Nedēļa vēsturē

2019. gada 26. marts 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par notikumiem šajā laika periodā pasaulē pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz martu pilnīgi citā laikmetā.

1312. gads 22. martā Rīgā ieradās Romas pāvesta speciālais sūtnis franču kanoniķis Francs Maliano. 14. gadsimta sākumā nerima konflikti starp augstāko baznīcas vadību Baltijā un Livonijas ordeni. Bruņinieki dažādi apvainoja augstos baznīcas kalpus, atņēma tiem pilis, medībās izbradāja laukus. Kad pacietības mērs bija pilns, Rīgas arhibīskaps un citi baznīcas vadītāji par ordeņa ļaunajiem darbiem nosūtīja sūdzību Romas pāvestam Klementam V. Tas sūdzētājus uzklausīja un nākamajā gadā sastādīja bullu, kurā arī apvainoja livoniešus, ka tie kaujas laikā nogalinot savus ievainotos ordeņbrāļus, pēc tam to mirstīgās atliekas sadedzinot, bet pelnus pievienojot bruņinieku pārtikai. Tā apgalvoja bīskapi, piebilstot, ka tikai viņa ieroču nesēja iejaukšanās izglābusi no šāda likteņa arī pašu ordeņa vadītāju – mestru.
Lai pārbaudītu informāciju, pāvests sūtīja uz Rīgu savu speciālo sūtni. Dažos mēnešos Maliano savāca materiālu, ar ko pietika apvainošanas raksta 230 punktiem. Bet ordeņa vadītāji ātri atrada izeju no kritiskā stāvokļa, uzpērkot kā baznīcas galvas sūtņus, tā arī pašu pāvestu. Klements V saņēma 4000 zelta guldeņu un pievēra acis uz ordeņbrāļu “draiskulībām”.

1839. gada 23. martā ASV avīze “Boston Morning Post” kādā savā rakstā pirmo reizi lietoja tagad tik ārkārtīgi populāro amerikānismu OK. Par tā izcelšanos ir vairākas versijas, populārākā no tām abreviatūru jau pašā sākumā atšifrēja kā “oll korrect” – kļūdaini uzrakstītu angļu frāzi “all correct” (“viss pareizi”). Šāds slengs un dažādi saīsinājumi, kā mūsdienu KNAB vai VID, ASV presē modē nāca 19. gadsimta 30. gados.

1603. gada 24. martā mira Anglijas karaliene Elizabete I, pēdējā Tjūdoru dinastijas valdniece, Anglijas karaļa Henrija VIII galma dāmas, vēlāk otrās sievas Annas Boleinas meita. Kad Annu apvainoja valsts nodevībā un sodīja ar nāvi, Elizabeti pasludināja par ārlaulībā dzimušu un pat ieslodzīja, tomēr viņa saņēma ļoti labu izglītību. Mirstot citiem pretendentiem, 25 gadu vecumā viņa nonāca Anglijas tronī. Elizabetes laikā Anglija kļuva par ietekmīgu Eiropas valsti un jūras lielvalsti. Nebija precējusies (“Esmu precēta ar Angliju!”). Katoliskās Spānijas karalis Filips II, kura precību piedāvājums tika atraidīts, sūtīja uzbrukumā protestantiskajai Anglijai savu milzīgo floti ar karaspēka desantu, bet vētras un angļu flotes veiksmīgā taktika lielāko daļu “Neuzvaramās armādas” iznīcināja. Elizabetei nebija mantinieku, pēc viņas sāka valdīt Džeimss I no Stjuartu dinastijas.

1981. gada 25. martā palu ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils tuvojās trīs metru atzīmei virs normālā līmeņa. Pēc Pļaviņu HES uzcelšanas Daugava HES ūdenskrātuvē un pie Aiviekstes kļuva pavisam lēna, ziemā veidojās ledus un vižņu sastrēgumi. 1981. gada ziemā Daugava sasala gandrīz līdz upes dibenam. Sapieri sāka vairāk nekā 10 kilometru garā un sešus metrus dziļā vižņu sablīvējuma spridzināšanu, nometa arī ap 100 aviobumbu, bet sablīvējums nereaģēja. Ūdens cēlās vēl par metru, Jēkabpilī applūda upei tuvākā iela, Salas pagastā – autoceļš un vairākas lauku mājas. 30. martā vakarā pie pilsētas pienāca ūdens masas, ko līdz tam aizturēja pārrautais ledus sastrēgums pie Līksnas. Sāka applūst pilsēta, pie Preiļu rajona robežas ūdens 60 metru garā joslā skalojās pāri Rīgas–Daugavpils šosejai. Sākās cilvēku evakuācija no pilsētas. Lai gan HES bija ieslēgtas visas turbīnas un atvērti caurplūdes aizvari, 31. martā Jēkabpilī applūda apmēram trešā daļa pilsētas, daudzviet nebija elektrības, dzeramā ūdens. Palīgā ieradās septiņi helikopteri, kopā vāca laivas, evakuēja apmēram 800 cilvēkus. Noslīka setiņdesmitgadīgs jēkabpilietis, kurš, ūdenim strauji ceļoties, bija steidzies glābt govi. No Salas pagasta “Kronvaldu” fermas 1400 govīm izglāba tikai apmēram 100, Sakas salu ūdens pārklāja pilnīgi, putnu fermā noslīka 20 000 cāļu, cilvēkus glāba helikopteri. Tumsā, pārlidojot salu, glābēji tik tikko kādas mājas bēniņu logā pamanīja aizdegtu svecīti. Veco saimnieci izglāba pēdējā brīdī: metot nākamo loku, mājas vairs nebija – ledus gabali to un vēl divas ēkas sadragāja un ierāva dzelmē.

