Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbenes zaķis spēlēs teātri Liepājā

Diāna Odumiņa

2019. gada 18. aprīlis 00:00

992
Gulbenes zaķis spēlēs teātri Liepājā

Uz Lieldienām leļļu meistarei Evitai Zālītei no Gulbenes bija jāpaspēj uzmeistarot pulku zvēru ar zaķi priekšgalā. Pirmo reizi mūžā viņa ir saņēmusi šādu pasūtījumu un viņas radītie tēli spēlēs īstu leļļu teātri. Evita saka – ļoti gribētos pašai redzēt, kā tas notiks. “Jāaicina liepājnieki ciemos uz Gulbeni,” viņa teic.

Tapa septiņi lieli, mazi zvēri
Pasūtītājs liepājnieks Rihards Belte par Evitu uzzinājis internetā. “Kā skolotāja vadīju mācību stundu skolā, kad pēkšņi iezvanījās telefons. Izrādījās, ka cilvēks redzējis internetā manas veidotās lelles un viņam ir priekšlikums uzšūt kaut ko īpašu,” stāsta Evita.
R.Belte klājis vaļā savu ideju. Evita aizrāvusies un izpildījusi darbu termiņā. Beigās gan iznācis, ka zaķis tā kā mazliet izrādījies par lielu. Taču kopumā tēlu radītāja ar savu darbu ir apmierināta, turklāt liepājnieku pasūtījums ir viņas radošajā biogrāfijā kļuvis par jaunu izaicinājumu.
“Man bija jāveido lelles 3D formātā. Ar telpiskiem ģīmīšiem, kas vienlīdz labi ir aplūkojami no visām debespusēm,” stāsta Evita. Tādā veidā Gulbenē tapa Liepājai paredzētais zaķis, lapsa, suns, vāvere, divi eži un varde.
Bijusi runa, ka nākotnē Evitai vēl vajadzēšot uzmeistarot zaķa mammu. “Nosacījumi: lai zvēriem būtu ūsas, lai būtu kustīgs, grozāms kakls. Tās ir lelles tieši aktieru darbam, leļļu teātrim!” saka Evita.
Šajās dienās lelles jau ir Liepājā, lai veiktu aktieriskos uzdevumus un iepriecinātu bērnus.

Ar Liepāju – jau trešā sadarbība
Vēl viena īpaša pieredze, kas saistīta ar Liepāju, Evitai bijusi tā saucamo anatomisko leļļu veidošana psihologu darbam ar vardarbībā cietušajiem bērniem. “Tādas lelles esmu gatavojusi arī Gulbenes psihologiem. Tad man vajadzēja izveidot tikai pāris leļļu – puiku un meiteni. Liepājnieki pagājušajā gadā palūdza uzmeistarot daudz vairāk pēc vecuma un dzimuma atšķirīgu leļļu – puiku, meiteni, mammu, tēti, onkuli, tanti, omu un opi. Tas nebija viegls uzdevums. Anatomiskajai lellei jābūt gan acīm, ausīm, mutei ar zobiem un mēli, gan nabai un visam, kas ir virs un zem nabas katra dzimuma pārstāvim. Bija jādomā, kā lellei parādīt sejā vecuma grimases. Opim bija pelēki mati, omai – cope, onkulim – bārdas rugāji,” stāsta Evita.
Kāda liepājniece palūgusi, lai Evita sašuj un atsūta sešus leļļu ķermeņus, kurus acīmredzot pabeigt gribēja pati. “Nebija laika vai nemācēja paveikt saviem spēkiem visu no pašiem pamatiem. Es tādā veidā palīdzēju,” saka Evita.
Jāpiebilst, ka viņa ir arī pazīstama kā leļļu darināšanas meistarklašu vadītāja. Evita labprāt nodod citiem savas zināšanas un prasmes, kā arī savu īpašo rokrakstu leļļu gatavošanā. Saviem skolēniem viņa māca savu pieeju, ka vispirms ir jāierauga materiāls, audums. Tikai pēc tam nāk ideja, kā to var izmantot un ko no tā var radīt.

Sāka ar lellēm, tagad šuj tērpus
Evita stāsta, ka lelles tā nopietni un profesionāli darina kopš 1993.gada. Viņa vairs pat saskaitīt nevar, cik leļļu pa šiem 26 gadiem ir pagatavojusi. Viņas leļļu bērni atrodas privātajās kolekcijās daudzviet Latvijā un arī Francijā, Īrijā, ASV. “Kādu īpašu lelli man pasūta un kā dāvanu mazbērniem ārzemēs sūta mūsu vietējās vecmāmiņas,” saka Evita.
Vai mēdz būt tā, ka reizēm kāda pašas veidotā lelle kļūst tik mīļa, ka to vairs nav iespējams atdot nevienam citam? Evita saka – ir iemācījusies tik ļoti nepieķerties savām lellēm. Taču vecākā meita Līva gan kādā savā skolas sacerējumā ir aprakstījusi agras bērnības iespaidus par to, kā vakarā ņēmusi gultā blakus mammas šūtu lelli, bet, kad no rīta pamodusies, tās tur vairs nav bijis. “Es pat iedomāties nevarēju, ka viņai tas paliek sirdī kā tāds zaudējums - tik spilgti ir šie bērnības iespaidi,” stāsta Evita.
Šodien leļļu meistare pat pārtapusi arī par arvien prasmīgāku šuvēju, modelējot un darinot tērpus. Trīs reizes nedēļā viņa apmeklē šuvēju kursus pie Ilzes Šuļjas. “Sākumā stipri baidījos, kad bija jāķeras pie dārga, skaista auduma graizīšanas. Tagad to varu jau atļauties darīt pat bez piegrieztnes. Viss izdodas. Bez mācīšanās un praktiskas darbošanās nekas neizdotos. Vajag visu laiku sevi attīstīt,” saka Evita.
Tagad viņa vēl mācoties arī pīt “kuļķenes” jeb tīkliņus ar “acīm”, kādi kādreiz bija katrā mājsaimniecībā. “Kuļķeņu” pīšanas kursus Evita Litenē apmeklē pie žurnāla “Vides Vēstis” redaktores Anitras Toomas. “Gribas iemācīties arvien kaut ko jaunu,” saka Evita.