Nepieciešama regulāra kopšana

2019. gada 2. aprīlis 00:00

654

Ir pēdējais laiks ķerties klāt augļu dārza sakopšanas darbiem. Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecības “Gundegas” saimnieks Gunārs Vīksniņš, kurš pēc profesijas ir dārzkopības agronoms, “Dzirkstelei” piekrita padalīties ar savu pieredzi. Lai augļu koki dotu labu ražu, par tiem ir jārūpējas. Ja tos nekopj, tad jārēķinās, ka ar katru gadu raža būs tikai sliktāka.
G.Vīksniņš stāsta, ka šī ziema kociņiem esot bijusi normāla, jo nebija krasu temperatūras maiņu, lai rastos mizas plīsumi. Tas it sevišķi notiekot aktīvās saules sezonā - janvāra beigās, februārī, marta sākumā, kad vēl ir sniegs. “Pa dienu spīd saule, bet naktīs ir lieli mīnusi. Miza dienvidu pusē sasilst saulē un līdz ar to plīst, tāpēc kociņu balsināt jeb kaļķot tagad jau ir par vēlu. Tas bija jādara februārī. Tad šī baltā krāsa atstaro saules gaismu un miza neplīst,” skaidro G.Vīksniņš.
Kaļķošana, protams, joprojām ir efektīvs veids ne tikai kokaugu aizsardzībai pret saules apdegumiem, pret mizas plaisāšanu, bet arī pret dažādiem slimību ierosinātājiem. G.Vīksniņš novērojis, ka, piemēram, tad, kad nav pīlādžu gads, ābolus ļoti bojā pīlādžu tīklkode.

Jaunos kociņus vēl nestāda
G.Vīksniņš jaunos augļu kociņus tagad vēl nestāda. Tam būs laiks aprīlī un maija sākumā. Kārtīgs pārdevējs parasti jau ir izveidojis pirmo vainadziņu, bet, ja tas nav izdarīts pie pārdošanas, tad tas jādara pašam. Viņš skaidro, ja ir iegādāts viengadīgs stādiņš, tad tas ir tāds kā pātadziņa bez sānzariem, tad tam ir jānogriež galotnīte. Ja jau ir parādījušies sānzari, tas nozīmē, ka tas ir divgadīgs stāds. Tad var atstāt trīs četrus sānzarus, kas būs pirmais vainaga posms, bet, ja ir vairāk šo zariņu, izņem ārā to, kurš mazāks.
“Jāņem vērā arī tas, kādā leņķī zariņš atdalās no stumbra. Ja leņķis ir ļoti šaurs, tad labāk to zariņu ņemt ārā. Var gadīties, ka kāds sānzars cenšas konkurēt ar galotni, un tur arī ir asais leņķis. Ja nav nepieciešamība to atstāt, tad labāk griezt ārā. Un pēdējais darbs - noīsinām zariņiem galus, kā arī noīsinām galotni. Zariņiem galus noīsinām varbūt pat trešdaļu, galotni - 20 līdz 25 centimetrus virs zaru līnijas,” stāsta G.Vīksniņš.

