Migrējošie putni posta sējumus

2019. gada 9. aprīlis 00:00

2554

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) saņēmusi pirmos pieteikumus par migrējošo putnu, galvenokārt zosu un gulbju, nodarītajiem postījumiem, lai saņemtu zaudējumu kompensācijas. Pieredze liecina, ka visvairāk cietušās lauksaimniecības kultūras ir ziemas kvieši, lauka pupas, zirņi, kā arī auzas, vasaras mieži, kukurūza un rapsis.

Lielgabalu nevar nolikt pie katra lauka
Kompensācijas paredzēts izmaksāt vien tādā gadījumā, ja lauksaimnieki lieto putnubiedēkļus vai citādi cenšas aizsargāt savus laukus.
“Mums ir lielgabali, kas darbojas ar gāzes balonu. Tomēr pie visiem labības laukiem tos nevar nolikt. Protams, ar šāvienam līdzīgo troksni putnus var aizbaidīt, bet pēc laiciņa tie nosēžas uz cita lauka turpat netālu. Var gadīties, ka ar laiku tie arī pierod un vairs nebaidās,” stāsta SIA “Lejasciema grauds” vadītāja Benita Pilsnibure.
Viņa secina, ka zosis noknābā ziemāju zaļos asnus līdz ar zemi. Tas nozīmē, ka sacerojušajai labībai ir jāsāk dzīt asnus no jauna. “Protams, tas ne tikai aizkavē graudaugu augšanu, bet arī rada ražas zudumus,” atzīst B.Pilsnibure. Tomēr pieteikties kompensācijām viņa pagaidām nav domājusi, jo nezina, kādi ir to piešķiršanas nosacījumi.
B.Pilsnibure uzskata, ka lielāks efekts būtu, ja medniekiem būtu atļauts zosis medīt vai vismaz pabiedēt. “Tagad zosu ir tik daudz! Viss lauks pelēks, kad tās nosēžas! Kad visi putni plūc zaļos asnus, to var salīdzināt ar liellopu ganāmpulka kaitējumu,” viņa uzsver.
B.Pilsniburi satrauc, ka migrējošo putnu postījumi turpināsies vēl maijā, kad tiek sēti vasarāji. “Ja arī saņem kompensāciju par postījumiem, pēc būtības tā neko nemaina. Putni aizlido un turpina vairoties, rudenī tie lidos uz ziemošanas vietām un nākamajā pavasarī atkal atgriezīsies,” viņa secina.

Kompensācijas saņemt nav sarežģīti
DAP Kompensāciju administrēšanas nodaļas vadītājs Ģirts Baranovskis mierina, ka labi saprot - gājputni jau ir pieraduši pie gāzes lielgabalu biedēšanas. Tāpēc komisija, kas vērtē kompensāciju piešķiršanas pamatotību, apmierinās ar to, ka lielgabals ir darba kārtībā un uz laukiem ir arī putnubiedēkļi.
“Saprotam, ka nevar katram laukam apvilkt apkārt žogu vai elektriskā gana stiepli. Svarīgi, lai lauksaimnieki censtos pasargāt savus laukus,” norāda Ģ.Baranovskis. Viņš secina, ka daudzi kompensācijas nepiesaka tieši tāpēc, ka ir skeptiski noskaņoti par iespēju saņemt zaudējumu atlīdzību. Tomēr nav mazsvarīgi par nopostīto hektāru saņemt 300 līdz 500 eiro, kas par 10 vai vairāk hektāru lielu platību veido kompensāciju. “Turklāt kompensācijas pieteicējam tas neko nemaksā. Ir jāuzraksta tikai pieteikums. Komisija aizbrauc un konstatē, cik būtiski ir postījumi. Putni jau, protams, nesēž un negaida komisiju, tomēr to radītās sekas var redzēt,” skaidro Ģ.Baranovskis.
Šis ir trešais gads, kopš DAP aicina pieteikties migrējošo putnu radīto zaudējumu kompensācijām. Pagājušajā gadā visvairāk postītā kultūra bija ziemas kvieši – 47 % no pieteiktajiem gadījumiem un lauka pupas – 27 %. Ģ.Baranovskis uzsver, ka kompensācijām jāpiesakās iespējami ātri pēc postījumu konstatēšanas, lai eksperti varētu izvērtēt un lemt par zaudējumu atlīdzību.

