. “Turklāt neviens nav pārstrādājies,” saka A.Malcāns.

Vieglāk ir iztikt ar pabalstiem
Lai gan vairāk roku darba prasa bioloģiskā lauksaimniecība, Stāmerienas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Priednieki” īpašnieks Mārtiņš Upāns atzīst, ka viņam nav vajadzības meklēt viesstrādniekus. Tomēr pieļauj, ka citiem tie varētu būt nepieciešami sevišķi sezonas lauku darbos. Viņš uzskata, ka par minimālo algu, protams, reti kurš ir gatavs strādāt. Savukārt lielu algu spēj maksāt ne katrs zemnieks, it sevišķi, ja tiek veikts mazkvalificēts darbs vai arī darbs ir nepilnu dienu.
Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes konsultāciju biroja vadītāja Inga Freimane norāda, ka daudzi izvēlas vieglāko ceļu – saņemt bezdarbnieka pabalstu. Kā piemēru viņa min ģimeni, kas pārtiek no bērnu pabalstiem. “Sieviete ar 3-4 bērnu tēvu dzīvo nereģistrētā laulībā. Valsts maksā uzturlīdzekļus, bet tēvs oficiāli strādāt nevēlas, jo tad viņam būtu jāmaksā alimenti. Protams, šī ģimene tāda nav vienīgā. Kamēr bērni ir mazi, ar pabalstiem acīmredzot pietiek,” spriež I.Freimane.
Gadu gaitā ir izveidojusies profesionālu bezdarbnieku paaudze, no kuras daudzi acīmredzot vairs nekad nestrādās, lai arī kādus kursus un mācības tiem organizētu. “Šiem cilvēkiem ir zemas prasības, tāpēc ar pabalstiem viņi var iztikt. Turklāt nereti izbrīnu rada, ka tiek piedāvātas mācības tādās profesijās, kurās darbinieki diez vai ir pieprasīti. Piemēram, bezdarbniekiem bija kursi, kuros sagatavo biroja administratorus. Tajos iesaistījās sievietes pirmspensijas vecumā. Kurā birojā viņas strādās, turklāt tad, ja ir nepieciešamas ne tikai datora prasmes, bet arī angļu valodas zināšanas? Mūsu centrā viņas iziet praksi, bet tā, manuprāt, ir pilnīgi bezjēdzīga līdzekļu tērēšana,” atzīst I.Freimane.

Nerīko kursus pieprasītākajām profesijām
Nodarbinātības valsts aģentūras Balvu filiāles vadītāja Sandra Kindzule informē, ka apmācību jomas, izglītības programmas, profesijas, kuras var apgūt bezdarbnieki, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem izvēlas Labklājības ministrijas izveidota komisija. Pagājušajā gadā aģentūras Gulbenes filiālē reģistrētie bezdarbnieki (7 līdz 14) apguvuši lietveža, pavāra palīga, konditora palīga, apdares darbu strādnieka, lokmetinātāja zināšanas, kā arī sociālās aprūpes, projekta vadības un mazā biznesa organizatora prasmes. Pa vienam bezdarbniekam guvuši praktiskas iemaņas pie darba devējiem, iepazīstot lauksaimniecības organizatora, vizuālās reklāmas dizaina speciālista, gaļas kulināra, motorzāģa operatora, alus, vīna un citu dzērienu ražošanas iekārtu operatora darbu. Savukārt brīvo vakanču saraksts liecina, ka visvairāk vajadzīgi ir ceha strādnieki (43), kokapstrādes iekārtu operatori (29), būvstrādnieki (28), palīgstrādnieki, mežstrādnieki, ēku celtnieki, arī šuvējas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izvēle - par labu viesstrādniekiem?

Kategorijas