Cik vidusskolām jābūt lauku teritorijā?

2019. gada 26. aprīlis 00:00

2321

Lizuma vidusskola šogad strādā bez attīstības plāna, jo iepriekš izstrādātajam termiņš ir beidzies pagājušajā gadā. Taču tieši šis apstāklis ir ļāvis aizsteigties priekšā lejasciemiešiem un novada pašvaldībā pieteikt apstiprināšanai Lizuma vidusskolas attīstības jauno plānu nākotnei - laika posmam no 2019. līdz pat 2021.gadam.
Lejasciema vidusskolai darbs norit saskaņā ar plānu, kurš ir spēkā vēl visu šo gadu. “Mums pie jaunā attīstības plāna veidošanas būtu jāķeras rudenī,” Lejasciema vidusskolas direktore Ineta Maltavniece skaidro “Dzirkstelei”, kāpēc nav pamata apsteigt lizumniešus.
17.aprīlī Lizuma vidusskolas direktores vietniece mācību darbā Inese Dambe prezentēja jauno savas izglītības iestādes plānu. Klausītāji bija grupa vietējo deputātu, kuri piedalījās izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē. Radās jautājumi un izvērsās diskusija par lauku vidusskolu nākotni novadā. Beigās deputāti pagaidām vēl nenobalsoja par šā plāna virzīšanu apstiprināšanai Gulbenes novada domes sēdē. Deputāts Intars Liepiņš sacīja – vajadzīga saruna ar abu divu lauku vidusskolu vadību vienlaikus, lai izvairītos no nevajadzīgiem pārpratumiem.

Deputāti prasa atbildes
Deputāts Valtis Krauklis vaicāja, vai novada vidusskolu vadības pārstāvji ir nākuši kopā un sprieduši, vai spēs strādāt pēc jaunajiem izglītības standartiem, kādi tagad valstī būs aktuāli. I.Dambe sacīja: “Bijām sanākuši kopā visu novada vidusskolu direktori un vietnieki. Apspriedām šo jautājumu.” Viņa pauda – lizumnieši ir gatavi cīnīties par savas vidusskolas pastāvēšanu. V.Krauklis iebilda, ka tas skan bērnišķīgi un izteicās vēl tiešāk: “Jūs tomēr esat profesionāļi. Lai neteiktu, ka deputāti pieņem nepareizus lēmums, kā jūs saredzat, vai novadā varēs turpināt pastāvēt četras vidusskolas?” I.Dambe atbildēja: “Laukos mēs redzam vienu vidusskolu. Parēķinot arī finansiālo pusi. Un arī skolēnu nebūs tik daudz, lai pastāvētu divas lauku vidusskolas novadā.” Aicināta konkretizēt, vai runa ir par vidusskolas turpmāko pastāvēšanu tieši Lizumā, viņa sacīja: “Neesam vienojušies vēl ar Lejasciemu.” Skanēja komentārs, ka izveidotais Lizuma vidusskolas turpmākās attīstības plāns jau pats par sevi ir lizumniešu atbilde uz jautājumu, būt vai nebūt šai vidusskolai.
I.Dambe pastāstīja, ka Lizuma vidusskolā tāpat kā visā valstī turpmāk ir paredzēts ieviest kompetencēs balstīta mācību satura apguvi. Arī Lizumā šāda modernā apmācība noteiktās vecuma skolēnu klasēs tiks ieviesta pakāpeniski un pilnai pārejai būs vajadzīgi vairāki gadi. Atbilstošas kvalifikācijas skolotāji esot! Skolā jau ir izveidoti divi izglītības satura izvēļu grozi, kā tagad moderni tiek prasīts. Viens ir saistīts ar dabas zinībām un matemātiku (augstākajā līmenī būs jākārto pārbaudījumi latviešu valodā, bioloģijā, ķīmijā), bet otrs – ar tehnoloģijām (augstākajā līmenī jākārto pārbaudījumi dizainā un tehnoloģijās, latviešu valodā un vēsturē). Uz vienu izvēles grozu tiek plānoti 11 audzēkņi (kā minimums). Lizuma un Lejasciema vidusskolas piedāvājuma grozi piedāvājuma ziņā nedublējas – norādīja I.Dambe.

