Perspektīvu saskata modernizācijā

2019. gada 9. aprīlis 00:00

3637

Kad pirms četriem gadiem “Dzirkstele” ciemojās Druvienas pagasta SIA “Gin 4”, tā bija nesen izveidota, bet savu darbību uzsākusi ar vērienu. Tagad Gintas un Ivo Tammes saimniecība ir krietni attīstījusies. Turklāt izveidota vēl otra SIA - “Agro Druva”. Neparasti, bet ģimenei ir divas saimniecības, kurās tiek audzēti gaļas liellopi. Gintas ganāmpulkā ir Šarolē šķirnes lopi, Ivo – krustoti lopi.

Darbam izvēlas modernu tehniku
“Ir īstenoti vairāki saimniecības modernizācijas projekti, ar kuru finansiālu atbalstu tika iegādāts jauns traktors un vālotājs lopbarības sagatavošanai. Sākumā bija tikai dabiskās pļavas, bet lielas platības tika pārsētas. Audzējam sētos zālājus, lai govīm būtu labāka barība,” stāsta G.Tamme.
“Mēs esam jauni. Nebaidāmies ņemt kredītu, jo vēlamies strādāt ar labu un jaudīgu tehniku. To, ka tāda ir nepieciešama, apliecina pēdējo divu gadu pieredze. Ar atbilstošu tehniku var ātri sagatavot lopbarību. Pērn zālāju ražība bija niecīga – kur iepriekš varēja sapresēt desmit barības ruļļus, bija vairs tikai viens. Tomēr bija sētie zālāji, tāpēc barības ziemošanai pietika un paliks pāri,” skaidro Ginta.
Pārņemot zemnieku saimniecību no Gintas vecākiem, tajā bija 30 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet lielu daļu zemes sāka nomāt, kopā apsaimniekoja apmēram 100 hektārus. Tagad saimniecība ir izaugusi līdz 250 hektāru platībai. Kāpēc par saimnieciskās darbības formu izraudzīta sabiedrība ar ierobežotu atbildību? Lauksaimniece skaidro, ka zemnieku saimniecība, uzņemoties kredītsaistības, par tām ir atbildīga ar visu savu mantu. Turpretim SIA jau pats nosaukums norāda, ka tai ir ierobežota atbildība. “Tiesa, katrai uzņēmējdarbības formai ir gan savi plusi, gan mīnusi. Turklāt praksē daudz ko darīt iznāk abām saimniecībām kopā,” atzīst G.Tamme.

Papildina zināšanas veterinārijā
Jau uzsākot saimniekošanu, modernizācijas projektā tika iegādāta ierīce, ar kuru attālināti var novērot lopus. Sevišķi svarīgi tas ir govju atnešanās laikā. “Govī ievieto termometru, un telefonā atnāk īsziņa, kad gaidāmas dzemdības un pēc tam – kad sākas dzemdības. Kad 50 govis gatavojas atnesties, nav vajadzības uzturēties pie tām visu diennakti. Ja atnāk īsziņa, varu paskatīties, vai viss ir kārtībā. Protams, ja govij ir nepieciešama palīdzība, steidzos uz fermu,” skaidro Ginta.
Govju kūtī ir videokameras, kas jebkurā laikā ļauj pārliecināties, kas notiek un kā jūtas lopi. Govis, kas atnesušās, kopā ar teliņiem novieto atsevišķi. Ir arī atstrādāta sistēma, kā pabarot teliņu, ja māte to atgrūž. Govs fiksācijas iekārtā to var izslaukt.
Ivo pārzina tehniku, gatavo lopbarību, metina barotavas, kurām pats izdomā labāko variantu, kā arī boksus govīm. Ginta uzsver, ka tas ir mīts – zīdītājgovīm nav vajadzīga ferma, jo tās var pat ziemā dzīvot laukā. “Govīm ir vajadzīga vismaz novietne, kur patverties lietus laikā. Ja ir sausi pakaiši, tad tās labprātāk izvēlas gulēt iekšā, nevis ārā vējā un sniegā. Ja govs dzemdē laukā sliktos laika apstākļos, ir ļoti liela iespēja, ka teļš var iet bojā,” akcentē G.Tamme.

