Pūce vēlas trīsreiz mazāk novadu

2019. gada 12. aprīlis 00:00

284

Diskusija par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu valstī šodien turpinās Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā Novadu dienā Gulbenē, kurā aicināti piedalīties vairāk nekā 200 cilvēku. Pasākums norisināsies Gulbenes kultūras centrā no pulksten 10.00 līdz 16.00, tajā piedalīsies arī VARAM ministrs Juris Pūce. Pēc tam Gulbenes novada viesi apmeklēs Lizuma uzņēmumus – SIA “Avoti SWF” un SIA “Rairu”.

Būs mazāk deputātu un tas arī viss?
Gulbenes novada robežām reforma nekādas izmaiņas neparedz. Vienīgais jaunums – pašreizējo 17 deputātu vietā novadā tiek plānoti 15 deputāti (novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000). Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs “Dzirkstelei” saka: “Mēs esam savulaik labi pastrādājuši un izveidojuši novadu, kas vairāk neprasa nekādas izmaiņas. Tomēr, ja būs runa par valsts naudu, kas varētu tikt piešķirta reformas realizācijas laikā, mēs tomēr pastāvēsim, ka Gulbenes novadam arī kaut kas pienākas. Mēs esam cienīgi saņemt! Nauda būtu vajadzīga visur kur, mēs skatītos prioritātes un tad ieguldītu pašā nepieciešamākajā.”
N.Audzišs saka – 10.aprīļa prezentācijā VARAM gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas raksturojums ticis sniegts samēra vispārīgs. Viņa uzskats – reformai ir jābūt ekonomiski pamatotai: “Nedod, Dievs, ka kaut kas tiek darīts politisku apsvērumu dēļ. Ir jāsaprot, kā reforma skars katru iedzīvotāju. Ja mēs šajā reformā nestrādājam uz iedzīvotāju labklājību, tad vispār nevajag nemaz viņai ķerties klāt. Ir jāzina, kāds būs šai reformai galarezultāts pēc 7 vai 10 gadiem. Nebūtu pareizi, ja ir mēģināts tikai vienkārši kaut ko pamēģināt ar domu, ka gan jau redzēs, ar ko viss beigsies. Ja varam redzējumu uzlikt uz papīra un noticēt tam, darām, bet, ja ne, neķeramies klāt.”
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis “Dzirkstelei” saka: “Alūksne, Gulbene un Līvāni ir tās Latvijas novadu pašvaldības, kurām teorētiski gaidāmā reforma robežu pārmaiņas nesola. Agrākā Alūksnes rajona teritorijā var neatgriezties Ape, kura varbūt pievienosies Smiltenes novadam. Bet tas jau būs pašas Apes lēmums. Tajā pašā laikā Alūksnes novads ir atvērts sarunām, ja tomēr būs doma palikt pie mums. Pārējiem Latvijas novadiem ir citāda situācija. Jautājums tikai – ko kam pievienos. Bet pozitīvi ir tas, ka beidzot jaunā novadu karte ir uzlikta uz papīra, un visiem ir, par ko runāt. Līdz tam tika dzirdētas dažādas versijas. Tagad vismaz varam reāli diskutēt. No ministra J.Pūces sapratu – ap 15.maiju ministrijā būs sagatavots informatīvais ziņojums, kas tālāk tiks nodots Ministru kabinetam.”
A.Dukulis akcentē, ka nebūs tikai teritoriāla reforma vien, tā skars nozares. Viņam ir bažas, vai papildu nauda veselības aizsardzībai, ceļu sakārtošanai un citām jomām tiks piešķirta tikai novadiem, kurus paredzēts apvienot, veidojot lielākas pašvaldības. “Varbūt tiks nolemts, ka Gulbenei, Alūksnei un Līvāniem kādu tiešu vai apslēptu “burkāniņu” vairs nevajag! Es domāju, ka šiem novadiem par tālredzīgu domāšanu pienākas “prēmija”,” uzskata A.Dukulis. Viņš arī vēlas gulbeniešiem atgādināt, ka Gulbenes novada saglabāšana agrākā rajona robežās ir vietējā politiķa Nikolaja Stepanova senais nopelns, par ko domes darbiniekiem pienāktos aiznest un vismaz puķi nolikt uz šā cilvēka atdusas vietas.

