Vārkavas novads: Arendoles muiža atkal dzīvo

2019. gada 24. aprīlis 12:23

2649

Vārkavas novads: Arendoles muiža atkal dzīvo

Vārkavas novada Rožkalnu pagasta Arendolē Dubnas upes ielokā atrodas Arendoles muiža. Apkārt tai plešas simtgadīgu koku parks. Muiža nav ļoti grezna, bet savdabīga un jauka.

Arendoles muižas vārds vēstures avotos minēts jau 16.gadsimtā. Ēka būvēta kā medību un atpūtas muiža, bet kā daudzām vecām ēkām tai vairākas reizes mainījušies saimnieki, tāpēc tā paplašināta un pārbūvēta. Tagad kungu māja izskatās tā, kā tā izskatījusies, kad tās īpašnieks bijis grāfs Staņislavs Plāters-Zībergs, tāpēc arī viņa vārds tiek pieminēts vairākkārt.

Līdz 1977.gadam Arendoles kungu mājā atradusies Āmuļu pamatskola (arī tagad blakus ēkai kokos redzami āmuļi), pēc tam ēka bijusi tukša un pamesta. 2001.gadā ēku iegādājās Arvīds un Faimja Turlaji, kuri uzsāka atjaunošanu. Pateicoties viņiem, tagad var aplūkot salonu, grāfa kabinetu, sākotnējo interjeru, vēsturisko plānojumu, ekspozīciju par pils vēsturi un Latvijas brīvības cīņām, kā arī uzmūrētas podiņu krāsnis no 19.gadsimta podiņiem. Kopš 2004.gada muižas kungu māja ir iekļauta Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.

Daudz vēsturisku dokumentu
No 19.gadsimta vidus, kad Arendoles muižā sāka dzīvot Staņislavs Plāters-Zībergs (1823-1896), ir saglabājusies 1861.gadā rakstīta atskaite Rīgas gubernatoram par brīvlaišanas likuma tulkošanu latgaliešu valodā, kuru Staņislavs Plāters-Zībergs, būdams Vitebskas guberņas juridiskās komisijas loceklis, uzrakstījis Arendoles muižā. Pēc 1863.gada Janvāra sacelšanās apspiešanas viņš ar ģimeni aizbraucis uz Franciju un dzīvojis Parīzē. “Viņš 40 gadu vecumā apprecējās ar Lihtenšteinas princesi. Princese esot atbraukusi uz Arendoles muižu, bet viņai neesot te paticis. Pārsvarā viņi dzīvojuši Eiropā,” stāsta Faimja. Taču divas reizes gadā muižnieks ieradies Arendoles muižā, lai pārbaudītu grāmatvedību. Viņš gan nodarbojies vairāk ar mežu, taču muižā bijušas arī nelielas rūpnīcas, pienotava, maizes cepšanai uzbūvēta maizes māja. Muižā ražotās preces piegādāja pilsētām.

Faimja stāsta, ka ir savākti ne tikai daudzi vēsturiskie dokumenti, bet arī vēsturiskās mēbeles. “Savācām vienu komplektu no trīs priekšmetiem - var redzēt, ka tas ir komplekts, bet katrs priekšmets ir vests no citas vietas. Vienu galdu pat no Ādažiem atvedām. Tas ir liels pētnieciskais darbs. Mums ir arī vairāku Latgales muižu mēbeles,” saka saimniece. Ir fotogrāfijas ar cilvēkiem, kam bijusi saistība ar muižu – gan pārvaldnieka, gan rakstveža.

“Pirmā pasaules kara laikā 1915.gadā Arendolē izvietoja Krievijas impērijas armijas ķeizarienes Marijas Fjodorovnas 5. Aleksandrijas pulku, kurā dienēja arī Nikolajs Gumiļovs, dzejnieces Annas Ahmatovas vīrs. Tajā laikā Gumiļovs bija populārs, rakstīja dzeju pret varu. 1921.gadā viņu nošāva. Viņa dzeja bija aizliegta, tikai 1990.gadā viņu reabilitēja. Es arī nezināju, ka ir tāds dzejnieks, lai gan mācījos skolā Krievijā,” stāsta Faimja. Tagad blakus muižas ēkai šim dzejniekam ir uzstādīts piemineklis.