Cīņa ar migrējošajiem putniem nebeigsies
Ornitologs Elvijs Kantāns skaidro, ka tagad zosu bari lido pāri Latvijai un palaikam nosēžas, lai barotos, uzkrātu spēkus un turpinātu ceļu uz ziemeļiem. “Starp simtiem tūkstošiem putnu, kas lido te pāri, ir vairākas zosu sugas. Latvijā ligzdo tikai viena suga – meža zosis, kas nekādu skādi laukiem nenodara. Uz laukiem ir redzamas sējas zosis un baltpieres zosis. Tās postījumus nodara sējumiem tāpēc, ka paliek arvien mazāk dabiskās vietas, kur putniem nolaisties. Turklāt apsētos laukos tiem, protams, ir laba barība. Tas nozīmē, ka arī turpmāk nekas nemainīsies un vajadzēs cīnīties ar šiem migrējošajiem putniem,” stāsta E.Kantāns.
Viņš uzskata, ka labākā ierīce zosu atbaidīšanai ir lielgabals, jo ar zosu medīšanu neko nevar atrisināt - tūkstošus putnu neizšaus. Turklāt pavasarī, kad putni gatavojas perēt, nav labi tos medīt, tāpēc ir aizliegums. “Iespējams, ka mednieki var aiziet un pablīkšķināt, taču tas ir apmēram tas pats, kam tiek izmantots lielgabals. Nevar noliegt, ka zosu paliek arvien vairāk. Iespējams, ka tāpēc būtu jādomā par lielākām kompensācijām lauksaimniekiem. Var redzēt, ka zosis uzturas novāktās kukurūzas laukos, kur droši vien ir palikuši kukurūzas graudi. Taču kukurūzas lauku nav daudz. Turklāt lielu daļu to barībā veido zaļie augi, tāpēc tagad cieš ziemāju sējumi,” uzsver E.Kantāns.
Lai gan migrācija ilgst tikai apmēram mēnesi, ar to ir jārēķinās katru gadu neatkarīgi no biedēšanas vai medīšanas. Migrēšana uz ziemeļiem un atpakaļ putniem prasa lielu enerģijas patēriņu, tāpēc regulāras apstāšanās ceļā ir ļoti nozīmīgas.
Vai gaidāmi lāču nedarbi bišu dravās?
“Medniekiem ir noteikti zosu medīšanas termiņi. Pavasarī zosu medības nenotiek. Tiesa, nekas ļauns zosu populācijai nebūtu, ja varētu tās medīt ne tikai rudenī, bet arī pavasarī. Tagad zemniekiem vienīgā iespēja aizsargāt sējumus ir likt biedēkļus pie lauka vai uz tā. Piemēram, piesien baltu maisu kārts galā, lai tas plīvo vējā, un zosis tur nenolaidīsies. Jāizmēģina ir visas iespējas, bet pagaidām daudzi domā, ka visefektīvāk būtu zosis medīt,” uzskata Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš. Protams, var izmantot tā saucamos lielgabalus, kas darbojas automātiski un periodiski rada lielu troksni, kas līdzinās šāvienam.
Kompensācijas var prasīt arī biškopji, ja dravu ir apciemojis lācis. Kādā Balvu novada dravā ķepainis jau ir mielojies ar medu, nodarot postījumus dravai. “Lāču mūsu pusē ir daudz, un ar to ir jāsamierinās. Turklāt tos nekādi nevar aizbaidīt. Vienīgais - likt apkārt dravai žogu vai elektrisko ganu. Tiesa, var būt, ka medus kāre ir spēcīgāka par žogu. Tad tas nebūs šķērslis,” spriež L.Kļaviņš.
Ģ.Baranovskis norāda, ka kompensācijām var pieteikties arī zivsaimnieki, kuriem zaudējumus radījušas zivjēdāju putnu sugas un ūdri.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Migrējošie putni posta sējumus

Kategorijas