1475. gada 26. martā Maskavā ieradās slavenais itāļu arhitekts un inženieris Aristotelis Fiorovanti (iesauku Aristotelis viņš ieguva par prāta asumu un plašām zināšanām). Maskavas lielkņazs Ivans III slaveno itāli noalgoja par tiem laikiem ievērojamu samaksu – desmit rubļiem mēnesī. 1479. gadā Fiorovanti Maskavas Kremlī pabeidza vēl šodien esošo Krievijas pareizticīgās baznīcas galveno svētvietu – Dievmātes Debesīs uzņemšanas katedrāli (Uspenskij sobor). Šī majestātiskā celtne pavēra jaunu lapaspusi Krievijas ne tikai sakrālajā, bet arhitektūrā vispār.
Fiorovanti Maskavā daudz radoši darbojās arī pēc katedrāles pabeigšanas, bet drīz ieguva lielkņaza nelabvēlību, pabija pat cietumā, un pēc 1485. gada viņa pēdas vēsturē izgaist.
Krievijas galvenajā baznīcā kronēja krievu carus, vēlēja Pareizticīgās baznīcas metropolītus un patriarhus, pasludināja svarīgākos cara ukazus. Katedrālē saglabājušās dažas slavenā 15. gadsimta mākslinieka Dionīsija freskas. Vecākā baznīcas svētbilde darināta 12. gadsimtā, slavenākā ir Andreja Rubļova “Vladimiras Dievmāte” (15. gadsimta sākums). Savdabīgs ir baznīcas kupolu zeltījuma tonis, veidots vēlāk vairs neizmantotajā “uguns tehnikā”; restauratoriem izdevās seno zeltījuma toni atkārtot.

1893. gada 27. martā jau populārā Šveices pulksteņu ražotāja firma “Longines”, reģistrējot logotipu – smilšu pulksteni ar spārniņiem zem uzraksta “Longines” –, kļuva par pasaulē pirmo pulksteņu ražotāju, kas bija oficiāli noformējusi ekskluzīvas tiesības uz savu tirdzniecības marku. Dokumentus iesniedza Starptautiskajā intelektuālā īpašuma aizsardzības birojā (tagad – Starptautiskā intelektuālā īpašuma aizsardzības organizācija) Bernē.
“Longines” izveidojās no 1832. gadā viena no Šveices pulksteņu ražošanas industrijas pionieriem Ogista Agasi Sentimjē pilsētiņā atvērtās pulksteņu darbnīcas. Viņa darbu turpināja brāļa dēls Ernests Fransijons. 1866. gadā viņš Lelonžinas (vietējā franču dialektā – “garās pļavas”) pilsētiņā atvēra pulksteņu ražošanas manufaktūru, kurā jau nākamajā gadā tika izgatavots pirmais pulkstenis ar uzrakstu “E.Francillon, Longines, Suisse”.

1963. gada 21. martā kameras atstāja leģendārā Alkatrazas cietuma pēdējie 27 ieslodzītie – slavenais cietums nu ir tikai tūrisma objekts Sanfrancisko līcī.
19. gadsimta vidū Alkatrazas salā uzcēla nocietinājumus. Pēc ASV pilsoņu kara izrādījās, ka šādi aizsardzības objekti vairs nav vajadzīgi, un Alkatraza kļuva par ilgtermiņa aizturēšanas vietu militārpersonām. Izvēli noteica tas, ka šai vietai grūti piekļūt, bet bēgšanu apgrūtinātu spēcīgās Sanfrancisko līča straumes. 1933. gadā Alkatrazu pārņēma ASV Tieslietu ministrija, un tā 29 gadus darbojās kā federālais cietums. Aiz restēm tur sēdēja gangsteris Als Kapone, uz mūžu notiesātais Elvins Karloss pavadīja vairāk laika nekā jebkurš cits ieslodzītais.
Līdz 1963. gadam tika reģistrēti 14 bēgšanas mēģinājumi no Alkatrazas. 1946. gada maijā ieslodzīto neveiksmīga bēgšana noveda pie divas dienas ilgās “Alkatrazas kaujas”, kurā dzīvību zaudēja divi sargi un trīs ieslodzītie, vēl diviem par dalību nemieros piesprieda nāvessodu. 1962. gada jūnijā trijiem izbēgt izdevās. Zem ieslodzīto kameras bija neapsargāts apgādes koridors, un mitruma saēstajā grīdā viņi ar karotēm un no putekļusūcēja motora izveidotu urbi izkala caurumu. Pēc oficiālās versijas bēgļi aukstajā ūdenī noslīka, tā arī nesasnieguši krastu.
Atmiņas par cietuma laikiem var izjust peldēšanas sacensībās no salas uz krastu. Ik gadu savus spēkus “bēgšanā no Alkatrazas” izmēģina vairāki simti cilvēki. 2006. gadā sacensībās piedalījās arī septiņus gadus vecs zēns, kurš 2,25 kilometrus garo distanci nemierīgajos ūdeņos veica 47 minūtēs.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas