Sabiedrībai jāiesaistās kritiskā politikas vērtēšanā

2019. gada 26. marts 00:00

Jurists un politologs Egils Levits: “Domāt, ka esam kaut kur tālu, ir tipiski Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm, šī lielā reģiona īpatnība ir problemātiska. Viens francūzis mazā ciematiņā nekad neteiktu, ka Eiropa ir tālu. Jāmaina ir domāšana”.Pazīstamais jurists un politologs, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, “Gada Eiropas cilvēks Latvijā 2018” Egils Levits aizvien biežāk tiek minēts kā iespējamais kandidāts gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Pēdējo nedēļu laikā E. Levits vairākās Latvijas augstskolās vadījis atvērto lekciju “Vērtības Eiropas Savienībā un Latvijā”, aplūkojot jautājumus par Eiropas Savienības jēgu un būtību, vērtībām kā Latvijas valsts pamatu, Eiropas Savienību kā politiskas kopienas nākotni. Viņš ir pārliecināts, ka Latvija līdzveido Eiropas politiku, tāpēc sabiedrībai lielāka vērība būtu jāpievērš tam, kā mēs to līdzveidojam un kādu Eiropu gribam. Jau iepriekš medijos E. Levits paudis savu redzējumu un ir pārliecināts, ka nākamajā simtgadē Latvija var būt pasaules attīstītāko valstu priekšgalā. Ar Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi tikāmies Vidzemes Augstskolā.
- Maijā apritēs 15 gadi, kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, tad arī gaidāmas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Kāda Latvija ir šajos gados?
- Cilvēka dzīvē 15 gadi ir daudz, valsts dzīvē tas, protams, nav tik daudz. Ja apskatāmies, kas šajos 15 gados ir noticis, no kurienes esam nākuši un kur esam tagad, teiktu, ka progress ir ļoti redzams. Līdz 2004. gadam bijām transformācijas valsts, kura ekonomiski, politiski, sabiedriski atradās pārejas situācijā no postpadomju telpas uz Rietumu.
Ar iestāšanos Eiropas Savienībā šis process tika formāli pabeigts, un mēs tagad esam Rietumu valsts tāpat kā Somija, Portugāle, Zviedrija vai Slovēnija, kas ir Rietumu politiskās un kultūras telpas integrāla sastāvdaļa ar visām no tā izrietošām konsekvencēm. Tas ir ļoti liels panākums. Latvija ir apradusi un apzinājusies, ka tā ir līdzvērtīga Eiropas Savienības sastāvdaļa. Daudz drošāk savas intereses un domu pauž Eiropas Savienības institūcijās, nekā tas bija pašā sākumā, kad vēl bijām jauna dalībvalsts. 28 dalībvalstu vidū Latvija no samērā zemas pakāpes tomēr ceļas augstāk.
Lai arī ekonomiskie rādītāji ir samērā zemi, mūsu izaugsme pēdējos 15 gados ir virs vidējā Eiropas Savienības līmeņa. Beidzamajos gados tā ir krietni straujāka nekā vidējais rādītājs. Bet starplaikā dubultdziļi ekonomiskos rādītājus ietekmēja krīze, kas nāca nevis no ārpuses, bet mūsu pašu pirmskrīzes muļķīgās valdības politikas dēļ, ko raksturoja sauklis “gāzi grīdā”. Līdz ar to mūsu kritums bija dubultīgs nekā vidēji Eiropā. Ja politika būtu saprātīgāka, tā nenotiktu. Neraugoties uz visu to, mūsu izaugsme, ieskaitot krīzi, ir bijusi straujāka nekā vidēji Eiropā. Tādēļ mūsu vidējais ekonomiskais attīstības līmenis lēnām pietuvojas Eiropas vidējam, nevis priekšgalā esošajām valstīm.
- Tomēr pavisam nesen vēl publiski paudāt viedokli, ka nākamajā simtgadē redzat Latviju pasaules attīstītāko valstu priekšgalā. Vai tas ir reāli panākams?
- Redzu, ka tāda iespēja pastāv, bet ar noteikumu, ja Latvijā tiek īstenota sajēdzīga, tālredzīga politika. Mēs varam redzēt nesenajā vēsturē, pirmskrīzes laikā, šāda politika netika īstenota. Ja rīkojamies nepareizi, tad nesasniedzam to, ko vēlamies. Ja rīkojas pareizi, tad varam tādēļ, ka Latvijai ir zināmas priekšrocības. Viena ir tā, ka Latvija ir samērā neliela mēroga valsts, kura ir daudz vieglāk pārvaldāma, organizējama un arī elastīgāk spēj reaģēt uz dažādām pārmaiņām nekā vidēja vai liela valsts. Šeit jāapzinās, ka tieši mūsu pārskatāmais lielums ir priekšrocība globālā un Eiropas konkurencē. Otrs ‒ Latvijai nav dabas resursu, bet ir cilvēkresursi. Cilvēki apzinās, ka izglītība ir vērtība. Un šī apziņa jau ir zināma priekšrocība. Diemžēl mūsu izglītības sistēma vēl neatbilst šai apziņai.
