Šveice: lietainās Moržes mūzikas stāsti

2019. gada 29. marts 15:21

196

Gan pērn, gan arī šā gada pašā sākumā man bija iespēja paviesoties Šveices Konfederācijā. Šoreiz piedāvājam iepazīt kādu nelielu, taču neparastu Rietumšveices pilsētu, kas atrodas Vo (Vaud) kantonā, vien 10 kilometrus atstatu no administratīvā centra, Starptautiskās Olimpiskās komitejas mītnes vietas Lozannas, Ženēvas ezera ziemeļu piekrastē. Tātad šajā reizē par mazo, omulīgo Morži, kur man bija iespēja paviesoties divreiz.

Par Morži radies savdabīgs priekšstats, proti, ka tā ir lietaina un tādēļ pat mazliet nemīlīga pilsēta, jo abas reizes lija lietus un no ezera puses pūta stiprs vējš. Taču tā, visticamāk, ir tikai sagadīšanās. Savukārt liels bija pārsteigums, atklājot, ka mazpilsēta Ženēvas ezera krastā cieši saistīta ar vairākiem visā pasaulē atzītiem mūzikas talantiem.

Apmaldīties – neiespējami
Morže ir neliela pilsēta arī pēc Šveices mērogiem. Tās administratīvais dalījums ir ļoti precīzs, līdz ar to apmaldīties būtu grūti, lai neteiktu, ka neiespējami. Izkāpjot dzelzceļa stacijā no vilciena un izejot uz ielas pie stacijas ēkas, uzreiz pamanāmas norādes uz Ženēvas ezera promenādi un vecpilsētu, kas savas apbūves dēļ saglabājusi viduslaikiem raksturīgos vaibstus. Tās ir gan šaurās, bruģētās ieliņas, gan nelielās, bet greznās ēkas, kas liek vilkt paralēles ar noteiktu vēstures periodu. Lai no stacijas ēkas turp nokļūtu, nākas iet caur daudz jaunāku un mūsdienīgāku pilsētas rajonu, kas gan pagājušā gada vasarā, gan arī vēl šajā janvārī, kad Moržē viesojos atkārtoti, nedaudz atgādināja būvlaukumu.

Turpat, pie stacijas izejas, arī norāde uz Alekša Forela muzeju, kas ir pilsētas atpazīstamības zīme un atrodas Moržes centrālajā ielā – Grand Rue. Gan vienā, gan otrā viesošanās reizē muzejs bija slēgts, turklāt bez brīdinājuma tā mājaslapā internetā. Kaut ceļots ir diezgan daudz, šādi gadījās pirmo reizi!

Centrālajā ielā dzīvība kūsāt kūsā, par spīti sliktajiem laikapstākļiem. Tas ne tikai daudzu veikalu dēļ, bet arī tāpēc, ka dažas dienas nedēļā iela pārvēršas tirgus laukumā. Tā kā viena no apmeklējuma reizēm iegadījās sestdienā, pirkšana un pārdošana ritēja pilnā sparā. Tirgošanās teltis cita pie citas saslietas abās ielas pusēs, līdz ar to nācās iet pa pašu tās vidu, taču tas netraucēja, jo centrālā iela paredzēta tikai kājāmgājējiem. Tā pastaigādamās, nokļuvu līdz iespaidīgajai Moržes reformatoru baznīcai, kas uzskatāma par pilsētas un pat visas konfederācijas atpazīstamības zīmi. Atpakaļ centra virzienā devos pa otru centrālo Moržes ielu – Rue Louis-de-Savoie. Abas svarīgākās ielas viena otrai vijas paralēli, kā arī atrodas paralēlā stāvoklī Ženēvas ezera promenādei.

Vēstījot par Morži, nevar nepieminēt vareno pili Ženēvas ezera krastā ar biezajiem mūriem un masīvajiem torņiem. Mūsdienās tur ierīkots Vo kantona militārais muzejs. Precizējums: to šajā pilī ir veseli trīs un visi saistīti ar konfederācijas militāro vēsturi. Kā iepriekšējo gadsimtu liecinieki galvenās ieejas priekšā novietoti vairāki lielgabali. Moržes pils kopā ar cietoksni tika uzbūvēta 13. gadsimtā aizsardzības nodrošināšanai pret lozanniešu uzbrukumiem. Celtne, skatoties no putna lidojuma, atgādina četrstūri; arī torņu ir četri. Ja pavisam godīgi, pils atstāj nomācošu, drūmu iespaidu, neradot ne mazāko vēlēšanos tajā ieiet.

