Pāvu dzird visā Beļavā

2019. gada 26. aprīlis 00:00

2440

Skaistā un klusā vietā Beļavas pagastā saimnieko Māris Ceplītis, kuram dažādu putnu, arī eksotisko, audzēšana ir sirdslieta. “Putni man patīk kopš bērnības. Kad biju mazs puika, naktī negulēju, skrēju skatīties, lai mazos cālīšus vista nenomīda. Dažādi putni man ir bijuši visu laiku. Savulaik to man ir bijusi pilna māja. Vairāku sugu pāvi, vairāk nekā simts dažādu sugu baloži, pīles, tītari, zelta, karaliskie, sudraba un medību fazāni,” stāsta Māris.

Cer uz mazajiem pāviem
Tagad ar vistām un gaiļiem kopā mitinās Indijas pāvu pāris. Tēviņu uzreiz var atpazīt pēc greznā spalvu vēdekļa. Māris gan uzreiz pabrīdina, lai tagad nemaz negaidām, ka pāvs izlaidīs savu grezno asti. Viņš to darot riesta laikā, tad gan stundām ilgi grozoties. Savukārt mātītei ir neuzkrītošs apspalvojums. Pirms trim gadiem pāvu Mārim esot bijis krietni vairāk, bet tos nokodušas caunas vai aiznesušas lapsas. Pirmo pāvu mātīti Māris nopircis Zooloģiskajā dārzā, tad pats saviem spēkiem mēģinājis tikt pie mazajiem pāvu mazuļiem. Meklējis arī citus pāvu audzētājus, bet to neesot daudz. “Savulaik melnos pāvus dabūju Balvu rajonā. Esmu pāviem braucis pakaļ arī uz Rēzeknes rajonu,” stāsta Māris.
Viņa putni dzīvojuši brīvībā. Tie prom nelaidušies, jau nu vienīgi tepat ozolā, bet tad vienā gadā lapsa aiznesusi divus pāvu tēviņus, kamēr tie gozējušies saulītē, citus nokodusi cauna, kas esot īsta putnu nelaime, tāpēc tagad Māris mīluļus brīvībā vairs nelaiž, jo ienaidnieku esot pietiekami daudz. “Grūti jau tikt pie pāviem. Ar pāvu mazuļiem ir īpaša ņemšanās. Tie ir kaprīzi. Nav nemaz tik viegli tos izaudzēt. Jāzina, kā pareizi barot. Mazajiem dodu biezpienu un mazo cālīšu barību. Lai putni izaugtu veseli, jāievēro tīrība. Piemēram, ūdenim visu laiku ir jābūt tīram. Traukiem, kur liek barību, jābūt tīriem. Kad jau putni paaugas lielāki, daudz ēd zāli un dažādus kukaiņus. Vispār pāvi ir visēdāji. Kad ir pļaujas laiks, tad mazajiem putnēniem nesu sienāžus. Arī sliekas tiem ir gardums. Pērn pāvi neizperēja mazuļus. Cerams, ka šogad būs mazie pāvi,” saka Māris un piebilst, ka pāvu tēviņam ir ļoti skaļa balss, un tā saucieni ir dzirdami no liela attāluma. “Kad esmu pie drauga Beļavā, dzirdu, kā mans pāvs kliedz. Tā balss ir skaļāka nekā gailim. Gaili Beļavā nedzirdēs, bet manu pāvu gan dzird,” smaidot saka Māris.

Vanags aiznesis skaistākos baložus
Turpat netālu no pāviem un vistām var dzirdēt, kā dūdo pāvbaloži, kuru astes vēdeklis līdzīgs pāva rotai. Arī tos Māris audzē skaistumam. Pirms dažiem gadiem bijis vairāk nekā simts dažādu sugu baložu, tagad palicis pavisam maz. Lielākie baložu ienaidnieki ir vanagi. Kad baloži brīvi dzīvojuši pagalmā, tad vanags parasti aiznesis skaistāko no šiem putniem. “Vanags daudz baložu man ir aiznesis,” secina Māris.
Agrāk viņš baložus braucis pirkt uz Viļņu vai arī ar kādu mainījies. “Pirms dažiem gadiem, kad man baložu bija ļoti daudz, attaisot kūts durvis, viss pagalms bija pilns ar baložiem. Šie putni ir sabiedriski, vajag tikai apmācīt. Man pašam tagad nav laika ar viņiem ņemties. Pa dienu esmu prom darbā, tāpēc baloži man rokās nedodas. Ja ar viņiem pavada daudz laika, tad putni kļūst par draugiem. Pasauc un balodis atlido. Ziemā tie dzīvo kopā ar vistām kūtī. Bija man arī dažādas pīles, pērļu vistas, zosis, tītari. To vairs nav. Viss ir samazināts. Ja vēl nebūtu tik daudz ienaidnieku – lapsu, caunu, vanagu, tad arī varētu turēt vairāk putnu,” saka Māris.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pāvu dzird visā Beļavā

Kategorijas