Ja Latvija nākamajos desmit gados nevis vārdos, bet darbos mērķtiecīgi organizēs savu izglītības politiku uz šāda veida strauju izaugsmi, kas būtu kā bāze šim mērķim, vairākās jomās izrausimies pasaules priekšgalā. Tas ir iespējams, un to vajadzētu veicināt.
Veicināt to var, sabiedrībai iesaistoties politikas kritiskā vērtēšanā, nevis kaut kādā saukļu vai populistiskā līmenī, bet vērtējumam jābūt kompetentam. Teiksim tā - sabiedrības kompetence, kā vērtēt politiku, ir viens no izaugsmes faktoriem. Ja to vērtē muļķīgi, tad mūsu dabiskā priekšrocība nevar īstenoties. Ja šis vērtējums sabiedrībā un politikā ir saprātīgs, tas veicina saprātīgu politiku. Politika nenotiek tukšā telpā, bet kontekstā ar sabiedrības vēlmēm. Svarīga nozīme šeit ir arī medijiem un visāda veida izglītības pasākumiem.
- Daudziem joprojām liekas, ka Eiropa ir kaut kas tāls, ka ikdienā tas, kas notiek Eiropas Parlamentā, mūs neskar. Kā, jūsuprāt, iedzīvotājos veicināt izpratni?
- Tā ir mūsu izpratne un apziņa, ka atrodamies šajā Latvijas vēsturei jaunajā savienībā. Sabiedrības apziņas līmeni tas vēl nav tik ļoti iespaidojis, kā tam faktiski vajadzētu būt. Eiropas neapzināšanās ir viens mīnuss Latvijas attīstībā. Tas skaidri jāsaka - jo mazāk mēs apzināsimies mūsu objektīvo un reālo iesaisti Eiropas Savienībā, jo lēnāka būs attīstība. Ātrums ir svarīgs, jo tad Latvija varētu efektīvāk virzīt savas un Eiropas kopējās intereses. Jāapzinās, ka esam līdzvērtīga valsts pārējām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Mums ir jāizaug no šī ciema apvāršņa. Vajag skatīties ne tikai to, kas notiek pašu ciemā, bet arī pārējos, izmantojot potenciālu. Teicu, ka Latvija var izrauties līdz 21. gadsimta otrajai pusei daudzās jomās pasaules priekšgalā, bet viens no tiem priekšnosacījumiem ir jēdzīga politika. Tā ir iespējama tikai tad, ja mūsu apvārsnis paplašinās. Ar šauru apvārsni nekur tālu netiksim. Šī apziņa par apvāršņa paplašināšanu sabiedrībā aizvien vairāk tiek pieņemta un izplatīta. Jāapzinās, ka tas, ko mēs darām šeit Valmierā vai Valkā, tas ir eiropeiski un ietekmē Eiropu. Tas, ko cilvēki dara Somijas ziemeļos vai Valensijā, Spānijā, ir Eiropā. Valmieras rīcība ir Eiropas rīcība, un tas vienkārši ir jāapzinās un attiecīgi jāņem vērā savā rīcībā.
Domāt, ka esam kaut kur tālu, ir tipiski Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm, šī lielā reģiona īpatnība ir problemātiska. Viens francūzis mazā ciematiņā nekad neteiktu, ka Eiropa ir tālu. Jāmaina ir domāšana.
- Vai Latvija izmanto visus labumus, ko tai sniedz Eiropa?
- Labumu apgūšanā esam diezgan iemanījušies - tas, protams, ir pozitīvi vērtējams. Taču labumu apgūšana Eiropas ilgtermiņa politikā ir domāta kā iesākuma palīdzība. Zināms, ka nākamā gadu desmitā palīdzība samazināsies, jo mūsu līmenis Eiropas kontekstā paaugstinās. Tas ir objektīvi. Nākamo 15 gadu laikā mūsu devumam jābūt līdzsvarā ar to, ko esam saņēmuši no Eiropas. Vienlaikus Eiropa sagaida, ka mēs uzņemamies lielāku līdzatbildību par visu ES darbību, tās likteni un virzību. Sākumā kā vājākiem partneriem tā mums palīdzēja. Bet mēs nedrīkstam ieslīgt visu laiku šādā situācijā, ka sevi uzskatām par ilgstoši vājākiem partneriem, kuriem tikai pienākas palīdzība, un pretim nedodam neko.
- Kas jūs pašu dara laimīgu Latvijā?
- Piederība! Arī atbildība par to, ka es apzinīgi un mērķtiecīgi jūtos līdzatbildīgs par to, kas notiek Latvijā. Man, protams, ir savs priekšstats, kā vajadzētu būt, bet tas, ka man ir iespēja līdzdarboties, dara laimīgu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sabiedrībai jāiesaistās kritiskā politikas vērtēšanā

Kategorijas