Nedod restaurēt
Saimnieks rāda labi saglabājušos gumijas bumbu, kas ražota pirmajā Latvijas gumijas fabrikā “Varonis”. Acīmredzot ulmaņlaikos skolēni iesituši bumbu ventilācijas atverē. “Kad mainījām grīdu, šo bumbu atradām. Gandrīz kā jauna,” saka Arvīds. Grīdas visas ir saliktas jaunas, sijas bijušas sapuvušas, tāpēc vajadzējis mainīt arī tās.

Grāfa kabinetā viņš rāda kādu kasti un jautā, kas tas ir. Kad neuzminam, viņš saka: ““Klēpja dators”. Varēja braukt karietē vai diližansā, turēt uz ceļiem un rakstīt.” Patiešām – kastē iekšā ir papīri un rakstāmlietas. Šajā kabinetā ir arī Andreja Plātera-Zīberga fotogrāfija. “Mēs ilgi nevarējām dabūt Plātera fotogrāfiju, līdz internetā pēkšņi atradām. Tērbatas universitāte bija ielikusi savu absolventu, korporāciju biedru fotogrāfijas, un Plāters ir beidzis Tērbatas universitātes Farmakoloģijas fakultāti,” stāsta saimnieks.

Viņš rāda oriģinālos krēslus un saka, ka tikai nomainīts audums, jo to nevarēja izmazgāt. “Muižā ir 18 oriģinālās mēbeles. Plātera bibliotēkas galdu nedodam restaurēt, jo, tiklīdz restauratoriem atdosi, tas būs kā jauns. Bet mums nevajag kā jaunu, lai redz, ka tam samtam jau ir 200 gadu!” saka Arvīds.

Īpašs stāsts ir par muižas deju zāli, kurā 2010.gadā zem durvju konsoles atrasts oriģinālo tapešu fragments. Pagājušā gada vasarā zālē ir izlīmētas autentiskas tapetes ar zilām magonēm. Šī deju zāle ar zilajām magonēm uz sienām būs redzama jaunajā Viestura Kairiša filmā “Piļsāta pi upis” (“Pilsēta pie upes”), kuras pirmizrāde paredzēta nākamgad. “Viesturs Kairišs skatījās arī Lūznavas muižu, bet tur ir saliktas butaforiskas atslēgas. Mums atslēgas ir vecās cara laika. Filmā nedrīkst būt nekas no mūsdienām. Viņi izdomāja, ka vajag arī oriģinālās tapetes. Es teicu, ka maksu neņemšu, bet jūs varat izgatavot tapetes pēc parauga. Filmā būs redzama šī zāle ar tapetēm,” stāsta saimnieks.

Muižas otrajā stāvā ir atjaunotas istabiņas, kurās var izmitināt līdz 40 cilvēkiem. “Uz muižu brauc gan tūristi, gan kāzinieki, gan notiek pasākumi - tā mēs mēģinām uzturēt šo muižu. Izdevumi ir lieli. Arī mazas grupas uzņemam, ģimenes. Sākumā nevarējām to atļauties, jo visu laiku bijām darbos, bet tagad ir mazliet vairāk laika,” saka saimniece.

Kāds Arendoles muižas viesis “feisbukā” ierakstījis komentāru: “Apbrīnoju un cienu muižas saimniekus. Arendoles muiža ir aizgājušo laiku apbružāta pērle, kas ar pietāti, mieru un mērķtiecību tiek atjaunota un uzturēta.” Labāk nevar pateikt.

+ 4

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vārkavas novads: Arendoles muiža atkal dzīvo

Kategorijas