Kur būs skolas “odziņa”?
Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs izvērsa sarunu par to, vai bērniem šie izvēles grozi būs saistoši. Deputāts Gunārs Ciglis akcentēja, ka daļa jauniešu ir tendēti izvēlēties vienlaikus apgūt profesiju un iegūt vidējo izglītību. Arī ar to ir jārēķinās, ka novadā pastāv Ogres tehnikuma Rankas struktūrvienība. Turklāt savus izglītības satura grozus piedāvās arī novadam tuvumā esošās Jaunpiebalgas un Cesvaines vidusskolas – teica G.Ciglis. Kur būšot tā Lizuma vidusskolas “odziņa”? I.Dambe pastāstīja, ka jaunais Lizuma vidusskolas attīstības plāns paredz vācu valodas kā vēl vienas svešvalodas apguves iespēju, sākumskolā – fakultatīvās nodarbības glītrakstīšanā, bet vidusskolā – valsts aizsardzības mācību. Aktuālās vajadzības skolas vides sakārtošanā ir zēniem domāta mājturības kabineta remonts, labiekārtošana, aprīkošana ar modernām iekārtām, galdu nomaiņa ēdamzālē, interneta uzlabošana skolas 3.stāvā, skolas muzeja modernizācija un ekspozīciju atjaunināšana, skolas kāpņu telpas remonta pabeigšana. Skolai ir internāts, kur arī vajadzīgi nelieli remontdarbi. Vēl ir vajadzīgs sakārtot ielas apgaismojumu uz sporta zāli, izveidot stāvlaukumu pie skolas, atjaunot stadiona skrejceļa segumu, parka teritorijā izvietot āra trenažierus, skvērā izveidot nelielu āra skatuvi. Plānā ir ierakstīts arī, ka skolai ir vajadzīga sava vieglā automašīna. Skolas akreditācija paredzēta 2021.gadā. Direktore Irēna Ābeltiņa paredzējusi, ka tad atstās savu amatu un skolai būs jauns direktors.

Iezīmē skaudru nākotni
Nepietiekams skolēnu skaits ir tikai viens no kritērijiem, kas nākotnē novada vidusskolām var apdraudēt turpmāko pastāvēšanu jau tīri finansiāli. Tas var notikt jau pēc 2 vai 3 gadiem. “Šī ir ļoti stratēģiska izšķiršanās. Valsts ir pateikusi, pie kāda bērnu skaita un pie kādiem bērnu zināšanu sasniegumiem turpinās finansēt pedagogu atalgojumu. Un kurā brīdī sāks ņemt nost finansējumu vidusskolas posmā. Neizpildot šos nosacījumus un pasakot pašvaldībai, ka konkrētajai vidusskolai būs palikt... Tas nozīmē, ka pašvaldībai jābūt gatavai pēc noteikta laika simtprocentīgi pašai uzņemties vidusskolas posma finansēšanu,” sacīja novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja vietniece Anita Birzniece. G.Ciglis iebilda, ka valstī nekas vēl līdz galam skaidri un gaiši nav pateikts. A.Birznieces komentārs bija: “Gaidām!” N.Audzišs uzsvēra, ka turpmākā administratīvi teritoriālā reforma paredz vienas vidusskolas pastāvēšanu katrā lielajā novadā. Viņš aicināja deputātus sekot līdzi notiekošajam un virzīties uz adekvātu lēmumu pieņemšanu. V.Krauklis sacīja, ka ir godīgi jārunā, lai pēc tam nevienam nebūtu sāpīgi. Deputāts Anatolijs Savickis, kurš vada novada pašvaldības izglītības, kultūras un sporta komiteju, rezumēja: “Ir jānotiek konstruktīvai sarunai ilgākā laika posmā ne tikai starp Lejasciemu un Lizumu.“ Viņš aicināja domāt ne tikai novada ietvaros, bet plašāk. “Katrs novads cīnīsies, lai būtu sava vidusskola un pēc iespējas lielāka. Tā būs realitāte. Lielās skolas Latvijā būs, veidosies ar daudziem izglītības satura izvēles groziem. Bērniem būs lielas izvēles iespējas,” nākotni zīmēja A.Savickis. Viņš aicināja atbildīgi uz šo jautājumu skatīties novada vidusskolu pašreizējos vadītājus.

Akreditācijā – labi novērtēti
Lejasciema vidusskola nupat veiksmīgi ir aizvadījusi kārtējo akreditāciju un ir doma pastāvēt tik ilgi, kamēr tas būs iespējams. “Mums tika viestas cerības, ka varam mēģināt savā skolā ieviest jauno vidusskolas standartu. Akreditācijā mums ļoti labi gāja un tā iedrošināja. Taču mūsu novada vadība, kas bija atbraukusi, neteica tā. Neesot domājuši, ka novadā paliks 4 vidusskolas,” “Dzirkstelei” sacīja direktore I.Maltavniece. Priekšā esot garas sarunas ar Lizuma vidusskolas kolēģiem. “Es nezinu, kā tas beigsies,” viņa teica. I.Maltavnieci nepametot sajūta, ka viss “tiks sakārtots no augšas”. Filiāļu veidošana izglītības iestāžu vietā viņai neliekoties dzīvotspējīgs variants. Katrā ziņā – ne uz ilgu laiku. “It kā jau teorētiski tas skan ļoti labi, lai mazākam bērnam iespēja izglītoties būtu pēc iespējas tuvāk mājām. Bet tomēr ģimene izvēlas visus savus bērnus laist vienā skolā, nevis katru citā. Tas ģimenei atvieglo bērnu nogādāšanu izglītības iestādē. Vecākiem tā ir vienkāršāk,” sacīja Lejasciema vidusskolas direktore.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Cik vidusskolām jābūt lauku teritorijā?

Kategorijas