Apliecina prasmi saimniekot laukos
Viņa pēdējo četru gadu laikā Smiltenes tehnikumā apguvusi veterinārā asistenta profesiju, kas tagad ļoti noder. Gintai jau bija divas augstākās izglītības – humanitārā un lauksaimniecības ekonomikas. “Skatoties, cik smagi strādā vecāki laukos, izvēlējos studēt filologos, jo nedomāju te palikt. Tagad redzu, ka laukos var ne tikai dzīvot un strādāt, bet arī pelnīt. Labi, ka abi ar vīru izlēmām saimniekot tepat. Vecākiem bija palikušas bites. Tām zāli nevajag, bet zemi izmantot vajadzēja. Vīra kursabiedrs audzēja gaļas lopus, tāpēc arī mums tas šķita labi. Turklāt bija iespēja ar projektu saņemt finansiālu atbalstu jaunajiem zemniekiem. Protams, ļoti daudz palīdzēja vecāki, jo vajag arī savus līdzekļus,” stāsta Ginta.
G.Tamme uzsver, ka svarīgākā ir pašu pieredze. Tas nozīmē, ka sešu gadu saimniekošana ir ļoti daudz iemācījusi. Tiek pārdotas Šarolē šķirnes teles un jaunbuļļi vaislai, kā arī tos nodod izsoļu namam. Domājot par perspektīvu, ir iecere attīstīt vēl kādu citu nozari. “Uzskatu, ka krustotus lopus audzēt ir izdevīgāk. Tie aug ātrāk, un nobarošanai ir labāki rezultāti. Rudenī izsoļu namam tika pārdoti pirmie krustotie lopi, kuriem bija lielāks dzīvsvars. Esmu apmierināts ar cenu, tāpēc gribu audzēt tieši šos lopus. Pagaidām ganāmpulkā ir apmēram 20 lopi, bet ir doma palielināt to skaitu, lai varētu attīstīties,” stāsta Ivo.
Viņš norāda, ka būtu vajadzīgs labāk sakopt zemi, jo īpašumā ir arī purvainas pļavas, kuru zāli govis neēd. “Izdevīgāk ir trīsreiz nopļaut sētos zālājus kā aizpagājušajā gadā. No 6,7 hektāriem varēja sapresēt vairāk nekā 200 skābbarības rulonus. Lai gan pērn zālāju ražība bija maza, siena kvalitāte ir izcila. Tas paliks vēl pāri,” secina I.Tamme.
Tā kā lopu ir daudz, bija nepieciešams atrast strādnieku. Ilgi tas neizdevās, jo dažs potenciālais strādnieks prasīja neadekvāti lielu algu – 80 eiro dienā. “Teicu - ja atrod tādu darbu, lai pasaka man arī. Tad droši vien nevajadzētu audzēt lopus, ja varētu tik daudz nopelnīt citādi,” spriež Ivo. Tagad ir strādnieks no Lubānas, kas var gan dzemdības pieņemt, gan aplokus taisīt. Viņam ir nodrošināts dzīvoklis un darba mašīna.
Atskatoties Ginta un Ivo secina, ka, iespējams, varētu kaut ko darīt citādi. Tomēr viņi ir priecīgi, ka izvēlējās dzīvot un strādāt laukos, nevis doties darbā uz ārzemēm. “Krīzes brīdī tāda doma tika pieļauta. Tagad varu būt apmierināta, ka esmu savā dzimtajā pagastā, kur esmu uzaugusi. Tas ir pats labākais, kas var būt, turklāt meitas aug laukos, nevis pilsētā,” atzīst G.Tamme.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Perspektīvu saskata modernizācijā

Kategorijas