Pirmizrādē paver “Piecus pirkstus”

2019. gada 29. marts 00:00

1558

“Šī izrāde ir neordināra, neierasta lauku kultūras iestāžu apstākļiem, bet ļoti uzrunājoša. Tas ir vēsturiski un emocionāli labs darbs. Arī manas vecmamma ģimene tika izsūtīta 1941.gadā, tāpēc mani šī izrāde dziļi aizkustināja,” saka Beļavas tautas nama vadītāja Sarmīte Viduce pēc izrādes noskatīšanās. Tirzas tautas nama vadītāja Alda Alberte secina, ka izrāde ir ļoti piemērota šim laikam, kad pagājuši 70 gadi kopš politiskajām represijām.

Uzdrīkstas – dramatizēt autobiogrāfisku romānu
Jaungulbenes amatierteātra režisore Sarmīte Supe šim darbam ierosmi guva Kultūras akadēmijas kursos. “Režisors Valdis Lūriņš mums uzdeva mājasdarbu – dramatizēt Māras Zālītes romāna “Pieci pirksti” divas daļas. Jau pēc pirmajām lappusēm sapratu, ka tā ir “vou!”. Ļoti, ļoti patika, tāpēc radās doma, ka varētu dramatizēt visu grāmatu. Un, lūk, tagad ir izrāde!” stāsta S.Supe.
Uz Sibīriju izsūtīto skarbā ikdiena ir skārusi arī Sarmītes ģimeni, tāpēc daudz ir runāts un dzirdēts par to. Turklāt līdz ar ieceri dramatizēt grāmatas fragmentus viņa ļoti daudz lasījusi un meklējusi informāciju par izsūtījumā pārciesto. Protams, pamats ir M.Zālītes atmiņas. “Centos zīmēt autores ciltskoku, lai saprastu, kuri cilvēki ir grāmatas tēlu prototipi. Protams, ļoti vēlējos parunāt ar pašu autori,” saka Sarmīte. Tomēr piezvanīt Sarmīte uzdrošinājās, kad jau bija tapis grāmatas dramatizējums.
“Māru Zālīti ļoti interesēja, kāds ir sižets un kādi personāži darbojas. Kad pastāstīju, viņa secināja, ka būs labi, un ļoti vēlējās atbraukt noskatīties, tāpēc nosūtīsim viņai videoierakstu,” stāsta režisore. Sarmīte atzīst - labi vien ir, ka autore nebija pirmizrādē, jo tik lielu stresu būtu grūti izturēt. “Tā ir ļoti liela atbildība, jo mans skatījums noteikti ir citādāks nekā Mārai Zālītei,” atzīst režisore.
Viņa uzsver, ka pats svarīgākais bija atrast galvenās varones – Lauras atveidotāju. Tas nozīmē, ka bez Martas Paulas Vītolas šī izrāde nebūtu iespējama. “Paldies liktenim, ka mūsu pagastā ir tāda meitene! Viņa ir īpaša, jo pēc izlasītā grāmatā saprot un jūt, kas un kā ir jādara. Skatos uz viņu un domāju, vai kāds ar viņu jau ir strādājis. Nē, ne mamma, ne arī kāds cits to nav darījis, bet viņa zina, kad dusmoties, kad uzsist ar kāju...” secina Sarmīte. Tiesa, Martai ir vairāk gadu nekā Laurai (5 gadi), tomēr būtiska ir bērna uztvere, viņa valoda un domāšana. Sarmīte atklāj, ka šī Martai ir trešā loma kopā ar amatierteātra aktieriem. Viņa atklājusi, ka ļoti gribētu kādreiz spēlēt kādā no lielajiem teātriem. Ja izrāde “Pieci pirksti” gūs kolēģu un skatītāju atsaucību, ir iecere to aizvest uz Rīgu, lai parādītu autorei. Zvana arī kolēģi, kas aicina to parādīt. “Cerams, ka “Pieci pirksti” dzīvos ilgi. Tiesa, Marta aug lielāka,” secina S.Supe.

