Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dosies pa pēdām bānītim

Pārsla Konrāde

2019. gada 12. aprīlis 00:00

1858
Dosies pa pēdām bānītim

Novadniece Sanita Indriksone 4.maijā rīko gājienu “Pa pēdām šaursliežu dzelzceļam Gulbene-Alūksne” pa bānīša sliedēm no Gulbenes līdz Alūksnei.
Viņai iešana kļuvusi jau par dzīvesveidu. “Tāds dzīvesveids izveidojies nepilna gada laikā. Es staigāju daudz – gan organizētos pārgājienos, gan draugu lokā. Saplānojam kaut ko skaistu un noejam – vai ceļa posmu, kas rada pēc tam skaistu zīmējumu, vai vienkārši no punkta A līdz punktam B. Pagājušā gada septembrī es nogāju savu pirmo Camino de Santiago - no Porto (Portugāle) līdz Santjago katedrālei (Spānija). Tas ir svētceļojums, kurā cilvēki dodas, katrs sava mērķa vadīts. Kopā ar draudzeni nogājām 270 kilometrus, neizmantojot nevienu transportlīdzekli. Tas bija kā ģenerālmēģinājums, lai saprastu, kā tas ir, kad tu paņem mugursomu un izvērtē tās mantas, ko tu ņem līdzi, cik daudz vai maz vajag, lai tu varētu doties ceļā. Tagad mēs zinām, ka esam gatavas nākamajam Camino de Santiago un reiz mēs kopā noiesim 1000 kilometru garo ceļu. Tas bija viens no maniem skaistākajiem atvaļinājumiem, kaut arī grūts gan emocionāli, gan fiziski, jo tev var sāpēt kājas, mugura un viss pārējais, bet tik un tā ir jātiek līdz galam,” stāsta Sanita.
Bijusi fantastiska kopības sajūta, satiekot citus cilvēkus no pasaules jebkuras malas, viņiem visiem kaut kas sāpējis, bet visi devās ceļā, kāda mērķa vadīti. “Šajā ceļā es ieguvu divas “Camino māsas”. Viena ir Kintija no Ikšķiles, ar kuru es gāju kopā visu šo ceļu, ar kuru mēs sākām un beidzām. Trešajā dienā mēs iepazināmies ar meiteni no Nīderlandes - Jolien, ar kuru kopā nogājām 9 no 11 dienām. Jolien gan vēl joprojām pajoko, ka mēs esam divas meitenes no Latvijas, kas savstarpēji sarunājas poliski. Ieguvu draugus uz mūžu! Tagad man kopā ar īstajām māsām Gunitu un  Evitu ir četras māsas. To ceļu nevar aprakstīt! Esot ceļā, nav ne pagātnes, ne nākotnes, eksistē tikai tagadne un spēja iemācīties būt “šeit un tagad”! To es cenšos pielietot arī savā dzīvē – neskriet notikumiem pa priekšu un nedzīvot vakardienā,” stāsta Sanita.

Ideja rodas nejauši
Ideja par gājienu pa bānīša sliedēm radusies pavisam nejauši. Māsas dzimšanas dienā kopā ar ģimeni un ģimenes draugiem jeb, kā viņi viens otru dēvē, pusradiniekiem runājuši, ka vajadzētu visiem kopā izdomāt kādu skaistu pārgājienu. “Tā nu radās ideja noiet posmu Gulbene-Alūksne, ko neviens no mums līdz šim nav gājis. Izveidoju “Facebook.com” pasākumu ar domu, ka varbūt kāds no maniem draugiem vēlēsies mums pievienoties. Negaidīju, ka šis pasākums “aizies tautiņās”! Protams, es nezinu, cik cilvēku būs, jo plāni katram var mainīties, bet atsaucība ir liela. Es noteikti iešu, un būs jauki, ja vēl kāds pievienosies, jo kopā iet ir vieglāk. Ja tu esi nolēmis doties ceļā viens, tad bieži vien var atrast 101 iemeslu, lai nekur nedotos. Ejot kopā, cits citu “pavelk” uz priekšu, iedvesmo. Camino de Santiago satiku vienu 80 gadus vecu kungu, kurš dienā gāja nelielākus posmus, bet viņš gāja! Un es nodomāju: dod, Dievs, man 80 gadu vecumā doties ceļā ar mugursomu!” saka Sanita.

