Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izvēlas mūzikas pasauli

Inita Savicka

2019. gada 29. marts 00:00

881
Izvēlas mūzikas pasauli

Novadniece Madara Andrejeva, kura jau ceturto gadu mācās Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā, ir ieguvusi 3.vietu Imanta Kokara 3. starptautiskajā vidējās profesionālās mūzikas izglītības iestāžu jauno kordiriģentu konkursā. Viņas pedagogs ir mūsu novada koru virsdiriģents Uldis Kokars.
Madara atzīst, ka šis konkurss viņai bija ļoti svarīgs. Morāli tam gatavojusies visu gadu. “Varētu pat teikt, ka tas bija viens no svarīgākajiem un emocionāli smagākajiem dzīves mirkļiem,” saka Madara.
Konkurss dalījās trīs kārtās, katra kārta savā dienā. “Pirmā kārta – diriģēšana pie klavierēm. Bija svarīgi atšķirties, jo 15 no 19 dalībniekiem bija viens un tas pats skaņdarbs. Tālāk tika 12 dalībnieki. Otrā kārta – darbs ar mūsu skolas jaukto kori ar izlozes dziesmu. Tālāk tika 6 dalībnieki. Trešā kārta – sākumā darbs ar kori, pēc tam koncertizpildījums ar obligāto un izlozes dziesmu. Man šajā gadā tas bija liels pārbaudījums. Bija liela atbildība – pirmkārt, nesu Kokara un skolas vārdu, otrkārt, bija svarīgi nostartēt maksimāli produktīvi īsajā laika posmā, treškārt, pašai bija jādzied kora sastāvā. Tās bija trīs emocionāli un fiziski grūtas dienas. Konkurss bija starptautisks, un žūrijas pārstāvji bija no dažādām valstīm, tāpēc īpaši bija jāpiedomā pie tā, lai arī viņi saprot to, ko vēlējos panākt no kora. Un acīmredzot man izdevās. Es ļoti lepojos ar sevi un to, ko izdarīju. Zinu, ka tajā brīdī pārspēju pati sevi, un tas, manuprāt, ir pats svarīgākais! Protams, par to man vislielākā pateicība ir Uldim Kokaram un koncertmeistarei Sintijai Šteinkopfai,” saka Madara.
Viņa atzīst, ka pēc konkursa sajutusi vislielāko saikni ar kori. Tā esot brīnišķīga sajūta, kad koris tevi klausa, ieklausās. “Un tu maini viņu attieksmi pret attiecīgo dziesmu. Ne vienmēr dziedātājs saprot, kāds ir dziesmas saturs, un tas jau ir diriģenta uzdevums to noskaidrot un nodot tālāk dziedātājiem, lai kopīgi spētu nodot šo domu klausītājiem. Dziesma nav baudāma, ja tā netiek saprasta un dziedāta bez emocijām,” uzskata Madara.