Iejūtas amatierteātra režisores lomā
Sarmīte pati uz skatuves izrādē tēlojusi, kad mācījās 12.klasē. Žetonu vakarā viņa atveidoja ļauno pamāti - raganu izrādē “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. “Man bija jāpasaka tikai daži teikumi, bet skatītāji bija sajūsmā. Vēl ilgi runāja, cik man labi padevusies šī loma,” atceras S.Supe.
Sākot darbu Jaungulbenes tautas namā, Sarmītei bija uzticēta galvenā loma izrādē “Līnis murdā”, par kuru viņa saņēma titulu “Zelta aktieris”. Kad pati uzņēmās režisora pienākumus, no lomām bija jāatsakās, jo pārāk sarežģīti ir sēdēt uz diviem krēsliem. “Viss sākās 2012.gadā, kad iestudēju uzvedumu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” Jāņu dienai. Tas bija mans pirmais mēģinājums. Sekoja “Tās dullās Paulīnes dēļ”, pēc kuras sāku domāt, ka varētu mēģināt sagatavot arī kaut ko nopietnāku. Tiesa, tas nav vienkārši bez priekšzināšanām un izpratnes, kas un kā ir darāms. Tā bija liela uzdrošināšanās, bet dalība amatierteātru skatēs liecināja, ka nav nemaz tik slikti un pirmie kucēni nav gluži jāslīcina. Tomēr nepameta doma, ka ir vajadzīgas arī zināšanas, tāpēc biju priecīga, ka pērn beidzot radās iespēja apgūt režisora specialitātes pamatus Kultūras akadēmijas kursos,” stāsta S.Supe.
Kursos varēja uzzināt daudz vērtīga un interesanta, tomēr viņa kārtējo reizi secināja, ka domā citādāk nekā vairums. “Diemžēl ne vienmēr protu argumentēt savu viedokli, bet katrā ziņā strīdos un cenšos pierādīt savu taisnību,” atzīst Sarmīte. Parasti viņa cenšas izvēlēties tādus darbus, lai skatītāji izrādē var smieties, bet pēc tās paliek pēcgarša, kas liek domāt.
Kolektīvā ir 15 dalībnieki, bet izrādē “Pieci pirksti” ir iesaistīti 12 aktieri. “Esmu sapratusi, ka nevienu nedrīkst atstāt otrajā plānā. Visi ir tādi, ka vēlas spēlēt galvenās lomas,” raksturo Sarmīte.
Viņa jūtas laimīga, ka ir režisore amatierteātra kolektīvam, ar kuru var labi strādāt. Visiem tā dalībniekiem ir darbs, tāpēc var tikai apbrīnot viņu vēlmi vakaros pulcēties mēģinājumos. Režisore atzīst, ka gadās arī sadusmoties un rāties, bet pēc tam secina – nedrīkst tā atļauties, jo citādi var palikt viena. “Kad padomāju, saprotu – tie cilvēki ir unikāli. Viņi 3-4 stundas vakaros tautas namā nopietni strādā, jo iestudēt izrādi nav vienkārši. Es nekad nevarētu iestudēt labas izrādes, ja man nebūtu aktieru, uz kuriem var paļauties. Zinu, ka viņi sapratīs, ko vēlos parādīt. Jāatzīst, ka bez šī kolektīva nevarētu iestudēt nopietnus darbus,” spriež Sarmīte.

Katras izrādes veidošana ir kopdarbs
Tieši pēdējos gados “Kuriozs” ir guvis labus panākumus amatierteātru skatēs. “Pelnrušķīte” ir piedzīvojusi 15 izrādes. Sarmīte gribētu atdzīvināt pagājušā gada izrādi “Parastais vājprāts ikdienā”, kas ir traģikomēdija par ģimenes dzīvi. “Tā bija izrāde, kas man pašai ļoti patika. To varējām vēl spēlēt un rādīt skatītājiem, bet parādījās iecere dramatizējumam “Pieci pirksti”. Turklāt 21.aprīlī būs vēl viena pirmizrāde - Guntas Kalniņas luga “Gribu bērnu”. Tā ir pārpratumu komēdija,” atklāj S.Supe. Viņa pieļauj, ka pēc šiem iestudējumiem ieturēs pauzi, taču idejas Sarmīte vēlas īstenot uzreiz, kad tās ir radušās.
11.maijā būs Gulbenes novada amatierteātru skate. Tā kā katram kolektīvam tajā ir jāpiedalās reizi divos gados, “Kuriozs” par to var neuztraukties, jo pērn ieguva pirmo pakāpi. Tomēr jaungulbenieši iecerējuši skatē parādīt pat divas izrādes, ja viss izdosies.
Jaungulbenes tautas nama vadītāja S.Supe vēl dzied korī, folkgrupā “Dadzes” un vada Lejasciema folkloras grupu. “Visu laiku iznāk skriet kā vāverei ritenī. Tad pienāk brīdis, kad kāds it kā saka: apstājies! Tomēr nevaru sev atļauties brīvdienu, jo šķiet, ka visi redz – neesmu darbā. Ir sajūta, ka bez manis nekas nevar notikt,” atzīst S.Supe.
Tomēr visvairāk pie sirds Sarmītei ir teātris. “Manuprāt, amatierteātra režisoram ir jābūt spēcīgam cilvēkam, autoritātei, lai aktieri ieklausītos un ticētu viņam. Varu secināt, ka mūsu aktieriem ir augusi pašapziņa. Viņi strīdas ar mani - ļauju to darīt, lai nonāktu pie kopsaucēja. Tas ir vajadzīgs, jo jebkura izrāde ir kopdarbs. Režisors to organizē un vada, bet skatīties no malas ir kaut kas pavisam cits, nekā kāpt uz skatuves,” uzskata režisore.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pirmizrādē paver “Piecus pirkstus”

Kategorijas