Aizgājusi līdz Alūksnei viena
Viņai patīk staigāt un lasīt grāmatas, ko diemžēl vienlaikus darīt nesanāk. Ziemā var lasīt grāmatas, bet tagad ir piemērotākais laiks doties ceļā. 4.maijs izvēlēts tāpēc, ka būs brīvas trīs dienas un Sanita pēc gājiena vēlas paciemoties arī pie radiem Stāmerienā. 30.martā viņa nogājusi posmu no Gulbenes līdz Alūksnei viena, bet, ejot vienam, ir cits temps nekā kompānijā. “Bija gandarījuma sajūta! Es biju Alūksnē jau divos dienā, kaut arī sākotnēji plāns bija iekļauties laikā un nokļūt tur līdz pulksten 15.20, jo 15.25 bānītis dodas atpakaļ uz Gulbeni. Es ieekonomēju uz pauzēm. Kad iet lielāks cilvēku skaits, tad kāds var būt lēnāks. Pirmā atpūtas pauze mums būs pēc 10 kilometriem Stāmerienā, otrā - pēc 12 kilometriem Papardē, līdz Alūksnei tad būs palikuši 11 kilometri. Iet sāksim pulksten 8.00, bet 15.20 mums jābeidz. Vidēji cilvēks iet stundā 5 kilometrus. Tas ir tāds mierīgs gājiens, bet katra apstāšanās “nozog” laiku. Pēdējā pietura ir 6 kilometrus pirms Alūksnes, kur arī varēs gaidīt bānīti, ja kādam nebūs vairs spēka. Tās noteikti nebūs sacensības,” saka Sanita.

Šāgada izaicinājums
Viņa stāsta, ka staigā gan pa mežu, gan gar jūru, cik sanāk. Izdomā noiet 30-35 kilometrus un skatās, pa kurieni labāk iet. “Pa Rīgu ir viegli iet, jo ir trotuāri, taču ir satiksme un luksofori, kas mazliet traucē. Man labāk tomēr patīk kaut kur “iebrist” mežā – tuvāk dabai. Es vidēji eju ar ātrumu zem 7 kilometriem stundā. Kad es sāku dzīvot Rīgā, man sākumā likās, ka tur visi nenormāli ātri iet, jo es noteikti gāju lēnāk. Tagad saprotu, ka viņi vienkārši tā iet. Šobrīd staigāju nedaudz vairāk kā vidēji cilvēks. Mēnesī cenšos noiet 300-400 kilometrus. Pagājušajā mēnesī nogāju 420 kilometrus. Maija beigās būs fantastisks pasākums “Kolka-Dubulti”, kur cilvēki ies 136 kilometrus 55 stundās. Tad būs jāiekļaujas laikā un dienā jānoiet 50 kilometri. Līdz šim mans rekords dienā ir noieti 42 kilometri. Tas ir mans šāgada izaicinājums,” uzsver Sanita.
Lielākais atbalsts viņai ir ģimene. Sanita saka paldies par to, ka ģimene saprot – pat tad, ja Sanita brauc uz Stāmerienu pie radiem, tas vēl nenozīmē, ka viņa jau pirms tam nav izdomājusi doties kādā pārgājienā un ka arī pārējie netiks iesaistīti izmest kādu mazo lociņu pa Stāmerienu, ejot kājām.

Sanita par 4.maija gājienu

Tikšanās Gulbenes stacijā - pulksten 7.50, starts – pulksten 8.00.
Papildus nav jāreģistrējas. Var atzīmēt “Facebook.com” pie pasākuma - “going”.
Par pasākumu nav jāveic dalības maksa.
Katram ir jānovērtē savi spēki un varēšana.
Ja ir sajūta, ka nūjas palīdzēs ceļā - droši ņemiet tās līdzi un nūjojiet!
Šīs nebūs sacensības! Šī būs pastaiga ar ātrumu 5,5-6 km/h, jo mums ir laikus jāpaspēj tikt līdz Alūksnei.
Katrs pats ir atbildīgs par savu drošību un līdzpaņemtajām mantām.
Neaizmirstiet par ūdeni un to, kas jums atgriež enerģiju un dod spēku (batoniņš, šokolāde, augļi, sviestmaize, rieksti utt.)!
Nebaidieties! Kopā mēs to izdarīsim! Pat ja līdz šodienai nav noiets neviens kilometrs, tas nenozīmē, ka ir pa vēlu to sākt darīt tieši 4.maijā!