Bērnība - pilna koncertu un konkursu
Madara ar mūziku ir saistīta jau kopš bērnības. Par to viņa saka paldies saviem vecākiem – mammai Inesei Žukai un tētim Igoram Andrejevam. Kopš viena gada vecuma Madara dziedāja bērnu vokālajā studijā pie Lauras Anžes, no trīs gadu vecuma popgrupā “Fonika”, tad “Mākonīšos”, kā arī dziedāja Gulbenes Bērzu sākumskolas ansamblī, ar kuru veiksmīgi piedalījās vokālajā konkursā “Balsis”. Madara ir dziedājusi arī Gulbenes novada valsts ģimnāzijas jauktajā korī “Silver” un Gulbenes mūzikas skolas meiteņu korī. Līdztekus tam jau no pirmsskolas vecuma viņa arī dejo gan tautiskās, gan sporta dejas un hiphopu.
“Man ir paveicies ar labiem kolektīviem un to vadītājiem. Piecu gadu vecumā ar Beļavas bērnudārza deju kolektīvu, kuru vadīja mana mamma, piedalījos savos pirmajos Dziesmu un Deju svētkos Rīgā, pēc tam - ar Gulbenes kultūras centra “Draiskuļiem” un pēdējos skolēnu svētkos ģimnāzijas “Rūsiņā” dejoju laureātu koncertā, kā arī ar “Silver“ piedalījāmies koru karos. Tam visam pa vidu vēl apguvu klavierspēli Gulbenes mūzikas skolā un ar ģimeni uzstājāmies dažādos pasākumos. Mana ģimene ir muzikāla, vecāki ir mācījušies mūzikas skolā, arī māsa. Mamma visu mūžu strādā bērnudārzā par vadītāju un mūzikas skolotāju. Brāļi ir dziedājuši koros un ansambļos, kā arī visi esam dziedājuši popgrupās “Fonika” un “Mākonīši”. Visi aktīvi muzicējām, taču tagad katram ir savas prioritātes, un tā nu ir sanācis, ka pa mūzikas ceļu esmu aizgājusi tikai es. Bērnībā man bija daudz koncertu un konkursu, un varbūt tieši tāpēc arī esmu nonākusi tur, kur šobrīd esmu – mūzikas pasaulē, jo nespēju iedomāties savu ikdienu bez tās,” atzīst Madara.
Labākus skolotājus nevar vēlēties!
Tieši Gido Kokars ir bijis tas cilvēks, kurš Madaru aizrāva ar kora mūziku. Viņa atceras, kā pirms vairākiem gadiem Gulbenes luterāņu baznīcā norisinājās koncerts, kurā Gido diriģēja Zigmara Liepiņa dziesmu “Svētī debesīs šo zemi”. “Es stāvēju kopkora maliņā. Dziesmas beigās viņš paskatījās uz mani, un es redzēju asaras viņa acīs. Tas bija tiešām maģisks un aizkustinošs mirklis, saprotot, ka kora priekšā stāv sirms kungs, kas spēj uzrunāt un aizkustināt ikkatru dziedātāju un klausītāju. Kopš tā laika uz kormūziku skatījos citādāk – ar mīlestību, un es zināju, ka vēlos ar to saistīt savu dzīvi arī turpmāk,” stāsta Madara.
Mācību uzsākšana Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā bija likumsakarīga, par specialitātes izvēli gan vēl šaubījusies, bet iespēja mācīties pie Ulda Kokara vilināja apgūt kordiriģēšanu.
“Par to, ka mums ar Uldi Kokaru saskanēs, bija skaidrs jau no paša sākuma. Un tā arī ir! Mūsu stundas ir neaizmirstamas. Katra unikālāka par citām. Man arī paveicās ar koncertmeistarīti Sintiju Šteinkopfu. Labākus skolotājus par viņiem nevarētu vēlēties! Nu jau mēs esam tikpat kā ģimene. Viņi pat man ir devuši iesauku  Madaruksis - tas vienmēr uzlabo omu. Tā nu mēs stundās ākstāmies un jokojamies, neiztiekam bez Ulda dzīves stāstiņiem, taču tikpat nopietni arī strādājam un analizējam kļūdas. Reizēm viņš ļauj pastrādāt ar saviem koriem – Balvu jaukto kori “Mirklis” un arī vīru kori “Dziedonis”, esmu bijusi arī soliste šiem koriem koncertos un skatēs,” saka Madara.
Šo četru gadu laikā viņa ir dziedājusi dažādu koru sastāvos - “Vivat”, “Norise”, “Kamēr…” un piedalījusies ļoti daudz pasākumos. Viņa ir pārliecinājusies, ka pati kormūzika ir aizkustinoša. Viņai katrs koncerts ir emocionāls, jo cenšas dziesmās ielikt sevi, savu sāpi, tas padara dziesmu personīgāku. Tad arī pašai ir prieks dziedāt un nodoties mūzikai. Taču šobrīd Madarai svarīgākais ir pabeigt skolu, lai pēc tam varētu iestāties Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un turpināt savu mūzikas ceļu. “Kas to lai zina, kur dzīve aizvedīs?!” saka Madara.


Par Madaru

◆ Vārds, uzvārds: Madara Andrejeva.
◆ Vecums: 19.
◆ Dzimtā vieta: Gulbene.
◆ Skolas gaitas: Gulbenes Bērzu sākumskola, Gulbenes novada valsts ģimnāzija, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļa.
◆ Vaļasprieki: labi atpūsties, lai atkal būtu spēks jaunai dienai, kā arī ceļot.
◆ Dzīves moto: “Atrast visā pozitīvo, lai vai kas! Īsumā – vienmēr būt pozitīvai!”