Jaunais zinātnieks ar milzu motivāciju

2019. gada 24. aprīlis 00:00

1070

Novadnieks Armands Sebris no Lizuma ir saņēmis leģendārās zinātnieces Emīlijas Gudrinieces vārdbalvu ķīmijā. Apbalvojumu jaunais zinātnieks saņēma par maģistra darbu. Viņš savā pētījumā meklējis jauna veida ķīmiskos savienojumus, ko būtu iespējams izmantot lētāku OLED displeju izgatavošanai.

Studenti ir profesoru rokas
Maģistra darbu, par kuru Armands saņēma apbalvojumu, nodevis pagājušā gada jūnijā. Tas jau liekoties tik sen, ka ir to grūti saistīt ar šo balvu. Protams, esot patīkami saņemt uzslavas, bet dzīve iet uz priekšu. Savā darbā viņš mēģina atrast vielas, kuras varētu izmantot OLED gaismekļu ražošanā. Armands skaidro, ka OLED būtībā ir tas pats LED, tikai tas veidots no organiskiem savienojumiem. Viņa izpētītie materiāli potenciāli ļautu veidot plānas viendabīga pārklājuma kārtiņas no šķīdumiem, kas ir ievērojami lētāks risinājums.
“Idejas nāk no profesoriem, kuri atbild par teorētiskām un organizatoriskām lietām, bet mēs, studenti, esam profesoru rokas, jo viņi paši parasti nesintezē jaunus savienojumus. Secinājumi varētu būt – turpināt meklēt savienojumus ar labākām fotofizikālām īpašībām,” saka Armands, kurš ir Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta jaunais zinātnieks. “Jaunais zinātnieks - tas jau ir tikai nosaukums. Laboratorijā iekšēji ir dažādi nosaukumi atkarībā no esošās izglītības – zinātniskais asistents, pētnieks, vadošais pētnieks un tā tālāk, bet ikdienā tiem neviens nepievērš uzmanību,” saka Armands.

Interesēja arī ģeogrāfija
Mācoties Lizuma vidusskolā, Armands ilgi nevarējis izdomāt, ko tieši studēt. Pirms izvēlēties ķīmiju, viņš Ēnu dienā apmeklēja Augstāko tiesu. Taču viņam radās priekšstats, ka darbs šajā nozarē ir vienmuļš, daudz laika jāpavada dokumentu un formu aizpildīšanai, kas viņu īpaši nesaistīja. Viņu interesēja arī ģeogrāfija. Skolas laikā piedalījās jauno ģeogrāfu skolas organizētajos konkursos, valsts olimpiādē, kā arī piedalījās pasaules ģeogrāfijas olimpiādē Ķelnē un izcīnīja bronzas medaļu.
“Tajā pašā laikā es arī domāju, kādas būtu manas iespējas pēc studijām ģeogrāfijā. Daudzas no šīm iespējām mani nesaistīja, piemēram, gatavojoties pasaules olimpiādei, noskaidroju, ka vairāki no jauno ģeogrāfu skolas organizētājiem strādā SIA “Impro ceļojumi”, bet tas nebija priekš manis. Izstrādājot Lizuma vidusskolā zinātniski pētniecisko darbu par Lizuma dīķu ūdeņiem, es sāku domāt par studijām ķīmijā. Nākamajā gadā Ēnu dienā apmeklēju AS “Grindeks”, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāti. Darbs, ko veic šajā nozarē, man likās saistošāks, ir perspektīvas pēc studiju beigšanas, kā arī šī nebija un vēl joprojām nav viena no populārajām studiju programmām kā, piemēram, juristu vai ekonomistu, kurās mācās daudz jauniešu, bet pēc tam ir liela savstarpēja konkurence. Un tā es pēc Lizuma vidusskolas pabeigšanas iestājos Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes studiju programmā “Ķīmijas tehnoloģija”,” stāsta Armands.