Madonā un Balvos – agrāko rajonu robežās
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs “Dzirkstelei” saka: “VARAM projekts paredz novadu atjaunot bijušā Madonas rajona teritorijā, tādējādi neparedzot neloģiskumu vai teritorijas šķelšanu. Taču tas, kas man šobrīd liekas iztrūcis VARAM publiskotajā informācijā par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu - pagaidām maz zināms par kritērijiem. Tas ir iedzīvotāju skaits, pakalpojumu pieejamība, skola, ekonomiskā attīstība vai vēl kaut kas? Kāpēc pēc ministrijas ieskatiem ir jāveido tieši tāds 35 novadu modelis? Manuprāt, bija jāsāk ar kritērijiem un jāsaredz, kā būs labāk. To saka arī Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Politiski lieli novadi ir jaudīgāki - to ir vienkārši pateikt. Bet cik lieliem ir jābūt? Pēc kādiem kritērijiem tas ir nosakāms? Kā to mērīt? Šodienas diskusijā Gulbenē šis būs viens no stūrakmeņiem. Dažu pagastu pievienošana lielākam novadam pati par sevi neko nedos. Ir jādomā par ekonomisko attīstību kā tādu. Pašvaldību pārkārtošana nav tas pirmais un primārais uzdevums.”
A.Lungevičs nedomā, ka novadu pašvaldību skaita samazinājums dos lielu naudas ekonomiju. “Jau 2009.gada administratīvi teritoriālā reforma parādīja, ka nenotika ļoti krasa pašvaldību darbinieku skaita samazināšana. Pēc tagad gaidāmās reformas deputātu novados būs mazāk. Bet tās būs ļoti “kosmētiskas izmaksas” novadu budžetos. Pāris simti eiro mēnesī, ko atalgojumā saņem deputāti, lielu ietaupījumu nenesīs. Bet pašvaldību administrācijā turpmāk būtisku darbinieku skaita samazinājumu es neredzu. Varbūt ar laiku, bet sākumā noteikti ne. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka lielāki novadi var labāk apgūt investīcijas, var realizēt lielākus projektus,” akcentē Madonas novada domes priekšsēdētājs.
Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs “Dzirkstelei” saka: “Vienkārši turpināsim strādāt. Viss būs atkarīgs no kritērijiem, kurus VARAM noteiks reformas veikšanai. Mums jau galvenais, lai būtu apmierināti iedzīvotāji. Pēc jaunās topošo novadu kartes Balvu novads atgriežas vecā rajona robežās, atpakaļ pievienojoties Baltinavai, Rugājiem, Viļakai. Jebkuras pārmaiņas rada neapmierinātību. Tāda būs! Taču gluži šoka vai neizpratnes nav. Tas būtu tad, ja Balviem gribētu pievienot kaut ko pilnīgi neizprotamu.” A.Pušpurs gan akcentē, ka gaidāmā reforma neparedz viscaur Latvijā novadus veidot veco rajonu teritorijās. Tomēr Balvu variants ir tieši tāds. Jautājumi, kuru risināšanu Balvu novada domes priekšsēdētājs redz nākotnē, esot ceļu un skolu tīkls.

