Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Situācija ar “Goda bibliotēku” - joprojām neskaidra

Diāna Odumiņa
Vietējās ziņas

2019. gada 2. aprīlis 00:00

1474
Situācija ar “Goda bibliotēku” - joprojām neskaidra

Nav vienprātības par to, vai ir sakārtots no vandalisma nesen cietušais Gulbenes unikālais vides objekts “Goda bibliotēka”. “Dzirkstele” arī noskaidrojusi, ka pagaidām nav zināma persona vai personas, kuras patvarīgi pārvietoja plauktos vienu no akmens grāmatām, apdauzot tai malas un saskrāpējot grāmatu. Tagad, kad grāmata ir novietota atpakaļ agrākajā vietā, defekti vienalga ir redzami.

Novada pašvaldības policijā skaidroja, ka ir izskatīts jau vairāku dienu videonovērošanas kameru ieraksts, lai uzzinātu vandalisma akta apstākļus un aizdomās turamos. Darbu apgrūtina tas, ka nav precīzi piefiksēts datums, kad ir noticis vandalisms.

Vietējā deputāte Guna Pūcīte publiski paudusi – pašvaldībai šajā situācijā, pirmkārt, būtu ar iesniegumu jāvēršas Valsts policijā. Otrkārt, viņa arī ir satraukta, ka pašvaldības policijai tiek palielināti štati, tiek piešķirta nauda videonovērošanai pilsētā, taču šo darbu nevarot uzskatīt par pietiekami efektīvu. Iespējams, vaina tur, ka videonovērošanas kamerām netiek nepārtraukti sekots līdzi tiešsaistē. Tās darbojas kā situācijas fiksētājas un ierakstītājas, lai vajadzības gadījumā “filmu patītu atpakaļ un paskatītos”.

Videonovērošanas sistēmām šogad pašvaldības budžetā ir ieplānoti 4347 eiro - “Dzirkstele” uzzināja pašvaldībā.

Vai pārsteigušies, labodami paši?
“Gulbenes labiekārtošanas iestāde objektu ir sakārtojusi - nostiprināja grāmatu (no akmens veidoto brāļiem Kokariem veltīto piemiņas grāmatu – red.) tai paredzētajā vietā (noliekot no pirmā grāmatplaukta otrajā un pielīmējot – red.). Konsultēšanās ar autoru šajā gadījumā nebija nepieciešama,” “Dzirkstelei” skaidroja Gulbenes novada pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Kalmane. Uz jautājumu, ar kādu līmi grāmata tikusi pielīmēta atpakaļ plauktā un vai šī līme ir atbilstoša, viņa neatbildēja.

Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs “Dzirkstelei” saka: “Gulbenes labiekārtošanas iestādes darbinieki, labu gribēdami, mēģināja salabot bojāto vides objektu. Bet tas ir mākslas darbs! Pilnīgi piekrītu! Mākslinieks ir to veidojis, un viņam ir visas tiesības redzēt un piedalīties, lai mēs zinātu, kā pareizi salabot bojāto. Es šo jautājumu pārrunāšu ar pilsētas pārvaldes vadītāju Gintu Āboliņu un pašvaldības izpilddirektori Gunu Šviku, lai saprastu, kāpēc esam tā rīkojušies.” N.Audzišs uzskata – šajā situācijā apiet autoru, nekonsultēties ar viņu nedrīkstēja.

Autors brauks pats apskatīt
“Goda bibliotēkas” autors tēlnieks Ivars Drulle “Dzirkstelei” komentē: “Es plānoju būt tuvākajās dienās Gulbenes pusē, pie reizes aiziešu un apskatīšos. Neko neredzot, grūti pateikt. Varbūt izskatās briesmīgi, bet varbūt ir normāli. Ir viena būtiska lieta - šis objekts ir saistīts ar manu vārdu, tas iemieso manu reputāciju. Ja izskatās slikti, var gadīties, ka es nākotnē nevaru saņemt pasūtījumu vai arī par mani presē publiski slikti izsakās tāpēc, ka mans darbs ir ar apsistām malām, nekvalitatīvs. Ej un skaidrojies pēc tam, ka tā nav autora vaina...”

Mākslinieks arī atgādina, ka šis ir tikai pusprojekts - puse no darba. “Vēl ir jābūt otram plauktam ar 70 grāmatām, lai kopā ir 100! Tās 30 grāmatas runā tikai par nelielu daļiņu ievērojamo cilvēku. Nekādu ziņu no Gulbenes domes par turpinājumu neesmu saņēmis,” saka I.Drulle.

Jau rakstījām, ka pirms diviem gadiem novada pašvaldība Kultūrkapitāla fondā guva 5000 eiro atbalstu vides objekta “Goda bibliotēka” izveidei, izceļot 100 novadniekus. Skices autors - starptautiski augstu vērtētais tēlnieks I.Drulle. Projekts ir saistīts ar Latvijas simtgadi.
N.Audzišs saka – ideja par “Goda bibliotēku” sākta realizēt laikā, kad viņš pats vēl nevadīja novada domi, tāpēc būšot jāpaceļ augšā dokumenti, saistības sakarā ar minētā mākslas darba pabeigšanu. Novada pašvaldības Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Lienīte Reinsone “Dzirkstelei” uzsver, ka jautājums par “Goda bibliotēkas” pabeigšanu ir pašvaldības izpilddirektores G.Švikas un kultūras komisijas priekšsēdētājas Antras Sprudzānes kompetencē. L.Reinsone atzīst: “Šobrīd nav plānots finansējums tieši šādam mērķim - grāmatu plauktu papildināšanai, bet kultūras komisijas rīcībā ir finansējums, ko var piešķirt noteiktam mērķim. Tas noteikti ir nepietiekams 70 grāmatām. Ja pareizi atceros, tad vienas grāmatas izmaksas bija 150-250 eiro. Jāpiemin, ka valstij ir pagaidu budžets, bet, līdzko tas tiks apstiprināts, pārskatīsim savas iespējas un vajadzības.”

Gulbenes videokameras kļūst acīgākas
Gulbenes centru pastāvīgi novēro vietējā pašvaldības policija. Pilsētā tā ir izvietojusi divus desmitus stacionāro videokameru. Ir arī vairāk nekā desmit pārvietojamās kameras, kuras fotografē un filmē to, kas nonāk objektīva redzeslokā. Situācijas kontrolei vēl tiek izmantotas vairākas videonovērošanas kameras pašvaldības iestādēs vai to pagalmos. Sadarbība notiek arī ar valsts iestādēm un citiem videonovērošanas veicējiem.

Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards “Dzirkstelei” stāsta, ka pakāpeniski pilsētā vecās videokameras ir nomainītas pret jaunām ar lielisku attēla izšķirtspēju. Palicis tikai pāris veco kameru, kuras arī drīzumā nomainīs. Nauda budžetā esot paredzēta.

Ar visu šo elektronisko ierīču palīdzību iegūto datu glabāšana notiek atbilstoši valstī spēka esošajām normatīvo aktu prasībām. M.Didrihsons-Linards stāsta – ir bijuši gadījumi, kad pārkāpēji tiek noskaidroti un notverti uz karstām pēdām. Lielākoties nākoties saskarties ar atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem, ar sabiedriskās kārtības traucēšanu. Vandalisma gadījumi kļuvuši par retumu. Mēdzot gadīties, ka palīdzību lūdz Valsts policija. Tas notiek galvenokārt gadījumos, kad vajag noskaidrot apstākļus saistībā ar transportlīdzekļu vadīšanas pārkāpumiem vai negadījumiem.

Kategorijas

Kategorijas