Turpina studijas doktorantūrā
Viņš atzīst, ka studiju gadi bija grūti. Liela daļa studentu, ar kuriem iepazinies pirmajos kursos, pārtrauca studijas, jo pārdomāja savu izvēli vai arī nespēja nokārtot eksāmenus. “Mūsu programmā ir padziļināti jāmācās gan matemātika, gan fizika un, protams, ķīmija. Beigās bakalaura kursu pabeidza aptuveni trešdaļa jauniešu, kuri uzsāka studijas. Nodarbībās ir daudz interesanta un jauna, ko vidusskolā nemaz nepiemin. Ja kāds vēlas studēt ķīmiju, es iesaku objektīvi novērtēt savas spējas trijos iepriekš minētajos mācību priekšmetos. Vajadzēs arī gribasspēku patstāvīgi mācīties, jo daudzi studenti nesaprot, kā ir ar mācībspēkiem universitātē. Tie parasti ir profesori, kuri, pirmkārt, nodarbojas ar zinātnisko darbu, bet pasniedzēji ir tikai otrkārt, tāpēc neviens neskrien pakaļ. Ja sāk krāties parādi, daudzus atskaita. Nav arī tā, ka eksaktās zinātnes un ķīmija ir tikai stiprā dzimuma lauciņš – starp 22 studentiem, kas kopā ar mani studē un strādā organiskās ķīmijas laboratorijās, ir arī 5 meitenes,” stāsta Armands.
Viņš turpina studijas doktorantūrā, strādā Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūtā. “Veicu Eiropas Savienības un Latvijas finansētus pētījumus, pašreiz - par purīnu atvasinājumiem, bet vispār par jebkuru tematu, par kuru var dabūt finansējumu. Mana ikdiena paiet, veicot reakcijas, attīrot savienojumus un vācot literatūras materiālu par dažādām metodēm, kā panākt vajadzīgo pārvērtību. Darbā bieži ir lietas, kuras iesākot nevar pamest, tāpēc dažkārt darbā sanāk pavadīt vairāk nekā astoņas stundas. Ārpus ikdienas ir zinātniskās konferences, kurās mēs un citi ķīmiķi prezentējam savus darbus. Pie reizes konferenču laikā var apskatīt citas valstis. Pagājušajā gadā biju konferencēs Tallinā un Florencē, šogad ir ieplānots braukt uz Vīni. Nākotnes plāns ir atrast darbu savā novirzienā Latvijā, bet, kā ar to veiksies, rādīs laiks,” saka Armands.

Ritvars Sebris lepojas ar sava brāļa Armanda iegūto apbalvojumu!

Redzot, kā viņš ikdienā strādā un cik daudz laika velta ķīmijai, citreiz pat līdz vēlam vakaram, zināju, ka Armands noteikti sasniegs iecerēto pat tad, ja šie pētījumi ilgs vairākus gadus. Armands nav tāds, kurš skaļi popularizētu savus apbalvojumus vai pētījumus. Viņš vienkārši dara to, kas padodas un ko mīl darīt. Par to liecina fakts, ka par iegūto apbalvojumu uzzināju RTU mājaslapā, kur bija raksts par viņa balvu. Cik es zinu, tad brālis vēl sevi nesauc par zinātnieku vai ko tamlīdzīgu, jo izpētes process vēl ir tāls un garš. Šie pētījumi bieži vien ir bez rezultātiem vairākus mēnešus, tāpēc ir jābūt milzu motivācijai, lai turpinātu iesākto, kas Armandam arī piemīt. Ķīmiķi ir ļoti viedi savā jomā un veic pētījumus ar augstu precizitāti un atbildību. Ko citi var mācīties no Armanda? Atrodiet jomu, kura jums patīk, un nododieties tai pilnībā, tad gan darbs veiksies, gan zudīs laika izjūta strādājot un katru rītu nebūs jāsūkstās, ka jāiet uz darbu!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jaunais zinātnieks ar milzu motivāciju

Kategorijas