Godina pasaules talantus
Lai godinātu viņa piemiņu, ir izdotas monētas un pastmarkas. Uz Saulei vistuvākās planētas Merkura atrodas krāteris, kam dots šā izcilā cilvēka vārds. Arī kāds asteroīds nokristīts viņa vārdā. Parīzē atrodas šā vīra vārdā nodēvēta strūklaka, kas skatāma tieši iepretī Žorža Pompidū centram. Amsterdamā viņa vārdā ir nosaukta iela, Šveices lielajā pilsētā Lozannā – aleja. Smalkajā konfederācijas kūrortā Montrē atrodas mūzikas auditorija, kas nes talanta vārdu, nemaz nerunājot par mūzikas skolu viņa dzimtajā pilsētā Oranienbaumā (tagad – Lomonosova). Par ko ir runa? Protams, par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta komponistiem – Igoru Stravinski (1882–1971). Un izņēmums nav arī mazā Morže: lēnītēm pastaigājoties pa Ženēvas ezera promenādi un ejot garām jahtu piestātnēm, pamanīju uzrakstu franču valodā “Quai Igor Strawinsky”. Tātad Igora Stravinska piekraste.

Kas attiecas uz pasaulē atzītiem mūzikas talantiem, Moržei ir, ar ko lepoties. 1914. gada sākumā, Pirmā pasaules kara priekšvakarā, komponists ar ģimeni izceļoja no Krievijas un nokļuva Šveicē. Tā kā bija sācies karš, atgriezties dzimtenē Stravinski neriskēja, tāpēc no 1915. gada pavasara apmetās Moržē. Pēc aptuveni pieciem gadiem ģimene Šveices mazpilsētu pameta un pārcēlās uz dzīvi Parīzē.
Saistībā ar mūziku Moržei ir vēl kāds stāsts. Ar šo vietu saistīts arī poļu izcelsmes pianists, komponists un politiķis Ignacijs Jans Paderevskis (1860–1941). Tieši viņš bija tas, kurš 1919. gada 22. oktobrī Latvijas ārlietu ministram Zigfrīdam Meierovicam pasniedza aktu par mūsu valsts atzīšanu de facto. Pagājušā gadsimta 20. gados Paderevskis savu politisko darbību pārtrauca, jo bija nolēmis vairāk pievērsties mūzikai, un apmetās uz dzīvi Šveicē. Blakus Moržes policijas ēkai uzstādīts iespaidīgs Paderevska piemineklis; netālu atrodas arī muzejs. Tas ir pašsaprotami, jo savā laikā komponists bijis Lozannas, Moržes un Vevē goda pilsonis.

Uz atvadām – visskaistākais
Tā, protams, ir pastaiga pa Ženēvas ezera promenādi, kad Moržes vecpilsēta un pils apskatītas, taču laika līdz vilciena atiešanai, lai dotos tālāk, vēl diezgan. Kaut ezers ir viens un tas pats un arī attālumi starp abām vietām nav lieli, ceļotāju iecienītā promenāde Šveices modernajā kūrortā Montrē nekādi nav salīdzināma ar senatnīgās Moržes promenādi. Abas tik ļoti atšķiras, kaut slavenības bija iecienījušas kā vienu, tā otru. Gara acīm iztēlojos, kā reiz šeit atpūties Stravinskis vai Paderevskis. Savu pastaigu sāku no mazās ostiņas, kas atrodas Moržes pils priekšā, un izeju līdz pat parkam, kur promenāde noslēdzas.

Pie piestātnēm daudz jahtu, turpat arī siro bars nepacietīgu gulbju, kas, pamanīdami cilvēkus (lietainā laikā tādu staigātāju nav daudz), sev cenšas pievērst uzmanību, liekot saprast, ka cer uz ko garšīgu. Kaut vakars vēl tālu, palēnām sāk satumst. Janvāra sākumā tas ir normāli. Dienas apgaismojumu pamazām nomaina laternu elektriskā gaisma. Promenādes pretējā pusē slejas vairākas smalkas ēkas – Moržes kazino baltās sienas labi pamanāmas pat krietnā krēslā. Kļūstot tumšākam, šķiet, ka no ezera sāk celties vējš un paliek vēsi. Sāk salt pat pirksti, kaut rokās ir cimdi. Par fotografēšanu negribas ne domāt – aukstumā tas drīzāk ir mokoši. Kas atliek? Atvadīties un aizbraukt, lai atkal atgrieztos. Paliec sveika, viesmīlīgā Morže! Uz drīzu redzēšanos!

Uzziņai

◆ Alekša Forela muzejā eksponētas dzīvokļu iekārtas, lelles, rotaļlietas un dažādi sadzīves priekšmeti. Adrese: Grand-Rue 54.

◆ Ignacija Jana Paderevska muzeja adrese: Rue du Château 1.

◆ Moržes pili uzcēla 1286. gadā. Mūsdienās tajā atrodas trīs ar militārās vēstures tematiku saistīti muzeji.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Šveice: lietainās Moržes mūzikas stāsti

Kategorijas