Nevajag steigt nogriezt
Lielāki augļu koki būtu jāapskata un jāapgriež ik pēc diviem gadiem. Pirmais darbs – sauso zaru izgriešana. “Piemēram, aug zars uz zara – divi vienā virzienā. Tas nozīmē, ka augšējais zars apakšējo visu laiku ēnos, tāpēc jāizvēlas, kuru atstājam. Kā griežam? Ir divi varianti. Kā mani mācīja viens no vadošajiem augļkopības speciālistiem Jānis Kārkliņš Bulduros, tad tajā vietā, kur zars atdalās no stumbra, ir tāds valnītis, paresninājums. Griezt vajag līdz šim valnītim, lai tas paliek vesels. Valnītis palīdz brūcei turpmākajos gados aizaugt ciet. Ja to sabojā, tad tā brūce paliek diezgan ilgi vaļā,” skaidro G.Vīksniņš.
Bet šajos laikos ir parādījusies arī cita teorija – atstāt nelielu stumbeni, bet tas, kā norāda G.Vīksniņš, vienalga nokaltīs un var veicināt trupi. Viņš pats ir vecās teorijas piekritējs, jo tas pierādās - brūce ar laiku aizaug.
Ja ābele ir veca un nekad nav kārtīgi kopta, tas nenozīmē, ka tā tūlīt jāgriež nost. Ja par to kārtīgi rūpējas, tad būs arī augļi, bet jārēķinās ar lielu darbu, kas nebūs izdarāms vienā gadā. Viņš uzsver, ka nedrīkst no vainaga uzreiz nogriezt ļoti daudz un mēģināt iegūt perfektu formu. Jārēķinās, ka apakšā ir sakņu sistēma, kura ir atbilstoša vainaga izmēriem. Ja koku ļoti stipri apgriež, tad rodas problēma – saknes strādā velti, tās dzen barības vielas, piegādā vainagam, bet vainagā parādās ūdenszari, kas vēl vairāk to sabiezina. “Normāli būtu, ja vecai ābelei vienā gadā nogriež trīs lielus zarus, kuri nav sausi. Nākamajā gadā var turpināt. Bet visu uzreiz nevajag griezt,” skaidro G.Vīksniņš.
Ko darīt ar ūdenszariem, kuriem ir tendence tikai augt, nevis ražot? Tie ir jāņem ārā. “Varbūt ne pirmajā gadā, kaut gan var arī pirmajā gadā, jo tad ir vieglāk. Ūdenszaru pat ir labāk nolauzt, nekā griezt ar šķērēm vai nazi, jo tad tā ir dabiska brūce, un pirmajā gada dzinumi viegli izlūst,” saka G.Vīksniņš.
Viņš arī vērš uzmanību uz kļūdu, ko pieļauj cilvēki, apgriežot ābeles. Proti, pamana, ka uz zara ir tādi mazi, kropli zariņi, un izgriež vai nolauž tos, bet tie ir tie, uz kuriem aug āboli, un nevajag griezt ārā. “Ja šo zariņu ir daudz, nevajag retināt, tur būs āboli,” uzsver G.Vīksniņš. Viņš skaidro, ka mazliet atšķiras pundurābeļu veidošana, jo šīs ābeles sāk ļoti agri ražot. “Katru gadu gan jāpaskatās, kur kāds nepareizs zars izdzīts. Var gadīties, ka arī ir kaut kādas novirzes un no mazās ābeles ir izdzīts milzīgs zars. Tas ir jāņem nost,” saka G.Vīksniņš.
Ja kociņam augšanai nav īsti piemērotas vietas, piemēram, ir augsts gruntsūdens vai āderes, tas ļoti stipri apaug ar ķērpjiem un sūnām. “Kārtīgs saimnieks varētu šīs te sūnas un ķērpjus nobraucīt vai arī var nokrāsot ar vara vitriolu, lai neaug ķērpji, jo tā ir ideāla mājvieta pārziemošanai visiem kukaiņiem,” saka G.Vīksniņš.

Upenes aiztikt jau par vēlu
Runājot par ogu krūmiem, G.Vīksniņš vērš uzmanību uz to, ka šajā laikā upenes vairs nevajadzētu aiztikt, jo tās plaukst pirmās, un var teikt, ka jau sākušas sulot. “Ja ir iestādīta viena pātadziņa, to nogriežam sprīdi no zemes. No šīs vienas mazās pātadziņas tiks sadzīti sānzari, zarus dzīs arī no saknes, un nākamajā gadā jau būs labāks ogu krūms un vairāk zaru,” stāsta G.Vīksniņš.
Kad krūmi ir vecāki, proti, zariņiem, dzinumiem ir trīs četri gadi, tad uz tiem virsū parādās ķērpis. “Kurš zars ir vecāks, to izņem. No vecāka krūma var izņemt trīs, četrus vai piecus zarus. Ja krūms vispār nav kopts vai ir vecs, tad var izgriezt pat līdz 50 procentiem zaru. Otrā gadā, kad ir jaunie dzinumi, tad turpinām vecos zarus griezt ārā. Jāskatās arī jaunākie dzinumi. Ja tie ir vārgāki vai saauguši krustām šķērsām, arī izgriežam. Krūmā atstājam līdz desmit lielajiem zariem. Savukārt avenēm jaunajiem pagājuša gada dzinumiem nogriežam galotnes. Tas veicina, ka izaug vairāk sānzaru un raža būs lielāka,” zina teikt G.Vīksniņš.

Ja ciemojies zaķis
“Var gadīties, ka augļu dārzā ir paviesojies zaķis. Ja brūce kokam nav liela, tad pēc iespējas ātrāk tā ir jāaizkrāso vai jāapziež ar potziedi. Pats labākais, ar ko aizkrāsot, manuprāt, ir “Lerāns”. Ar to aizkrāso tās vietas, kur kokam nav mizas, lai saulē tajās vietās nebojājas stumbrs. Var izmantot arī potziedi, bet drīz sāksies sulu laiks, un tad potziede atlec,” stāsta G.Vīksniņš.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nepieciešama regulāra kopšana

Kategorijas