Jāatceras traģiskākās lappuses mūsu novada vēsturē

2019. gada 26. marts 00:00

764

Jāatceras traģiskākās lappuses mūsu novada vēsturē

Kad 2007.gadā sēdēju arhīvā, studējot sava vectēva Jāņa Graša izsūtīšanas lietu, bija ļoti neomulīgi. Šķirstot apdzeltējošos dokumentus, kur MVD nelieši izlēma cilvēku likteņus, padomāju: vai tiešām viņi ticēja, ka, izsūtot cilvēkus, tiek bruģēts ceļš uz gaišo komunisma nākotni? Bet kas pārsteidza dokumentos: visi parakstītāji norādīja tikai savu uzvārdus bez vārda iniciāļiem; varbūt nojauta, ka tā viņus nākotnē būs grūtāk identificēt…
Manu vectēvu kopā ar ģimeni – sievu Liliju Grasi un meitu Maiju Grasi - izsūtīja 1949.gada 25.martā kopā ar citiem likteņa brāļiem no Gulbenes stacijas ar ešelonu Nr. 97321. Ešelonam kopā bija 64 vagoni, atskaitēs numerācija sākas no 3.vagona; acīmredzot pirmajos divos vagonos izvietojās pavadošie MVD darbinieki. Grašu ģimene kopā ar Puzukiem, Otvariem, Žīguriem un citiem bija iekrauta (lietoju MVD lietoto terminoloģiju) 13.vagonā. Bezmaksas ceļojums beidzās Sivaku stacijā Tigdas rajonā 1949.gada 17.aprīlī. Latvijas Valsts arhīva lietas (Fonds Nr. 1894, apraksts Nr. 3, lieta Nr. 2) 98.lapā ir atrodama atskaite par visiem ešelonā deportētajiem cilvēkiem. Šo ar roku rakstīto aktu nocitēšu, pilnībā saglabājot oriģinālo MVD izteikšanās stilu; atsevišķas vietas bija neskaidras, tāpēc atvainojos par iespējamajām kļūdām uzvārdos un vietvārdos.