Mazie novadi situāciju uztver dažādi
Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats sarunā ar “Dzirksteli” ministram J.Pūcem piedēvē epitetus “kā tanks”, “kā buldozers”, raksturojot publiskotās ieceres gaidāmajai administratīvi teritoriālajai reformai. Cesvaines novadam ir paredzēta atgriešanās pie Madonas novada. “Kad notika iepriekšējā šāda reforma 2009.gadā, kaut cik ieklausījās, ko par to domā pašvaldībās. Tagad... Protams, visi cīnīsies, kamēr varēs. Bet, kad nu spiedīs īstenot reformu, kādu to redz ministrija, tad arī tā tiks īstenota. Līdz ar gaidāmo reformu daudzviet Latvijā uz vietas pazudīs vēlēta institūcija. Līdz ar to pazudīs arī finanses. Tas nozīmē, ka Cesvaines gadījumā par mums lems Madonā. Spekulācijas ar to, ka jaunais Madonas novads būs tas pats vecais Madonas rajons, - tā spriest nav pareizi. Vecajos laikos tāpat bija pirmā līmeņa mazās pašvaldības un rajonam bija savas funkcijas. Tas bija normāli!”
V.Špats bilst, ka Gulbenes novada iedzīvotāji praksē jau sen zina, ko nozīmē pagastu apvienošanās vienā lielā novada pašvaldībā. “Ko tad Gulbenes novada pagastos vairs lemj? Neko!” viņš saka. V.Špats uzskata, ka iecerētā VARAM koncepcija par 35 novadu pašvaldībām tagadējo 119 vietā nav pareiza. Viņš piesauc Austriju, Vāciju, Franciju, kur ir nelielas pirmā līmeņa pašvaldības. Viņaprāt, ir vēl vajadzīgas otrā līmeņa pašvaldības, kas varētu būt pavisam lielas, piemēram, kā Vidzemes, Kurzemes, Zemgales, Latgales reģions. Šo pašvaldību pārziņā tad arī būtu plānošanas dokumenti, reģionālie ceļi, vidusskolu tīkls, pasažieru pārvadājumi, veselības aprūpe.
Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts “Dzirkstelei” teic īsi – pašvaldības viedoklis sakrīt ar VARAM skatījumu par Apes pievienošanu Smiltenes novadam. Šajā ziņā J.Liberts ir uzskatos vienots ar Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Gintu Kukaini. “Dzirkstelei” viņš uzsver – VARAM pagaidām ir publiskojusi tikai sākotnējo savu piedāvājumu saistībā ar gaidāmo reformu. Tagad notiks publiska apspriešana. Ar Apes novadu Smiltenes pašvaldībai esot sadarbība jau ilgāk nekā četrus gadus. “Mēs sadarbojamies ar būvvaldi un pašvaldības policiju. Kopā esam dažādos projektos,” viņš skaidro. Smiltenei ministrija ieskicējusi novada robežu paplašināšanos, klāt paņemot ne tikai Api, bet arī Virešus, Trapeni un Gaujienu, kas savulaik ietilpusi Alūksnes rajonā, un Raunu, kas senāk atradās Cēsu rajonā. “Ir jāvērtē šāda VARAM jauno novadu karte un jāskatās,” prāto G.Kukainis. Viņš uzsver – Smiltenei ir labi ekonomiskās attīstības rādītāji, kurus pierāda veiktie pētījumi.

Ko sola gaidāmā reforma?

◆ Pienākums veidot katra novada pašvaldības policiju (šobrīd no 119 novadiem tāda ir 76 pašvaldībās).
◆ Pašvaldībām ieteiks veidot arī savus ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus.
◆ Iespējams, būs pienākums pašvaldībām izveidot civilās aizsardzības struktūras un uzturēt materiālās rezerves.
◆ Sabiedriskā transporta tīkls operatīvi būs jāpakārto uzņēmējdarbības attīstībai.
◆ Vairākus valsts autoceļu posmus nodos pašvaldībām.
◆ Turpinās attīstīt valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centra tīklu, lai iedzīvotāji saņemtu pakalpojumus (attālināti) bez speciālas došanās uz administratīvo centru.
◆ Ja ir vairāk par 3000 iedzīvotāju, pašvaldībā uz tiem strādā vismaz 3 sociālie darbinieki.
◆ Bibliotēku izvietojuma pārskatīšana.
◆ Iedzīvotāju iniciatīvu, teritoriālo kopienu veidošanas atbalsts.
◆ Novadā jābūt vismaz vienai perspektīvai vidusskolai.
(No VARAM 10.aprīļa prezentācijas “Administratīvi teritoriālā reforma – izaicinājumi, kas rada iespējas”)

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pūce vēlas trīsreiz mazāk novadu

Kategorijas