“Akts
Amūras apgabals, Tigdas rajons, Sivaku st., 1949.gada 17.aprīlī
Mēs, zemāk parakstījušies ešelona Nr. 97321 priekšnieks Dibins un Amūras apgabala MVD pārstāvis vecākais leitnants Dvojenko ar Amūras apgabala MVD pilnvarotā pārstāvja leitnanta Kļujeva piedalīšanos, šajā datumā veicām izsūtīto pieņemšanu un nodošanu, kas ieradušies no PieBaltijas (Latvijas PSR) uz specnometinājumu Amūras apgabala Tigdas rajonā, pie tam pirmais nodeva, bet otrais pieņēma:
1. Kopā izsūtītas 445 ģimenes, 1343 cilvēki, tajā skaitā vīrieši – 379, sievietes - 619, bērni - 345.
2. Ešelona saraksti pieņemti (uz 39 lapām), kuros ietvertas 445 ģimenes, 1343 cilvēki, tajā skaitā vīrieši - 379, sievietes - 619, bērni - 345.
Bez šī skaita kopējā skaita 1343 cilvēku apmērā: atbrīvoti iekraušanas laikā Latvijas dzelzceļa Gulbenes stacijā 9 cilvēki. To skaitā (nesalasāmi – visticamāk, Rozēni – autora piezīme) - 6 cilvēki, Zamuru ģimene - 2 cilvēki un Šakalova (visai neskaidri – autora piezīme); nomira un izņemti ceļā - 4 cilvēki, nodoti slimi –
1 cilvēks, kuri ešelona sarakstā nav iekļauti.
Dokumenti par 3 ģimeņu atbrīvošanu iekraušanas laikā, 4 akti par cilvēku nāvi un viena slimnieka nodošanu tiek pievienoti šim aktam uz 12 lappusēm. Ešelona ceļā no ešelona Nr. 97320 tika pieņemta pusaudze – meitene Sniedze, kura ir 1343 cilvēku skaitā.
Tādējādi ešelonā Nr. 97321 iekraušanas sākumā bija 1356 cilvēki.
Ceļa laikā aizbēgušo vai no vilciena atpalikušo nebija.
Pieņemtas izziņas par ģimenēm - 447 gabali (divas no tām par atbrīvotajām ģimenēm), vagonu saraksti – 58 gabali uz 58 lappusēm ar MVD priekšnieku parakstiem par pārvietoto personu pieņemšanu izkraušanas stacijās Gonta (visai neskaidri – autora piezīme), Tigda, Ušumuna (visai neskaidri – autora piezīme) un Sivaki un pārvietoto personu pieņemšanas akti jau augšminētajās stacijās un 3 akti par ceļošanas aprakstu.
Par to arī sastādīts šis akts.
Nodeva: ešelona Nr. 97321 priekšnieks apakšpulkvedis Dibins
Pieņēma: Amūras apgabala MVD pārvaldes pārstāvis Dvojenko
Piedalījās: Amūras apgabala MVD pārvaldes pilnvarotais Kļujevs”
Par ko tad izsūtīja manu vectēvu? Oficiālais pamatojums – kulaks. Vai tiešām cilvēku ar 6 govīm, 2 zirgiem un 1 cūku var nosaukt par kulaku? Alūksnes MVD daļas neliešu safabricētajā lietā gan tiek norādīts, ka vectēvam bija 16 govis, 4 zirgi un 9 cūkas (šīs 1949.gada 20.februārī sastādītās viltotās izziņas autoru nevar identificēt). Jau vēlāk, kad sākās lūgumi par atgriešanos no Sibīrijas 1955.gadā, Gulbenes rajona darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komiteja norādīja patieso mājlopu skaitu Lejasciema pagasta “Salmaņos” 1939.gadā. Lēmumu par Jāņa Graša ģimenes izsūtīšanu pieņēma Valsts drošības ministrijas majors Vinogradovs N.I. 1949.gada 3.martā, un to apstiprināja bēdīgi slavenais Valsts drošības ministrijas ģenerālmajors Noviks 1949.gada 4.martā.
Jau pēc Staļina nāves trīs reizes tika iesniegts lūgums ļaut atgriezties uz dzīvi Latvijā, bet trīs reizes tika saņemts noraidījums. Neklātienē, un droši vien pēc nāves, pateicos Arvīdam Jēgeram Teodora dēlam (tobrīd dzīvoja Stāmerienā, “Ezernieku” mājās), kurš spēja pārliecināt PSRS varas iestādes par mana vectēva un viņa ģimenes locekļu atgriešanos Latvijā. Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis un Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldnieks J.Kacens 1956.gadā parakstīja lēmumu par atļauju atgriezties 1956.gada 6.februārī.
Šogad aprit 70 gadi, kopš mēs pieminam 1949.gada 25.marta deportāciju upurus. Nacisma genocīds ir starptautiski nosodīts, un vaininieki - notiesāti, tomēr komunistu genocīds vēl nav starptautiski nosodīts un vaininieki nav tiesāti. Nirnbergai Nr. 2 ir jābūt agri vai vēlu, lai Noviks, Vinogradovs un citi Latvijas cilvēku izvedēji saņemtu sodu, jo genocīdam un noziegumiem pret cilvēcību noilguma nav.
Vienlaikus es aicinu sabiedrību saziedot naudu piemiņas plāksnei Sivaku stacijā, lai iemūžinātu izsūtīto personu, kas tika izvestas no Gulbenes stacijas, piemiņu šajā Krievijas nostūrī.
Labprāt uzzinātu ko vairāk par cilvēkiem, kuriem paveicās un kurus atbrīvoja no izsūtīšanas Gulbenes stacijā. Ja kādam tas ir zināms, uzrakstiet man uz e-pastu “Janis.Grasis@inbox.lv”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jāatceras traģiskākās lappuses mūsu novada vēsturē

Kategorijas